Vēža pētnieki: ieguldījumi veselības aprūpē nav tēriņi, bet investīcijas tautsaimniecībā
Lai mazinātu nevienlīdzību vēža ārstēšanā, ir jāpanāk lūzums domāšanā – ieguldījumi veselības aprūpē jāsāk uztvert nevis kā izmaksas, bet ieguldījums tautsaimniecības izaugsmē un nodarbinātībā, – otrdien Saeimā Eiropas pacientu organizāciju 2. Rīgas kongresā “Vienlīdzība, pieejamība un inovācijas vēža ārstēšanā Eiropas Savienībā” uzsvēra veselības jomas eksperti.
Karla Ernandesa-Viljafuerte, veselības ekonomikas vecākā pētniece no WifOR institūta Vācijā, vērsa uzmanību uz ievērojamām atšķirībām vēža izdzīvotības rādītājos dažādās ES valstīs. Piemēram, zarnu vēzim tas svārstās no 50% līdz gandrīz 70%, krūts vēzim – no 70% līdz 90%. “Šie dati apliecina, ka valstu turīgums un veselības politikas prioritātes tieši ietekmē vēža profilakses un ārstēšanas pieejamību – vai vēzis ir prioritāte un kā tiek sadalīti resursi starp ārstēšanu, profilaksi un diagnostiku,” uzsvēra eksperte.
Viņa atgādināja, ka vēža ārstēšana ES valstīm ir liels sociālekonomiskais slogs: vēža netiešās izmaksas, ko bieži neņem vērā, ietver produktivitātes zudumus no mirstības un saslimstības, zaudētās darba stundas u.c. “Vēža aprūpe nav tikai medicīnas jautājums – tas ir arī ekonomikas un sociālās noturības jautājums. Ja ieguldījumus veselībā novērtējam sistemātiski, tos var iekļaut politisko prioritāšu sarakstā līdzās enerģētikai vai infrastruktūrai,” sacīja Karla Ernandesa-Viljafuerte.
Piemēram, Vācijā, ieguldot vienu miljonu eiro dzemdes kakla vēža profilaksē, radīta gandrīz divu miljonu eiro ekonomiskā atdeve trīs gadu laikā, kas ietver arī jaunu darbvietu izveidi. Investīcijas veselībā ietekmē arī ekonomiku kopumā – palielinās pieprasījums citos sektoros un pieaug iedzīvotāju radītais patēriņš, jo veselīgāki cilvēki ir ekonomiski aktīvāki.
Bogi Eliasens, partnerības iniciatīvas “Movement Health Foundation” izpilddirektors, akcentēja, ka veselības sistēmas krīze, ko piedzīvo daudzas valstis, ir domāšanas krīze. Lai arī pasaulē ir vairāk finansējuma, personāla, zināšanu un tehnoloģiju nekā jebkad agrāk, slimību radītais slogs aug, un galvenā problēma ir reaktīva, novēlota veselības sistēmas pieeja, kas vērsta uz slimību ārstēšanu, nevis to novēršanu, pauda eksperts. Risinājums, pēc eksperta domām, slēpjas domāšanas maiņā no “vai mēs darām lietas pareizi?” uz “vai mēs darām pareizās lietas?” un no reaktīvas "slimību aprūpes" uz proaktīvu veselības stiprināšanu. “Svarīgi ir pāriet no reakcijas uz preventīvu rīcību. No “veselības kā izdevumiem uz veselību kā ieguldījumu”, kur cilvēka cieņa, līdzdalība un veselība kļūst par kodolu visām politikām,” uzsvēra eksperts.
Dīpa Radžana, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Veselības politikas centra vecākā padomniece veselības sistēmu jautājumos, uzsvēra – lai pārvarētu nevienlīdzību vēža ārstēšanā, nepieciešama koordinēta pārvaldība, līdzfinansējums, datu izmantošana lēmumu pieņemšanā, veselības aprūpes profesionāļu kapacitātes stiprināšana un pacientu interešu iekļaušana. Kā veiksmīgu inovatīvas prakses un politikas piemēru viņa minēja Nīderlandi, kur pacientu organizācijas spiediena rezultātā tika panākta visaptveroša genomiskās sekvencēšanas diagnostikas kompensācija pacientiem ar nezināmas izcelsmes audzējiem, kā rezultātā izveidotas astoņas specializētas klīnikas un 80% šo pacientu saņēma personalizētu terapiju.
Konferencē tika analizēta arī nepieciešamība mainīt veselības aprūpes organizācijas modeli, ieviešot vērtībā balstītu veselības aprūpes pieeju, kas aizvieto samaksu par kvantitāti ar samaksu par kvalitāti jeb sasniegto rezultātu konkrētam pacientam.
Zofija Dāsa-Gupta, vecākā rezultātu pētniecības direktore no Starptautiskā Veselības rezultātu mērījumu konsorcija (ICHOM), uzsvēra, ka esošā sistēma onkoloģijā, kas koncentrējas uz ārstēšanas procesiem, nevis uz reālajiem veselības rezultātiem, kavē uz pacientu centrētu veselības aprūpi, jo netiek ņemts vērā, cik efektīva bijusi ārstēšana, kāda ir pacienta dzīves kvalitāte, simptomu kontrole u.c. Eiropas mērogā tiek īstenotas vairākas veiksmīgas iniciatīvas, kas ļauj dažādām klīnikām apmainīties ar datiem, analizēt rezultātus un uzlabot ārstēšanas pieejas, tādējādi veidojot efektīvu, empātisku un mērķtiecīgu veselības aprūpes sistēmu, sacīja Zofija Dāsa-Gupta.
