Veselībai bīstamās ķīmiskās vielas mums apkārt

"Ja nopērku bundžiņu ar zirņiem, jaunu paklāju, zobu pastu vai kosmētiku, ja baroju bērnu ar pudelīti, vai aiznesu uzvalku, vakarkleitu vai dīvāna pārklāju uz ķīmisko tīrītavu – kādas vielas nonāk manā ķermenī? Cik bīstamas tās ir man un maniem bērniem? Ko varu darīt, lai pasargātu sevi?"

Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu preču un produktu ražošanā. Daudzas no šīm vielām ir noderīgas, tās ir ievērojami uzlabojušas cilvēka dzīves kvalitāti. Tomēr daļai no šīm sintētiskajām vielām piemīt nevēlamas īpašības. Tās ir vielas, kas ir noturīgas vidē¹ un var uzkrāties² cilvēku un dzīvnieku ķermeņos.

Katrā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, arī Latvijā, ir izveidots to ķīmisko vielu saraksts, kuru bīstamība neapgāžami pierādīta - šo vielu izmantošana ir aizliegta. Vienlaikus ES tirgū ir daudz vielu, kuru bīstamība nav pilnībā pierādīta. Šīs vielas atrodas dažādās precēs un produktos, mēs tās ēdam, ieelpojam, uzņemam caur ādu. Daļai šo vielu bīstamība ir pētīta, taču atzinumi bijuši pretrunīgi, tāpēc joprojām tiek pieļauta to izmantošana.

Ķimikālijas mūsu asinīs

Katra cilvēka ķermenī no ikdienā izmantojamām lietām nonāk vairāki desmiti veselībai bīstamu ķīmisko vielu. Cilvēka radītās vielas ir visur – mēbelēs, apģērbā, tīrīšanas un ķermeņa kopšanas līdzekļos, pārtikā. Nokļūstot vidē bieži šīs vielas tur paliek daudzus gadus.

Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar WWF - pasaules ietekmīgāko vides aizsardzības organizāciju - ir veicis asins analīžu pētījumu, kas parāda, ka sintētiskās vielas nokļūst un uzkrājas cilvēku asinīs. Pētījumā, kurā piedalījās arī vienas ģimenes triju paaudžu sievietes no Latvijas, kopumā asinīs tika atrastas 73 no 107 meklētajām vielām. Atrastās vielas pieder dažādām sintētisko vielu grupām, kas tiek izmantotas plaša patēriņa preču ražošanā. Piemēram, vecākās paaudzes asinīs tika atrasti sen aizliegtie poliholorētie bifenili un agrāk plaši izmantotais pesticīds DDT (dusts). Jaunākās paaudzes asinīs savukārt vairāk atrodamas mūsdienās plaši izmantotās vielas, piemēram, bromētie liesmu novērsēji, ar ko tiek apstrādātas elektroiekārtas, mēbeles un apģērbs, un mākslīgās smaržvielas, kas var būt ķermeņa kopšanas līdzekļu sastāvā. Tāpat atrastas tika arī perfluorētās vielas, kas var būt, piemēram, nepiedegošo pannu sastāvā, un bisfenolu A, ko izmanto plastmasas un skārda izstrādājumos.

Vielas asinīs nonāk ne tikai saskaroties ar tās saturošajām precēm, bet arī no globālā vides piesārņojuma. Sintētiskās vielas, kas to ražošanas, transportēšanas vai izmantošanas laikā ir nokļuvušas vidē (augsnē, gaisā, ūdenī, nogulumiežos), tālāk nonāk augos un dzīvnieku ķermeņos. No turienes tās savukārt var nokļūt pārtikas produktu sastāvā.

Pirms nedaudz vairāk kā gada WWF veicis arī pārtikas pētījumu. Atlasot parastus pārtikas produktus Somijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas lielveikalos, tika izvēlētas 27 pārtikas preces.

Pētījuma rezultāti zinātniekus nepārsteidza - sintētiskais piesārņojums tika atrasts visos pārtikas produktos. Turklāt vairākums pārtikas analīzēs atrasto vielu pieder tām pašām vielu grupām, kas tika atklātas WWF veiktajos cilvēku asinsanalīžu pētījumos (piemēram, dusts, polihlorētie bifenili, bromētie liesmu novērsēji, perfluorētās ķimikālijas, ftalāti, mākslīgās smaržvielas). Līdzīgi rezultāti iegūti arī citu organizāciju veiktajos asins analīžu un iekštelpu gaisa/putekļu pētījumos.

Jāuzsver, ka pētījumā netika analizētas tās vielas, kas ir parastas modernās pārtikas sastāvdaļas, piemēram, mākslīgās krāsvielas vai konservanti. Tieši pretēji - meklētas tika tikai vielas, kurām pārtikā nevajadzētu būt, piemēram, plastmasas mīkstinātāji vai liesmu novērsēji. Šādu sintētisko vielu nokļūšana mūsu šķīvjos lielākoties nav konkrētā produkta audzētāja vai ražotāja vaina, bet gan globālā piesārņojuma sekas.

Devas niecīgas, ietekme nezināma

Visas atrastās vielas pārtikā ir niecīgās devās (ng/g masas). Tās nevar izraisīt tiešu un tūlītēju ietekmi uz veselību, tāpēc šī pētījuma iespaidā patērētājiem nevajadzētu izvairīties no kādu konkrētu produktu lietošanas. Vienlaikus tomēr jāvērš uzmanība uz to, ka nav pietiekami pētīts, kādu ietekmi uz cilvēku veselību ilgtermiņā atstāj mazo devu uzņemšana, un it īpaši - kā tās ietekmē augļa attīstību grūtniecēm un zīdaiņu attīstību.

Lai arī sintētiskās vielas mazās devās neizraisa tūlītējas slimības, šo ķimikāliju plašā izmantošana un uzkrāšanās cilvēku organismos var tikt saistīta ar aizvien pieaugošo saslimstību ar vēzi (dzimumorgānu, prostatas, krūšu), reprodukcijas problēmām, iedzimtām kaitēm, astmu, alerģijām, diabētu, un var veicināt smadzeņu attīstības problēmas bērniem.

Daļa šodien plaši izmantoto sintētisko vielu pēc savām īpašībām ir līdzīgas sen aizliegtajiem polihlorētajiem bifeniliem, kas atzīti par potenciāliem kancerogēniem. Mūsdienās izmantotās vielas kopā ar citām sintētiskajām vielām nākotnē var būt vēl nozīmīgāks drauds videi un veselībai. Gan asins analīžu, gan pārtikas pētījums rāda, ka nevaram paļauties uz to, ka šodien izmantotās vielas ātri noārdīsies un mūs nākotnē neietekmēs. Tie - tieši otrādi - liek mums saprast, ka jau šodien ir jābūt gudriem un piesardzīgiem sintētisko vielu ražotājiem un izmantotājiem, jo katra vidē nokļuvusī viela var atstāt negatīvu ietekmi vēl daudzus gadu desmitus.

Tā kā patērētājiem ne vienmēr ir iespēja izvēlēties veselībai pilnīgi drošas preces, jo vidē nokļuvušās potenciāli bīstamās vielas var būt jebkur mums apkārt, nepieciešama stingra jebkuras ķīmiskās vielas pārbaude pirms tiek pieļauta tās ražošanas uzsākšana. Tikmēr arī mūsu pašu ikdienas izvēlēm un dzīvesveidam jākļūst videi un veselībai draudzīgākiem.

Kuras preces var būt bīstamas un ar ko tās aizstāt? 

Gaisa atsvaidzinātājs nenovērš nepatīkamās smakas, bet jūsu mājā izsmidzina ķīmijas kokteili ar noteiktu aromātu. Pētījumi liecina, ka tas var radīt galvassāpes, zīdaiņiem izraisīt caureju un sāpes ausīs, bet viņu mātēm radīt depresīvu noskaņojumu.

Risinājums: Nelietojiet aerosolus - labāk atveriet logus. Gaisu var atsvaidzināt ar kaltētiem ziediem, vasku, dzeramo sodu, citrusaugiem un dabīgajām ēteriskajām eļļām.

Kosmētikas un tualetes piederumu sastāvā ir parfīms, kas var apzīmēt gandrīz simts dažādu ķīmisko vielu. Tās var būt alerģiskas, uzkrāties cilvēka organismā un bojāt hormonālo sistēmu un imūnsistēmu. Regulāra un ilgstoša matu krāsu lietošana var izraisīt urīnpūšļa vēzi.

