Verdikts dzimumzīmītei. Lāzers vai skalpelis?
Dr. ALEKSANDRS DERJABO
Ķirurgs onkologs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā.
Pasniedzējs Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa Universitātē.
Pētnieks Starptautiskā sadarbības projektā Lundas (Zviedrija) Lāzercentrā un Lundas Universitātē.
Vispirms – pārbaude
Kristīne, dzimumzīmju skaitu parasti nosaka iedzimtība. Ja dzimumzīmju ir vairāk nekā divdesmit, vismaz reizi gadā būtu jādodas pie speciālista – vislabāk pie onkologa – un dzimumzīmes jāparāda.
Par izmeklēšanu... Visu, ko mēs, ārsti, pārbaudes laikā redzam ar neapbruņotu aci, var iedalīt tikai divās daļās: patīk – nepatīk; labs – slikts; labs – vai aizdomīgs. Citu variantu nav. Katru reizi, kad aplūkoju jaunveidojumu, atceros visas tās bildes, ko esmu redzējis medicīnas grāmatās un dzīvē, salīdzinu un, ja ir kas aizdomīgs, bez šaubām piedāvāju cilvēkam ķirurģisku iejaukšanos. Taču tas ir pārāk subjektīvs lēmums. Proti, ja man pieredze ir liela, skatos un operēju jaunveidojumus katru dienu, kļūdīšos retāk; savukārt, ja ārsts tikko sācis strādāt vai pieredze ir maza, ļoti ticams, ka viņš drošības dēļ pacientam piedāvās arī liekas operācijas. Patiesībā nevajadzīgas. Labi, ja kosmētiskais rezultāts pēc operācijas būs estētiski apmierinošs. Bet ja nu ne?! Un ja "drošības dēļ" izņem, teiksim, piecas vai astoņas dzimumzīmītes uz sejas?... Diez kas nav.
Tāpēc – dzimumzīmes noteikti jāapskata ar dermatoskopu. Mazais aparātiņš, kurš atgādina lupu un aplūkojamo dzimumzīmīti palielina aptuveni divdesmit reižu, turklāt tas aprīkots ar speciālu apgaismojumu, ļauj mums visu, ko redzam ādas dziļākajos slāņos, dalīt trīs zonās.
Pirmā zona ir tā sauktā ZAĻĀ – ja estētika apmierina, veidojumu nevajag noņemt.
SARKANĀ zona – ir pamatotas aizdomas par onkoloģiskām izmaiņām, bet mēs vēl nedrīkstam to saukt par vēzi. Jo šo diagnozi pasaka tikai tad, kad veidojumu izgriež, nosūta uz laboratoriju, kur izpēta šūnas. Atbilde jāgaida 10–12 dienas.
Trešā ir DZELTENĀ zona, kas nozīmē: uzmanību! Dzeltenā zona mēdz būt tuvāk pie zaļās vai tuvāk pie sarkanās zonas. Ja tuvāk pie zaļās, veidojums nav tūlīt jālikvidē, to varam novērot. Piemēram, ja cilvēks nevēlas operēties, lūdzu, mēs piedāvājam kontrolēt situāciju – lai viņš sargājas no pastiprinātas saules iedarbības, regulāri nāk uz pārbaudēm un neoperē. Ja cilvēks ar mieru operēties, arī to var darīt. Savukārt, ja dzeltenā zona ir tuvāk pie sarkanās, tad gan nav ko ilgi domāt – šādu veidojumu noteikti vajag izņemt, kamēr nav paspējis attīstīties onkoloģisks process. Jānoņem arī tās dzimumzīmes, kas regulāri tiek kairinātas, noberztas, traumētas. Ar krūšturu lencītēm, apkaklītēm, skujoties... Jo pastāv lielāks risks, ka tā varētu pāriet ļaundabīgā formā.
Likvidēšana.
Divas metodes
Dzimumzīmes izņem ar skalpeli vai lāzeru. Ideāli, ja ārsts pārvalda abas metodes, jo būtībā nav labākas vai sliktākas metodes, jāizvēlas piemērotākā – atbilstoši tam, kur dzimumzīmīte atrodas, cik tā dziļa, un noteikti, ja tas iespējams, jāņem vērā arī estētiskais rezultāts. Dzimumzīme jau nav tikai tumšais punkts vai plankums, ko redzam uz ādas. Ķirurga uzdevums ir izgriezt dzimumzīmi ar visu sakni, citādi tā var atjaunoties, bet nu jau ļaundabīga, jo tika sakairināta. Tāpēc ne vienmēr pacientam var piedāvāt lāzeru un ne vienmēr labs ir skalpelis. Parasti, ja veidojums ir virspusējs, bet plašs, labāk izvēlēties lāzeroperāciju, bet, ja dzimumzīme ir bieza vai attīstījusies ilgi, jāoperē ar skalpeli. Kad darbojamies ar skalpeli, mēs kontrolējam griezuma malas, dziļumu, spiedienu un griežam tik, cik vajag. Lāzer operācijā ir tā pati pieeja – mēs likvidējam tikai to, ko vēlamies likvidēt. Izmantojot skalpeli, mantojumā paliek balta svītriņa, bet lāzers atstāj sārtu veidojuma pamatnītes lieluma traipiņu, kas ar laiku izzūd. Rētas izskats atkarīgs arī no dzimumzīmes dziļuma, izvietojuma un organisma īpatnībām.
Atklājot aizdomīgu dzimumzīmi, galvenais ir likvidēt veselībai un dzīvībai bīstamo veidojumu, tādēļ kosmētiskais aspekts bieži vien atvirzās otrajā plānā. Pēdējā laikā ar dermatoskopijas palīdzību prognozē nepieciešamo iejaukšanās apjomu. Tomēr grieziens, izmantojot skalpeli, parasti ir trīsreiz lielāks par pašu dzimumzīmi. Agrāk ķirurgs to veica ar piecu centimetru atkāpi no veidojuma, tagad – ne vairāk kā vienu vai divus, līdz ar to operācija ir mazāk traumatiska un vieglāk arī sadzīst.
Vienā reizē var noņemt arī trīs, četras, piecas un pat vairāk dzimumzīmju, bet tad to veic slimnīcā un pilnā narkozē. Ja likvidē vienu vai divas dzimumzīmes, to dara ambulatori vietējā narkozē.
Dažkārt kosmētikas salonos un medicīnas iestādēs piedāvā dzimumzīmi likvidēt, nosaldējot to ar šķidro slāpekli (kriodestrukcija) vai nodedzinot ar elektrību (elektrokoagulācija). Taču vairākums ķirurgu neiesaka šīs metodes. Kaut vai tādēļ, ka, izmantojot aukstumu, ir ļoti grūti novērtēt, cik dziļi tiek sasaldētas dzimumzīmes šūnas. Ja pēc sasaldēšanas audos ir palikušas dzimumzīmes šūnas, tās var atkal augt un, iespējams, kairinājuma dēļ pārvērsties ļaundabīgā veidojumā. Šādas sekas esmu redzējis. Likvidējot dzimumzīmi ar piededzināšanu risks ir tāds pats.
Matiņus uz dzimumzīmes NEIZRAUSTI, bet rūpīgi nogriez. Tomēr matiņi uz dzimumzīmes ir laba zīme, jo tie aug tikai uz labdabīgiem veidojumiem.
Anda Vīksna
Foto: Fotolia
Informācija ZL datubāzē
