Viedoklis: Kādēļ dermatologa apmeklējumam jākļūst obligātam?
Raksta autors: Biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” vadītājs un “Derma Clinic Riga” dermatologs Raimonds Karls
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā. Ar tiem saslimst arvien jaunāki cilvēki, un 2022. gadā no ādas melanomas miruši 69, bet no citiem ļaundabīgajiem ādas audzējiem – 53 cilvēki. Tomēr sabiedrībā šo slimību joprojām neuztver pietiekami nopietni, un pārmērīgu sauļošanos nesaista ar paaugstinātu ādas vēža risku, kā arī pie dermatologa vēršas novēloti, tikai saskaroties ar veselības problēmām.
Lai vai kā mēs negribētu to atzīt, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir kādā ādas vēža riska grupā. Gaiši mati, gaiša āda, zilas acis, jebkad mūžā ir apmeklēts solārijs, kādam ģimenē ir bijis ādas audzējs, ir kādi veidojumi uz ādas, darba dēļ daudz jāuzturas tiešos saules staros – tās ir tikai dažas no pazīmēm, kas liecina par vajadzību vērsties pie dermatologa, noteikt savu ādas tipu, pārrunāt potenciālos riskus un to, cik bieži būtu jāapmeklē dermatologs, lai naktīs varētu gulēt mierīgi un neraizēties par potenciālajām ādas slimībām. Ja dažu specialitāšu ārsti vēlētos savus pacientus redzēt reizi gadā, tad dermatologi priecāsies, ja atnāksi kaut vienreiz mūžā, lai saprastu – cik bieži un vai nepieciešama regulāra dermatologa uzraudzība.
Jūnijā veiktā sabiedriskās domas aptauja* parāda sabiedrības nostāju pret profilaktisku ādas diagnostiku, vai vismaz iezīmē pāris tendences. Lielākā sabiedrības daļa – 72% – apstiprinoši atzīmējuši, ka ir pārliecināti par savu labo ādas veselības stāvokli un ka nelabvēlīgiem ādas veidojumiem neesot iemesla rasties. Taču par savas ādas veselības stāvokli ir informēti, jo apmeklējuši dermatologu un ir tikuši izmeklēti, vien 42% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Jāatzīst, ka speciālista kabinetā, saņemot diagnozi – ļaundabīgs ādas audzējs, ne visi pacienti ir atnākuši ar konkrētām bažām, un, iespējams, arī piederēja šai lielākajai sabiedrības daļai, kas bija spēcīgi pārliecināti par savas ādas labo veselību. Reizēm ar pārliecību vien, ja tā nav balstīta uz ārsta viedokli, nepietiek.
53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ādas veselības novērošanā pietiek ar pašpārbaudi – pie ārsta jādodas tikai problēmu gadījumā, taču tajā pašā laikā tikai 39% norādījuši, ka prot veikt ādas pašpārbaudi. Patstāvīgi un pareizi novērtēt dzimumzīmju ļaundabīgas izmaiņas protot 31%. Pašpārbaude ir svarīgs posms ādas veselības novērošanā, taču vai sabiedrība prot to veikt pareizi? Efektīvāk būtu kopā ar ārstu vispirms noteikt ādas tipu, apzināt visus riskus, un, ideālā variantā – izveidot dzimumzīmju karti, lai zinātu, ko novērot un kam pievērst uzmanību. Pašpārbaudes ir svarīgas, taču vienlīdz svarīgi ir laikus vērsties pie ārsta jebkādu izmaiņu gadījumā. Iespējams, daļu cilvēku no ārsta vizītes attur nevēlēšanās uzzināt sliktas ziņas. Tādēļ jāpatur prātā, ka melanoma ir uzveicama, ja tā atklāta un ārstēta agrīnā stadijā. Atklājot ādas melanomas vai citu ļaundabīgo audzēju pirmās pazīmes un laikus uzsākot terapiju, ir iespēja šīs slimības uzveikt pilnībā.
Īstais brīdis apmeklēt dermatologu ir tagad! Arī tad, ja nav nekādu bažu par savas ādas veselību. Nav nekāds noslēpums, ka cilvēki vēršas pie ārsta, ja rodas kādas aizdomas, taču vēl labāk būtu vērsties pie ārsta arī profilaktiski, negaidot, kad nāksies cīnīties ar sekām.
Liela daļa ādas audzēju pacientu varētu nekad nesaskarties ar šīm slimībām, ja būtu ievērojuši profilakses pasākumus un saudzējuši paši sevi no UV staru kaitīgās ietekmes. Lielākā daļa cilvēku, kuri miruši no ādas vēža vai citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem, varētu tikt glābti un izārstēti, ja būtu vērsušies pie ārsta agrāk. Medicīna attīstās nepārtraukti, taču ikviena cilvēka atbildība primāri ir rūpēties par savu veselību pašam, un profilaktiskas ārsta vizītes ir nopietns solis savas veselības uzraudzīšanā.
*SPKC un pētījumu aģentūras “Norstat” organizētajā sabiedriskās domas aptaujā 2023.gada jūnijā tiešsaistē piedalījās 1011 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.