Risinājums: Padomājiet - varbūt iespējams mazāk lietot kosmētiku un noturīgās matu krāsas. Izvēlieties ziepes, šampūnus, kosmētiku un mazgāšanas līdzekļus no dabīgām sastāvdaļām, un tādus, kas nesatur sintētiskās aromātvielas, krāsvielas un ftalātus.

Zobu pastās plaši lietots antibakteriālais līdzeklis triklozāns pieder kancerogēnu ķīmisko vielu grupai. Triklozāns var negatīvi ietekmēt vairāku orgānu darbību, kā arī apdraudēt organisma imūnsistēmu un hormonālo sistēmu.

Risinājums: Nelietojiet triklozānu saturošu zobu pastu un mutes skalojamos līdzekļus, bet iegādāties zobu pastu, kas izgatavota no dabīgām sastāvdaļām.

Bērnu barošanas pudelītes: Vairumu plastikāta pudelīšu bērnu ēdināšanai izgatavo no polikarbonāta (tiek apzīmēts ar PC7), kas satur bisfenolu A - kas bojā cilvēka hormonālo sistēmu un var nonākt pudelītē esošajā šķidrumā.

Risinājums: Labākais risinājums ir bērna barošana ar krūti. Ja tas nav iespējams, izvēlieties pudelīti, kas nav izgatavota no polikarbonāta.

Sintētiskajos paklājos atrodas virkne gaistošo organisko savienojumu, no kuriem daudzi var būt potenciāli bīstami. Daži no šiem savienojumiem ir kancerogēni, kā arī var izraisīt plaušu slimības.

Risinājums: Paklāju vietā izvēlieties koka, keramikas vai korķa grīdas segumus. Ja tas nav iespējams, sintētisko paklāju vietā klājiet tādus, kas izgatavoti no dabīgām šķiedrām.

Datori un citas elektriskās ierīces parasti satur ķīmiskas vielas, kas novērš to aizdegšanos. Dažas no šīm vielām, piemēram, bromētie liesmu novērsēji, var nokļūt apkārtējā vidē un negatīvi ietekmēt cilvēku hormonālo sistēmu.

Risinājums: Iegādāties datorus un monitorus ar TCO ekomarķējumu, kas norāda uz samazinātu bromēto liesmu novērsēju līmeni produktā. Nenovietojiet datoru guļamistabā, lai pēc iespējas samazinātu savu saskarsmi ar to.

Mēbeles parasti satur vielas, kas novērš traipu rašanos un aizdegšanos, bet vienlaicīgi nokļūstot cilvēku organismos un bojājot hormonālo sistēmu.

Risinājums: Izvēlieties no dabīgiem materiāliem izgatavotas mēbeles, kas, cik iespējams, minimāli apstrādātas ar ķīmiskajām vielām.

Pārtika: Vairums konservu kārbu satur bisfenolu A, kas bojā cilvēka hormonālo sistēmu. Tas var nonākt kārbā uzglabātajā ēdienā. Bisfenols A ir atrodams arī polikarbonāta plastmasā (tiek apzīmēta ar PC7), no kuras tiek izgatavotas dažāda veida pudeles un konteineri pārtikas uzglabāšanai.

Risinājums: Nelietojiet pārtiku, kas uzglabāta skārda vai plastikāta kārbās - labāk pērciet svaigu, saldētu vai žāvētu pārtiku, vai izvēlēties stikla iepakojumu. Sildot ēdienu mikroviļņu krāsnī, noņemiet ietinamo plēvi un nelietojiet plastikāta kārbas.

Apģērbs, it īpaši, ja tas ir tīrīts ķīmiski, izdala dažādas potenciāli bīstamas ķīmiskās vielas (bromētos liesmu novērsējus, perflorētās ķīmiskās vielas).

Risinājums: Iegādājieties apģērbu no dabīgiem materiāliem un neizmantojiet apģērbu ķīmisko tīrīšanu, bet mazgājiet to veļas mašīnā.

Nepiedegošās pannas noslēpums ir tās pārklājumā esošās perfluorētās ķīmiskās vielas. Šīs vielas nokļūst gaisā un ēdienā un akumulējas cilvēka organismā. Tās var izraisīt traucējumus aknu darbībā un palielināt iespējamību saslimt ar urīnpūšļa un cita veida vēzi.

Risinājums: Nelietojiet nepiedegošās pannas, bet gatavojiet ēdienu uz čuguna pannas, uzmanot, lai tas nepiedeg.

Dārta Treija / Ieva Ušča

Pasaules Dabas Fonds