Veselības ministrs: Jaunās paaudzes digitālajai veselībai būs vajadzīgas atbilstošas prasmes

Raksta autors: Hosams Abu Meri, Veselības ministrs

Rītdienas tehnoloģijas veselības aprūpē ne tikai būtiski atvieglos medicīnas personāla darba ikdienu, tās uzlabos pacientu pieredzi un iesaisti savas veselības saglabāšanā vai uzlabošanā. Ārstiem, ārstniecības iestādēm tās palīdzēs efektīvāk organizēt darbu, piemēram, pacientu plūsmu, veikt precīzākas datu analīze un piedāvāt inovatīvus ārstniecības risinājumus. Veselības politikas veidotājiem tās palīdzēt prognozēt sabiedrības veselību, modelēt scenārijus un pieņemt datos balstītus lēmumus. 

Veselības nozares digitālās attīstības pārvaldība jau septembrī tiks nodota jaunajam Latvijas Digitālās veselības centram, bet līdz ar digitālo risinājumu un datu pārvaldības attīstību būs vajadzīgi lietotāji ar atbilstošām prasmēm. Tās aktīvāk jāpilnveido gan veselības aprūpes iestādēm, gan katram nozares darbiniekam individuāli.

Nepieciešama vienota pacientu veselības datu platforma un labākas lietotāja prasmes

Veselības aprūpes digitalizācija Latvijā uz kopējā pasaules valstu fona izskatās ļoti labi: ir izveidota E-veselības sistēma, ārstniecības iestādes arvien plašāk izmanto tehnoloģijas, piedāvājot pacientiem plašu digitālo pakalpojumu klāstu – e-pierakstus, piekļuvi datiem savās platformās, attālinātas konsultācijas, kas īpašu uzplaukumu piedzīvoja Covid-19 pandēmijas laikā. Vienlaikus veselības datu pārvaldība ir sadrumstalota, un  daudzās sistēmas trūkstošo standartu dēļ bieži nespēj savā starpā “sarunāties”. Zināmā mērā pandēmija arī piebremzēja potenciālo digitalizācijas attīstības ātrumu, novēršot nozares uzmanību un resursus uz citām prioritātēm. Tehniskās iespējas mums ir samērā attīstītas un nodrošinātas, nesaku, ka ideālas, un noteikti ir pilnveidojamas, tomēr šobrīd tikai daļa ģimenes ārstu un speciālistu tās izmanto pilnībā vai minimāli. Liela daļa datu paliek atsevišķu iestāžu arhīvos un ārstam, piemēram, Rīgas slimnīcā par pacientu no reģiona nav pieejami. Tāpat diemžēl virkni vizuālās diagnostikas slēdzienu un senāku izmeklējumu rezultātus pacients var iegūt tikai par atsevišķu samaksu. 

Kvalitatīva vienota digitālā veselības platforma būtu ērta un viegla visiem, piemēram, ja māsa ar vienu klikšķi planšetē var atzīmēt pacienta simptomus, aktuālos veselības rādītājus un viņam izsniegtās medikamentu devas, bet pacients no slimnīcas dodas mājās ar gatavu izrakstu, kas ārstam nav jādiktē telefonā vai diktofonā, turklāt dati saglabājas sistēmā un ir pieejami arī citiem speciālistiem, pie kuriem pacients vēršas. Ārstam citā iestādē nav vajadzīgs katrs temperatūras un asinsspiediena mērījums, bet informācija par veiktajiem izmeklējumiem un izrakstītajām zālēm gan būtu noderīga. Vispusīgs pacientu datu apkopojums integrētā sistēmā ļaus arī nozarei un politikas veidotājiem kopumā daudz efektīvāk veidot statistiku par Latvijas iedzīvotāju veselības problēmām un trāpīgāk prognozēt jomas, kurās nepieciešams vairāk investēt.

Vienotas datu platformas izveidošana gan nozīmēs, ka visām veselības aprūpes iestādēm jābūt gatavām ieviest vienotus IT standartus, lai dati ir savietojami, un jāveicina sava personāla digitālo prasmju uzlabošana. Neuzticēšanās datiem un atsevišķas neveiksmīgas iepriekšējās pieredzes ar ne pārāk labi funkcionējošām sistēmām ir, iespējams, būtiskākais šķērslis ceļā uz straujāku nozares digitalizāciju. Cilvēks neuzticas tam, ko nepazīst vai neprot lietot. Uz nepietiekamo digitālo prasmju līmeni gan veselības nozarē strādājošajiem, gan pacientiem norāda arī Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2023. gada dati: tikai 43 % Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī (ES vidēji – 56 %), un tikai 16,5 % digitālās prasmes ir virs pamatlīmeņa (ES vidēji – 31 %). Turklāt tikai 15 % uzņēmumu nodrošina digitālo prasmju apmācību saviem darbiniekiem salīdzinājumā ar vidēji 22 % ES valstīs.

Digitālās prasmes ir ieguvums, nevis apgrūtinājums

Mēs – gan pacienti, gan ārsti un ārstniecības personas – esam dažādi: vieni ir gatavi apgūt visu jauno, jo bez datora un telefona mūsdienās neko nevar paveikt, citi veselības aprūpē, īpaši primārās aprūpes ārsti vecumā virs 60 gadiem, digitalizācijai ļaujas ar grūtībām un zināmu pretestību, labprātāk tupinot rakstīt uz A4 lapām. Attiecīgi pacienta dati nav digitāli pieejami citam speciālistam un pašam pacientam, tādēļ gan primārās aprūpes pilnveidošanas, gan slimnīcu tīkla stiprināšanas plānā digitalizācija ir ļoti nozīmīga.

Turklāt, izveidojot Latvijas Digitālās veselības centru, jau tuvākā gada laikā plānojam ieviest darbībā digitālu pacientu portālu vai lietotni, kas palīdzētu viedtālruņu lietotājiem bez maksas piekļūt vismaz saviem pierakstiem uz ārstu konsultācijām, analīžu rezultātiem un izrakstītajām receptēm. 

Ticam, ka šādas portāls paaugstinās pacientu interesi par saviem datiem un būs motivējošs faktors digitālo prasmju uzlabošanā ārstniecības personām, kas paātrinās Latvijas pacientu datu digitalizēšanu. Pacientu portāls gan pacientiem, gan ārstniecības personām būs vienkāršs un ērts veids, kā piekļūt, ievadīt un redzēt pacientu datus vienuviet.

Jebkurā nākotnes profesijā bez labām digitālajām prasmēm neiztikt. Ja tādu nav – jāmācās. Tehnoloģijas attīstīsies arvien straujāk katru gadu un ietekmēs ne tikai darba ikdienu, bet arī konkurētspēju profesijā. Arī medicīnā nākotne bez digitalizācijas nav iedomājama. Pirmspensijas vecumā varbūt ir gana ar minimālo prasmju apgūšanu, bet speciālists, kuram jāstrādā vēl 20 gadus, bez labām prasmēm un dziļākām zināšanām neiztiks.