Viedoklis: Ar inovāciju pret ārstu deficītu – kā motivēt, nevis piespiest?

Raksta autore: Kristīne Kļaviņa, Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja

Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka nākamās desmitgades laikā tagadējais darbspējas vecuma ārstu skaits Latvijā samazināsies par 39%. Latvijai nav problēmu sagatavot ārstus; problēma ir panākt, lai jaunieši izvēlētos valstij vajadzīgo specialitāti un praktizētu tur, kur to visvairāk vajag. Jaunie ārsti gandrīz 10 gadus ir iestājušies par to, ka Latvijā jāatceļ prasība valsts rezidentūras studentiem obligāti atstrādāt trīs gadus valsts un pašvaldību iestādēs. Tas liek uz problēmu paskatīties plašāk: kā jaunos ārstus nevis piespiest, bet ieinteresēt strādāt tur, kur tas ir nepieciešams?

Iespēja paskatīties uz problēmu plašāk

Veselības nozarei ir paveicies ar jaunajiem ārstiem – būdami ārkārtīgi atvērti inovācijām, kas ir tik ļoti vajadzīgs sistēmai kopumā, viņi ir mūsu spēks un dzinulis. Veselības nozare nav vienkārša, un tajā strādājošie nereti paveic neiespējamo. Piemēram, Covid-19 laiks bija viena vienīga inovācija – īsā laikā nācās radīt steidzamus risinājumus situācijā, kurā nevar atlikt termiņus, jo runa ir par cilvēku dzīvībām. Tāpēc zinu, ka manu kolēģu izturība un darba spējas ir apbrīnojamas. Bet radīšanai vajag vietu, telpu un laiku, nav iespējams darīt rutīnas darbu un vienlaikus nepārtraukti inovēt. Iespēju pabūt citā vidē un citos apstākļos, pilnībā nododoties jaunrades procesam, sniedz Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas inovāciju sprinti,* kuros šogad tika atbalstīta arī Veselības ministrijas dalība.

Esmu ierēdne ar 20 gadu darba stāžu un lieliski zinu, ka valsts pārvaldē ir daudz smagnēju un šķietami ierobežojošu procesu. Bet ir arī tādi, kas baro nemiera dzinuli un ir kā radīti tiem, kurus tirda vajadzība darīt lietas citādi un labāk nekā iepriekš – Valsts kancelejas inovāciju sprinti ir tieši tāds process. Te neviens nedod gatavu risinājumu. Taču tas ir lielisks veids, kā šķietami viegli ar spēles elementiem un nozares pārstāvju iesaisti gūt pievienoto vērtību – iespēju paskatīties uz lietām plašāk. Parastā kļūda ir meklēt problēmu risinājumus, pieņemot, ka mēs tos jau zinām. Inovāciju sprinti ļauj paskatīties uz savu problēmu no malas, gūstot idejas un iedvesmu no citiem spēlē iesaistītajiem. Te satiekas tie, kuriem galvenais ir radīšanas prieks, un tie, kam ir analītisks prāts un prasme izsvērt, vai izraudzītā metode ir laba, lai visi kopā radītu kaut ko patiešām nebijušu.

Ārstiem svarīgi savu nākotni nevis iztēloties, bet skaidri zināt

Foto: Freepik.com/ freepik

Veselības ministrijas inovācija, kas veltīta cilvēkkapitāla stiprināšanai nozarē, meklē risinājumus diviem izaicinājumiem: faktam, ka laikmetā, kad informācijas ir daudz par daudz, mums pietrūkst īstās informācijas, un nepieciešamībai piesaistīt un noturēt jaunos ārstus ne vien Rīgā, bet arī reģionos. Nereti dzīvojam pieņēmumos par to, kas notiek vai nenotiek ārpus Rīgas. Taču jaunajiem ārstiem, izvērtējot vakances ārpus galvaspilsētas, ir svarīgi skaidri zināt, kādas būs profesionālās izaugsmes iespējas, atalgojums, infrastruktūra, vai būs, kur dzīvot, vai partnerim būs, ko darīt, vai bērniem būs vieta bērnudārzā utt.

Tas, ko vēlējāmies radīt, ir informācijas platforma, kurā ārstniecības iestādes varētu par sevi pastāstīt, ļaujot jaunajiem ārstiem pieņemt informētu lēmumu. Tam nebūtu nepieciešama atsevišķa iestāde, vien pāris cilvēku platformas uzturēšanai, bet visa informācijas ievade būtu pašu ārstniecības iestāžu ziņā, dodot iespēju mesties izaicinājumā un parādīt, ko tieši šī iestāde var piedāvāt un kāpēc jauns ārsts varētu vēlēties strādāt tieši tur, nevis cenšoties piespiest viņu to darīt, jo jāatstrādā obligātie valsts rezidentūras gadi. Tas palīdzētu sasniegt galveno mērķi – apmierināt Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes pamatvajadzības augstā kvalitātē pēc iespējas tuvāk mājām.

Pēc inovācijas sprinta, kurā izstrādājām šādas platformas prototipu, esam prezentējuši savu ideju Latvijas Jauno ārstu asociācijas konferencē izstādes “MedBaltica” ietvaros šī gada 20. septembrī, kā arī Valsts kancelejas inovāciju pieredzes stāstu konferencē “Celmlauzis 2024” 2. oktobrī. Drīzumā pārrunāsim to ar citiem nozares pārstāvjiem un turpināsim darbu, lai ideja kļūtu par reālu pakalpojumu.

Drosmīgas inovācijas atklāj valsts pārvaldes labākās īpašības

Šādas inovācijas ir arī veids, kā piesaistīt jaunus cilvēkresursus valsts pārvaldei. Jauniešiem ir jāredz, ka šeit notiek vērtīgas un interesantas lietas un ir iespēja iesaistīties visai sabiedrībai nozīmīgos, aizraujošos projektos, kam līdzvērtīgus privātajā sektorā neatrast. Inovācijas atklāj valsts pārvaldes iespējas, ne tikai trūkumus un ierobežojumus, un Valsts kancelejas Inovāciju laboratorija palīdz mazināt smagumu, kura mums ikdienā ir pārpārēm, – tas ir dziedinoši.

Arī nupat aizvadītā valsts pārvaldes inovāciju iedvesmas stāstu konference “Celmlauzis” ir spilgts apliecinājums, ka mēs neesam vieni savā vēlmē radīt Latvijā arvien labākus dzīves apstākļus, ka mēs saskaramies ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem. Tas ir arī lielisks atgādinājums, ka nevajag baidīties, jo arī valsts pārvaldē var īstenot aizraujošus inovāciju projektus. Tas, kas vajadzīgs, ir domāšanas un kultūras maiņa: neiet problēmu risināšanā ar smagu nastu uz sirds, nebaidīties no nepareizības, kļūdām, iebildumiem, pārmetumiem, jo tas traucē jaunradei, kas nav savienojama ar šādu smagumu. Svarīgi ir just, ka iecerētā inovācija ir organizācijas kopējais mērķis, nevis tikai viena cilvēka neprātīgā ideja, ar kuru viņš dzīvo, kamēr pārējie ar interesi noskatās, vai izdzīvos. Jā, varbūt iecerētais neizdosies, bet arī tā ir atbilde, jo tad skaidri zinām, kādus ceļus nevajag izvēlēties. Tāpēc mums visiem noderētu vairāk drosmes.

* Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas inovācijas sprinti ir koprades dizaina darbnīcu cikli valsts un pašvaldību iestādēm sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanai.