Viedoklis: Ko Latvija var mācīties no Portugāles privātās-publiskās partnerības pieredzes veselības aprūpē?
Raksta autors: Fernando Faria, "KPMG Impact" infrastruktūras padomnieks un partneris
Man ļoti patīk dalīties pieredzē par Portugāles privātās-publiskās partnerības programmu veselības aprūpē, ar ko ļoti lepojos: šo modeli esam izmantojuši vairākkārt, un to ir pārņēmušas arī citas valstis. Ar to esam būtiski uzlabojuši veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, kas aktuāla arī Latvijā. Latvijas Veselības aprūpes darba devēju asociācijas rīkotajā konferencē “Nākotnes veselība” atklāju, ko esam uzzinājuši un iemācījušies, īstenojot vienu no pēdējās desmitgades veiksmīgākajiem PPP projektiem Portugālē, kuru man bija gods konsultēt, – jauno Bragas slimnīcu. Domāju, ka šī pieredze lieti noderētu arī Latvijai.
Portugāles privātās-publiskās partnerības (PPP) veselības programma dibināta 2002. gadā, laikā, kad Portugāles valdība nolēma – valstij ir vajadzīgas jaunas slimnccas. Tā kā būtisks jautājums bija naudas vērtība (value for money) jeb kvalitāte, kuru var iegūt par noteiktu summu, PPP modelis tika izraudzīts kā labākā metode nozares uzlabošanai kopumā un klīnisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Tika izsludināts konkurss par 10 jaunu slimnīcu izveidošanu, rekonstruējot astoņas un uzbūvējot divas jaunas slimnīcas. Līdz 2010. gadam bija uzsākti pieci projekti. Jāteic, ar visiem nemaz tik labi sākumā nevedās, vienu konkursu pat nācās pārtraukt un izsludināt to no jauna, taču kopumā no brīža, kad tika izsludināti konkursi, līdz finansējuma piešķiršanai pagāja vidēji 30–50 mēneši, tātad no divarpus līdz vairāk nekā četriem gadiem. Tas ir sarežģīts modelis un laikietilpīgs process, bet tam ir savi plusi – atliek gana daudz laika pārdomāt visus aspektus, lai maksimāli palielinātu naudas vērtību.
Ja infrastruktūras izbūve ir samērā vienkāršs process ar tipiskām transakcijām, visiem zināmiem riskiem un ierastiem sadabības modeļiem, kas ļauj PPP struktūru droši veidot ilgtermiņā uz 30 gadiem, tad klīniskie pakalpojumi ietver pavisam citus riskus: tiem jāiet rokrokā ar aktualitātēm, jāspēj reaģēt uz faktiskajām veselības aprūpes problēmām, jaunas slimības prasa jaunu ārstēšanu un atbilstošu aprīkojumu utt., līdz ar to PPP klīniskajiem pakalpojumiem nevar plānot ilgāk par 10 gadiem. Turklāt tieši klīniskie pakalpojumi ietver vislielākās izmaksas. Līdz ar to tika izveidots jauns, no iepriekšējiem būtiski atšķirīgs PPP modelis, kas ietver gan infrastruktūras, gan klīnisko pakalpojumu elementus. Tas nozīmēja arī divus maksājumu mehānismus viena līguma ietvaros un iespēju valdībai pēc 10 gadiem lemt par līguma atjaunināšanu un pagarināšanu uz nākamajiem 10 gadiem vai līguma izbeigšanu.
Runājot par maksājumu mehānismiem, InfraCo ir infrastruktūras projekta risku sadalīšana starp apakšuzņēmējiem, būvniekiem, ēku uzturētājiem – tas, ko parasti redzam sociālās infrastruktūras projektos, paredzot maksājumus, uz kuriem attiecas inflācija, vai atskaitījumus, ja nav pieejamas noteiktas funkcijas, piemēram, operāciju zāle. Savukārt CliniCo ir maksājumu mehānisms par vienam pacientam sniegtu pakalpojumu – noteiktu palīdzības veidu, piemēram, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ambulatorajiem pakalpojumiem, dienas stacionāru u. tml., galvenokārt ņemot vērā apkalpoto pacientu skaitu konkrētajā slimnīcā un veicot atskaitījumus par pakalpojumiem, kas nav pieejami.
Kad 2008. gadā pasaule “izbaudīja” globālās finanšu krīzes sekas, Portugāles valdība saprata, ka ir jāatsakās no PPP klīniskajiem pakalpojumiem, publiskajam sektoram fokusējoties uz slimnīcu infrastruktūru. Klīniskie pakalpojumi tika nodoti pašu klīniku jeb privāto partneru rokās. Uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums: salīdzinot tradicionālo un PPP slimnīcu darbību un pārvaldību, PPP slimnīcas darbojas daudz efektīvāk, jo kvalitātes prasības ir augstākas nekā valsts pārvaldītajās slimnīcās, bet izmaksas – zemākas.
Īpašs piemērs ir jaunā Bragas slimnīca, kas tika uzbūvēta PPP ietvaros. Tā ir liela slimnīca: tajā ir 706 gultasvietas, un tā aizņem 100 000 m2 platību – liels projekts, ko īstenoja Portugālē labi zināms būvnieku konsorcijs. Veidojot finanšu aplēses, par pamatu ņēmām vecās Bragas slimnīcas darbību un ietaupījumu, ko varētu gūt, jaunajā ēkā apkalpojot tādu pašu pacientu skaitu kā vecajā. Realitātē jaunā slimnīca sniedz vairāk konsultāciju un apkalpo vairāk pacientu, nekā plānots, un 10 gadu laikā sākotnējā 18% ietaupījuma vietā tā reāli ietaupa 33%. Valdības aplēses liecina, ka Bragas slimnīca nākamajos 10 gados valsts budžetā ik gadu ietaupīs 30–50 miljonus eiro. Arī pārējās PPP modeļa slimnīcās ietaupījums sasniedz 20–30%. 2021. gadā Portugāles ieņēmumu diensests publicēja ziņojumu par Bragas slimnīcu un secināja, ka šis PPP modelis, kas balstīts uz iespējamo naudas vērtību, sniedzot klīniskos pakalpojumus, ir pats veiksmīgākais.
Ko no tā var mācīties citas valstis, tajā skaitā Latvija? Pētīt dažādu modeļu atšķirības un vēl veiksmīgāk izmantot PPP modeli. Lai to īstenotu, ir vērts paturēt prātā dažas vienkāršas atziņas no Portugāles pieredzes. Pirmkārt, ja vēlaties maksimāli palielināt naudas vērtību, ir jāapsver klīnisko pakalpojumu uzticēšana privātajam sektoram, jo bez tā līdzdalības šeit neiztikt. Otrkārt, efektīva cenas un kvalitātes attiecība ir atkarīga no konkurētspējīga privātā sektora. Konkrēti mūsu gadījumā tie ir pieci vai seši lieli būvzņēmumi, kas veido konkurenci un notur labu cenas un kvalitātes attiecību. Treškārt, šie konkursi ir sarežģīti – tie prasa laiku un spēju vadīt šo procesu. Parasti valdība visu grib ātri. Šis modelis nedarbojas ātri, toties ļoti labi. Un, visbeidzot, ir jārēķinās ar iesaistītajām pusēm. Naudas vērtība un projekta izdevīgums nav vienīgais virzītājspēks, un daudz svarīgāki faktori dalībniekiem var būt ideoloģija un politiskā griba.
