Raksta autore: Marita Trubača, digitālās klīnikas Medon mārketinga vadītāja 

Foto: Marita Trubača; autors: Publicitātes foto

Latvijā joprojām būtiska daļa iedzīvotāju saskaras ar ierobežotu piekļuvi ģimenes ārstiem, īpaši reģionos. Daudzviet trūkst aizvietotāju, bet konsultācijas ārpus darba laika bieži vien vispār nav pieejamas. Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem vairākās pašvaldībās uz vienu ģimenes ārstu reģistrēti pat vairāk nekā 2000 pacientu – ievērojami virs ieteicamās slodzes, kas Eiropā tiek uzskatīta par aptuveni 1500 pacientiem uz ārstu. 

Lai gan jānovērtē ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis kā nozīmīgs atbalsta rīks ārpus darba laika, tas lielākoties piedāvā vispārīgu padomu. Gadījumos, kad nepieciešams izvērtēt analīžu rezultātus, izrakstīt recepti vai noslēgt darbnespējas lapu, telefoniska konsultācija vienkārši nav pietiekama. 

Šāda ierobežota pieejamība ietekmē gan iedzīvotāju veselību, gan valsts ekonomiku – novēlota ārstēšana var novest pie sarežģītākām saslimšanām, ilgākiem darba kavējumiem un papildu noslodzes ārstniecības iestādēm. Nereti pacientiem nākas gaidīt nedēļām uz vizīti vai doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu pat vienkārša padoma dēļ. Savukārt darba devēji biežāk saskaras ar darbnespējas lapām un produktivitātes kritumu. Tā ir sistēmiska problēma, kurai nepieciešams mūsdienīgs un strukturēts risinājums. 

Digitālie rīki nav luksuss, bet nepieciešamība  

Citviet pasaulē digitālā veselības aprūpe jau sen ir daļa no sistēmas ikdienas. Latvijā video konsultācijas ar ģimenes ārstu, e-receptes un darbnespējas lapu noformēšana attālināti tikai tagad iegūst lielāku pieprasījumu. Un ne velti – tieši digitālie risinājumi spēj mazināt plaisu starp pacientu un veselības sistēmu. 

„Nav noslēpums, ka veselības aprūpe būtiski atšķiras starp Rīgu un reģioniem. Digitālie risinājumi ir iespēja vismaz daļēji izlīdzināt šo nevienlīdzību,” norāda Roberts Lasovskis, digitālās klīnikas Medon vadītājs. 

Daži veselības apdrošinātāji Latvijā jau piedāvā attālinātas ģimenes ārsta konsultācijas kā daļu no polises. Piemēram, daudzi pacienti saņem padomu, e-receptes vai e-nosūtījumus nepilnu 15 minūšu laikā, piesakoties attālināti, izmantojot apdrošināšanas kartes datus. Šāda prakse ievērojami samazina laika un pieejamības barjeras. 

“Sadarbība ar apdrošinātājiem kā ERGO un Balcia mums ļauj vēl plašāk realizēt Medon pamatideju – veselības aprūpei jābūt pieejamai tad, kad cilvēkam tā nepieciešama, nevis tikai tad, kad sistēma to var piedāvāt. Tieši šādās sadarbībās redzam iespēju mazināt barjeras starp cilvēku un ārstu – gan ģeogrāfiski, gan emocionāli, gan finansiāli,” uzsver Roberts Lasovskis. 

Darba devēji: būtisks posms risinājumā  

Arī darba devēji var būt nozīmīga daļa veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā. Mūsdienu darba vide aizvien vairāk balstās uz cilvēkresursu ilgtspēju – darbinieku veselība, psiholoģiskā labbūtība un iespēja savlaicīgi saņemt medicīnisko palīdzību kļūst par būtisku konkurētspējas faktoru. 

Nodrošinot piekļuvi digitālajiem veselības risinājumiem, uzņēmumi palīdz veidot darba vidi, kurā veselība nav atkarīga no darba grafika vai ģeogrāfiskas atrašanās vietas. Tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad nav iespējas doties pie ārsta darba laikā vai nepieciešama steidzama konsultācija. Šāda pieeja ļauj samazināt prombūtni, savlaicīgi novērst veselības problēmu saasinājumus un vienlaikus stiprina darbinieku uzticību darba devējam. 

Svarīgi, ka šie risinājumi bieži vien neprasa papildu ieguldījumus – tie jau ir iekļauti esošajās veselības apdrošināšanas polisēs. Tādējādi uzņēmums ne tikai piedāvā praktisku atbalstu, bet arī apliecina atbildīgu un mūsdienīgu attieksmi pret savas komandas labbūtību. 

Sistēmas attīstība sākas ar pieejamību  

Latvijas veselības aprūpes sistēma pēdējos gados piedzīvo vairākus uzlabojumus, taču viena no būtiskākajām prioritātēm joprojām ir pieejamība. Ja mūsdienu tehnoloģijas jau šobrīd ļauj saņemt ģimenes ārsta konsultāciju attālināti, 15 minūšu laikā, no jebkuras vietas Latvijā vai ārvalstīs, ir vērts izvērtēt, kā šādus risinājumus var plašāk integrēt sistēmā. 

Digitālā veselības aprūpe nav tikai tehnoloģiska ērtība – tā ir iespēja veidot sistēmu, kas elastīgāk reaģē uz cilvēku vajadzībām. Jo mērķtiecīgāk izmantosim šīs iespējas, jo tuvāk nonāksim pie veselības aprūpes, kas ir pieejama ikvienam, tad, kad tā patiešām ir nepieciešama.