Veselības stiprināšana ziemas periodā
Ziema ir tas gadalaiks, kad mēs pastiprināti pievēršam uzmanību savai imunitātei un veselības stāvoklim kopumā. Viena no sabiedrības grupām, kurām īpaši jāpiedomā par savas veselības stiprināšanas ziemas periodā, ir seniori. Novecošanās procesa laikā organismā notiek gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas pārmaiņas. Lai uzturētu savu imunitāti, senioriem ir jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, veicot regulāras veselības pārbaudes, jāievieš savā ikdienā sabalansēts uzturs, ik dienu jāveic fiziskās aktivitātes un jāparūpējas par savu garīgo veselību. Organisma novecošana ir nenovēršams process, kura laikā palēninās vielmaiņa un samazinās organisma spēja uzsūkt vitamīnus, tādēļ senioriem ir jāseko līdzi visām izmaiņām savā organismā un par tām jāinformē savs ģimenes ārsts. Tipiskākās veselības problēmas, ar kurām saskaras cilvēki gados, ir paaugstināts asinsspiediens un cukura līmenis asinīs, galvassāpes, nogurums un kaulu lūzumi pēc kritieniem. Lai savlaicīgi novērstu iepriekšminētās veselības problēmas, ikdienā ir jāatceras kontrolēt savu asinsspiedienu, cukura līmeni un ķermeņa masas indeksu. Nevajadzētu arī aizmirst par vitamīnu un uzturvielu uzņemšanu pietiekamā daudzumā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem pastiprināti jāuzņem kalcijs, D vitamīns un magnijs. Pēc 65 gadu vecuma kalcijs kaulos uzsūcas daudz lēnāk, kauli paliek trauslāki un palielinās lūzumu risks, tādēļ dienā ir jāuzņem vismaz 1500 mg kalcija. Mūsu platuma grādos lielākajai daļai iedzīvotāju nav pietiekams D vitamīna līmenis, bet jo īpaši izteikts D vitamīna deficīts ir senioru vidū, tādēļ D vitamīnu ir ieteicams lietot visa gada garumā, ne tikai ziemas periodā. Magnija trūkums organismā var radīt nogurumu un krampjus. Magnijs ir tādos augļos un dārzeņos kā vīģes, banāni un tumši zaļie dārzeni, bet, lai uzņemtu diennakts noteikto devu, šie dārzeņi ir jāpatērē ļoti lielā daudzumā, tādēļ visērtākais veids, kā uzņemt magniju, ir uztura bagātinātāji.
Ne dienu bez fiziskajām aktivitātēm
Regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas jebkurā vecuma posmā. Lai arī šķiet, ka ziemā fiziskās aktivitātes var izslēgt no savas dienas kārtības, jo ārā ir auksts laiks, tā nebūt nav. Ikvienam ir jācenšas atrast savām spējām un interesēm atbilstošas fiziskās aktivitātes. Tās var būt garas pastaigas, nūjošana, slēpošana, peldēšana baseinā vai vecuma grupai atbilstošu vingrošanas nodarbību apmeklēšana. Sportojot var ne tikai uzlabot savu fizisko veselību, bet arī iegūt domubiedrus un pavadīt kvalitatīvu laiku kopā ar citiem senioriem. Šobrīd daudzās pašvaldībās ir pieejamas bezmaksas vingrošanas un nūjošanas nodarbības senioriem, kas ir lieliska iespēja uzturēt sevi fiziskā formā, netērējot par to finansiālos līdzekļus. Arī peldbaseinos ir pieejamas atlaides senioriem. Peldēšana netraumē mugurkaulu un locītavas, nostiprina visas muskuļu grupas, stabilizē locītavas un uzlabo muguras muskulatūras stāvokli. Ja laika apstākļi to atļauj un ir nepieciešamais inventārs, distanču slēpošana būs labs laika pavadīšanas veids svaigā gaisā. Slēpošana ne tikai nodarbina lielākās muskuļu grupas, bet arī uzlabo sirds un asinsvadu sistēmu, stiprina imunitāti un fizisko noturību, kā arī paaugstina endorfīna līmeni un vairo pozitīvās emocijas.
Veltiet laiku hobijiem un jaunu zināšanu apguvei!
Ikviens seniors saskaras ar to, ka viņam ir ļoti daudz brīva laika, un dažreiz veidojas apjukums – kā šo brīvo laiku aizpildīt. Šobrīd senioriem ir pieejamas daudzas iespējas, kā kvalitatīvi un interesanti pavadīt laiku – senioru biedrības, kultūras pasākumu apmeklēšana, jaunu zināšanu apguve. Gandrīz visās pilsētās darbojas senioru apvienības, kurās ir iespējams regulāri satikties, kopā atpūsties, socializēties un veikt kopīgas aktivitātes. Brīvo laiku ir iespējams izmantot, attīstot jaunus hobijus – rokdarbus, datorprasmju apgūšanu vai jaunu sporta veidu apgūšanu. Šobrīd tiek organizēta plaša mūžizglītības apmācību programma, kas sniedz iespējas apgūt jaunas zināšanas cilvēkiem jebkurā vecuma grupā. Būt senioram nebūt nenozīmē, ka ikdiena ir jāpavada, sēžot uz dīvāna un skatoties televizoru – ir ļoti daudz iespēju, kā turpināt sevi attīstīt un apgūt jaunas zināšanas. Neaizmirsīsim, ka garīgā veselība iet roku rokā ar fizisko veselību, tādēļ atcerēsimies, cik svarīgi ir rūpēties par to – atrast hobijus kas aizrauj, būt sabiedrībā, apmeklēt kultūras pasākumus un regulāri pavadīt laiku kopā ar tuviniekiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu www.rmkoledza.lu.lv.