Ādams Sons, pacientu iesaistes risinājumu vadītājs no Veselības datu analītikas un klīnisko pētījumu uzņēmuma “IQVIA”ASV, analizēja piekļuvi inovatīvām hematoloģisko audzēju terapijas iespējām dažādās Eiropas valstīs. EFPIA “Patients W.A.I.T.” dati liecina, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Polijā, zāļu pieejamība joprojām ir zemāka nekā ES vidēji. Latvijā un citās valstīs hematoloģisko terapiju pieejamība pēc reģistrācijas aizņem pat vairāk nekā 1000 dienu. Lai mazinātu nevienlīdzību, eksperta ieskatā, ir svarīgi uzlabot vēža skrīningu un agrīnu diagnostiku, attīstīt kompensācijas mehānismus, kas ļauj savlaicīgāk sākt ārstēšanu, stiprināt veselības sistēmu infrastruktūru un kapacitāti, paātrināt klīnisko pētījumu pieejamību pacientiem un uzklausīt pacientu viedokli. Kā uzsvēra eksperts, nevienlīdzība vēža ārstēšanā ietekmē pacientu dzīves kvalitāti, iznākumu un sabiedrības kopējo labklājību, tāpēc investīcijas hematoloģijā jāuztver kā ilgtermiņa ieguldījums valsts izaugsmes potenciālā.
Autors: Publicitātes foto
Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas priekšsēdētājas biedre, savā uzrunā uzsvēra, ka veselības aprūpe nav privilēģija – tās ir cilvēka pamattiesības. “Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šīs tiesības ir pieejamas ikvienam, neatkarīgi no valsts, kurā viņš dzīvo. Kā Saeimas deputāte varu apliecināt, ka arī likumdevēja līmenī mēs apzināmies savu atbildību un esam gatavi nodrošināt juridisko pamatu un atbalstīt pasākumus taisnīgai veselības aprūpei, kas stiprina veselības sistēmas noturību,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica.
Dace Kļaviņa, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, informēja, ka jau drīzumā valdība izskatīs jauno “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam”. Plāns paredz sasniegt 70%–90% vēža skrīninga aptveri līdz 2030. gadam, palielināt pacientu apmierinātības līmeni, samazināt mirstību no onkoloģiskajām slimībām Latvijā atbilstoši ES vidējiem rādītājiem, palielināt bērnu ar onkoloģiskām saslimšanām piecu gadu izdzīvošanas rādītāju līdz ES vidējam līmenim, kā arī līdz 2027. gadam nodrošināt pilnībā funkcionālu vēža reģistru. “Vislielākie izaicinājumi varētu būt ierobežotais finansējums pasākumu īstenošanai, cilvēkresursu trūkums, arī bērnu onkoloģijā, pacientu iesaiste vēža skrīningā, kā arī līdzestība ārstēšanas procesā,” atzina Dace Kļaviņa.
Olivērs Vārheji, Eiropas Savienības veselības un dzīvnieku labturības komisārs savā video uzrunā sacīja, ka nevienlīdzībai profilaksē un aprūpē ir jāpaliek pagātnē un ka profilakses nolūkos ikvienam pacientam ir tiesības uz augstas kvalitātes diagnostiku un ārstēšanu. Lai to nodrošinātu, līdz 2030. gadam plānots panākt, lai 90% cilvēku ES būtu pieejami visaptveroši vēža centri. Komisijas un dalībvalstu kopīga rīcība šogad izveidos šo centru tīklu ES, ko atbalstīs 90 miljonu eiro ES finansējums. Šajā procesā piedalās visas ES dalībvalstis, kā arī Islande, Moldova, Norvēģija un Ukraina.
Olga Valciņa, onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja, uzsvēra, ka vēža pacienti visās valstīs grib dzīvot ilgāk un labāk. “Tad, ja vēzis nav ienācis mūsu ģimenē vai tuvinieku lokā, mēs vēzi uztveram kā problēmu tur, ārā. Un tikai tad, kad tas nonāk līdz mums un saproti, ka esi šis vienīgais nelaimīgais ģenētiskā apakštipa pacients, kuram nekas netiek kompensēts un kurš ne uz ko vairāk kā ķirurģiju nevar cerēt, tikai tad saproti, cik šāda diskriminācija ir briesmīga. Mums joprojām ir daudz vēža pacientu, kuriem nav pieejamas zāles pat pirmajā līnijā. Mēs joprojām pārāk ilgi gaidām, līdz jaunas, dzīvību glābjošas zāles ienāk Eiropā. Laiks, kamēr inovācijas nonāk līdz pacientam, Latvijā un Centrāleiropas valstīs ir pārāk ilgs. Tādēļ mēs zaudējam cilvēkus, kuri varētu dzīvot un strādāt, un nest labumu savai valstij. No pacientu viedokļa progress nekad nebūs pietiekami ātrs, mūsu uzdevums ir iet, jautāt, prasīt un kopīgiem spēkiem panākt, lai netaisnības vēža ārstēšanā tiek novērsta,” sacīja Olga Valciņa.
Kongresu organizēja Latvijas Republikas Saeima un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse".
Kongresā piedalījās 30 ietekmīgas pacientu organizācijas no 20 Eiropas valstīm, īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) – Polijas, Čehijas, Bulgārijas, Rumānijas, Serbijas, Ziemeļmaķedonijas, Igaunijas, Lietuvas u.c.
Kongresa galvenais mērķis bija aktualizēt jautājumu par pastāvošo nevienlīdzību vēža ārstēšanā CAE valstīs, kā arī apspriest to ar pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistiem un politiķiem.
Vairāk par kongresu mājaslapā: https://cancerequality.eu/lv/
