Verlhofa slimība: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Imūnā trombocitopēnija, ko iepriekš dēvēja par idiopātisko trombocitopēnisko purpuru (ITP), jeb Verlhofa slimība ir viens no hemorāģiskās diatēzes veidiem. Šai slimībai raksturīga trombocītu daudzuma stipra samazināšanās asinīs, un ar to saistīta kapilāru sienu caurlaidības palielināšanās, kā arī traucējumi asins recēšanā. Ar Verlhofa slimību var saslimt jebkurā vecumā.
Tā ir slimība, kuras gadījumā imūnsistēma iznīcina asinīs esošos veselos trombocītus, kas nepieciešami, lai palīdzētu izveidot recekļus un apturētu asiņošanu. Pacientiem ar šo slimību ir zems trombocītu skaits, un viņi viegli gūst zilumus un noasiņo.
Cēloņi
Termins "idiopātisks", ko lietoja agrākajā slimības nosaukumā, nozīmē, ka cēlonis nav zināms. Ir zināms, ka imūnsistēmai ir svarīga loma ITP attīstībā, tādējādi tā ieguvusi jaunu nosaukumu – imūnā trombocitopēnija.
Šīs slimības cēlonis ir tāds, ka imūnsistēma ražo antivielas pret trombocītiem jeb cīnās pati pret sevi. Trombocītu skaita samazināšanā, proti, iznīcināšanā ir iesaistīta liesa. Imūnsistēma, šķiet, ietekmē arī šūnas, kas ir atbildīgas par normālu trombocītu veidošanos, kas var vēl vairāk samazināt trombocītu skaitu asinsritē.
Daļai slimnieku trombocītu daudzums samazinās saistībā ar dažu medikamentu, piemēram, hinidīna vai barbiturātu lietošanu. Arī autoimūnas slimības, hroniskas infekcijas, grūtniecība un atsevišķas onkoloģiskas slimības var būt imūnās trombocitopēnijas izraisītāji. Bērniem Verlhofa slimība bieži vien akūti attīstās pēc vīrusa pārslimošanas, savukārt, pieaugušajiem – laika gaitā. ITP nav lipīga, un viena persona nevar to nodot otrai.
Simptomi
Trombocītu skaita samazināšanās var izraisīt vieglu zilumu veidošanos, smaganu, deguna asiņošanu, ilgstošu asiņošanu pēc griezumiem un citiem ievainojumiem, un iekšēju asiņošanu. Bieži slimība sākas pakāpeniski, retāk pēkšņi – pēc kādas infekcijas vai bez redzama iemesla. Uz ādas – izņemot plaukstas un seju – parādās dažāda izmēra asinsizplūdumi.
Smagākos gadījumos asiņo arī urīnceļu gļotāda, tāpēc var parādīties asinis urīnā un izkārnījumos. Sievietēm var būt smagākas menstruācijas ar lielāku asiņu daudzumu. Temperatūra normāla vai nedaudz paaugstināta. Pēc stiprākas asiņošanas var rasties anēmija. Atsevišķos gadījumos Verlhofa slimībai var nebūt simptomu.
Ārstēšana
Ņemot vērā kopējo trombocītu skaitu, kā arī asiņošanas biežumu un daudzumu, ārsts var noteikt ārstēšanas metodi. Dažos gadījumos ārstēšana nav nepieciešama. Piemēram, bērni, kuriem attīstās akūta ITP forma, parasti bez jebkādas ārstēšanas atveseļojas sešu mēnešu laikā vai mazāk.
Pieaugušajiem ar mazāk smagiem simptomiem ārstēšana ne vienmēr būs nepieciešama, tomēr to jebkurā gadījumā noteiks ārsts. Pārāks mazs trombocītu skaits rada spontānas asiņošanas risku smadzenēs un citos orgānos. Verlhofa slimību ārstē ar prednizolonu un citiem medikamentiem; vairākumā gadījumu jāizoperē liesa.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Biznesa profils firmas.lv
Informācija portālā visaigimenei.lv
