Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un ilgstoši neuzturēties tiešos saules staros
Paaugstinātas saules radiācijas gadījumā nav ieteicams ilgstoši uzturēties tiešos saules staros.
Dienas vidū no plkst.11 līdz plkst.16, kad saules stari ir visspēcīgākie, cilvēki ar īpaši jutīgu ādu un tādi, kas iepriekš nav sauļojušies var iegūt apdegumus jau 15-20 minūšu laikā. No saules ietekmes īpaši jāsargā mazi bērni. Šādos apstākļos jāizvairās no ilgstošas uzturēšanās saulē ar atklātām ķermeņa daļām, kā arī nepieciešama papildus aizsardzība pret saules stariem – pirms došanās tiešos saules staros ieteicams uzklāt saules aizsargkrēmu, kā arī vēlams nēsāt vieglu galvassegu ar platām malām, saulesbrilles un aizsargājošu gaišas krāsas apģērbu.
Saules iedarbības nelabvēlīgās sekas ir priekšlaicīga ādas novecošanās un ādas vēzis. Eksperimentālie un epidemioloģiskie dati liecina, ka UV izstarojuma kumulatīvā iedarbība palielina ādas vēža risku. UV starojums strukturāli bojā cilvēka ādu: īslaicīga iedarbība izraisa apdegumus, ādas trauslumu un rētas, bet iedarbība ilgstošākā laika periodā bojā ādas šūnu DNS, veicina deģeneratīvas izmaiņas šķiedraudos, asinsvados, izraisot ādas priekšlaicīgu novecošanos, kas izpaužas kā grumbu veidošanās, ādas elastīguma samazināšanās, kuru nav iespējams atjaunot pat ar kosmētiskās ķirurģijas palīdzību. Acu bojājumi var izpausties kā fotokeratīts, radzenes un varavīksnenes iekaisums, fotokonjunktivīts. Ilgstošas iedarbības rezultātā var attīstīties katarakta un acu iekaisums.
Papildus informāciju par ultravioleto starojumu un tā iedarbību varat iegūt Veselības inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv sadaļā Vides veselība, Starojumi, Nejonizētie starojumi – Solāriji, sauļošanās un ultravioletā starojuma iedarbība.
Veselības inspekcijas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vera Zajeca
