medicine.lv skaitļos

Lietotāji online245
Aktīvie uzņēmumi12797
Nozares raksti1633
Ekspertu atbildes21477
Vēnu ārstēšanā noteicošā loma ir ārstam, ne tehnoloģijām : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Vēnu ārstēšanā noteicošā loma ir ārstam, ne tehnoloģijām

Kad cilvēks, kuram radušās vēnu problēmas, pēta pieejamo informāciju un cenšas saprast, kādu vēnu ārstēšanu izvēlēties, viņam jāsecina, ka tas nav vienkārši. Jo sevišķi tad, ja piedāvāto metožu aprakstos iejaucas reklāma ar saviem saukļiem, solot visjaunāko, vismodernāko ekskluzīvo tehnoloģiju ar unikālām priekšrocībām.

"Pēdējo 20 gadu laikā pasaulē vēnu slimību ārstēšanas jomā ir noticis īsts tehnoloģiskais sprādziens," stāsta  Dr. Mauriņa klīnikas vadītājs ķirurgs flebologs Dr. med. Uldis Mauriņš.

"Senāk bija skaidrs, ka ir tikai viens ārstēšanas veids – ķirurģiskā operācija, un mēs vairāk runājām par to, vai vispār vajag un kad labāk operēt. Šobrīd mūsu nozarē ienāk daudzas dažādas tehnoloģijas, tās tiek piedāvātas arī Latvijas klīnikās, un pacients bieži vien ir apjucis šādas izvēles priekšā."

Samērā daudzi cilvēki spriež, ka solītais jaunākais un modernākais droši vien būs arī labākais. Vai tā vienmēr ir?

Atskatoties kaut vai pavisam nesenā pagātnē, varam redzēt, ka ne vienmēr solītais ir attaisnojies. Latvijā dažādas klīnikas periodiski mēģina stāstīt par kādām jaunām tehnoloģijām, kas došot vislabākos rezultātus. Bet es vēlētos parunāt par to, kas noticis ar iepriekšējām jaunajām, bieži vien skaļi reklamētajām tehnoloģijām. Kur tās ir palikušas? Ja par šīm tehnoloģijām vairs nedzird, tad acīmredzot metodes nav devušas gaidītos īstermiņa un ilgtermiņa rezultātus.

Pacienta apjukums ir pilnīgi saprotams, bet konsultācijā pie ārsta visam taču vajadzētu kļūt skaidram?

Tā ir problēma zināmā mērā arī ārstiem pašiem: ja vienā klīnikā ir daudzas tehnoloģijas, ar kurām var ārstēt vienu konkrētu vēnu problēmu, tad, protams, arī ārstam ir grūtības izvēlēties, kura būs labākā konkrētajā gadījumā. Arī ārstiem ir jāprot nepakļauties agresīvam mārketingam, kas cenšas iegalvot, ka ir svarīgi, lai viņiem būtu pieejamas visas šīs dažādās metodes. Lielākā daļa no tām ir eksperimentālas un vēlāk pazūd no prakses. Mēs arvien vairāk pārliecināmies, ka svarīgāko lomu spēlē nevis tehnoloģijas un to daudzums katrā klīnikā, bet gan tas, cik ārsts ir zinošs, kāda viņam ir pieredze un kā viņš prot šīs tehnoloģijas lietot ikdienas praksē.

Kādi objektīvi rādītāji ļauj spriest par katras konkrētas tehnoloģijas  noturīgumu apritē?

Tas atspoguļas statistikā. Piemēram, Latvijas Ķirurgu asociācijas atskaite par 2021. gadu liecina, ka 98% no visām aptuveni 6000 vēnu operācijām mūsu valstī tika veiktas, izmantojot lāzertehnoloģijas. Pasaules mērogā atzīts, ka tās dod vislabākos standartizētos īstermiņa un ilgtermiņa rezultātus. Ja mēs skatāmies vēsturiski, tad pirmās tehnoloģijas, kuras savulaik ienāca vēnu ārstēšanā, bija radiofrekvence un lāzeroperācijas. Šodien radiofrekvences izmantošanai ir ļoti neliels īpatsvars – mazāks par diviem procentiem, bet operācijām, kur izmantota ciānakrilāta līme – mazāks par vienu procentu no endovenozo operāciju īpatsvara Latvijā.

https://lazermedicinasklinika.lv/lv/venu-arstesana 

Par šo "līmes metodi" savulaik tika runāts kā par ļoti perspektīvu inovāciju. Kādēļ to tik maz izmanto?

Vēl pirms trim gadiem, spriežot pēc Latvijas Ķirurgu asociācijas atskaitēm, ar ciānakrilāta līmes metodi tika ārstēti aptuveni 100 pacienti gadā, bet tagad šis skaits ir nozīmīgi krities. Es jau pirms daudziem gadiem ieteicu pārdomāt, vai vajag veikt šādu operāciju, jo lielākā problēma ir organisma reakcija uz svešķermeņiem. Tas arī pierādījās – pēc ilgāka laika daļai ārstēto pacientu attīstījās organisma reakcijas uz svešķermeni: iekaisums ap ievadīto līmi, izstrutošana vai abscedēšanās – norobežota audu sastrutojuma veidošanās. Turklāt otra problēma ir tā, ka 5% cilvēku ir akrila alerģija. Tas ir daudz – katram divdesmitajam. Kamēr cilvēks nenonāk saskarē ar akrila līmi, kuru kādreiz pat mēģināja Latvijā reklamēt kā "biolīmi", viņš nemaz nezina par savu paaugstināto jutību pret šo vielu. Līme nonāk vēnā, un pēc kāda laika sākas alerģiskās reakcijas. Lielai daļai, pat līdz 20%, pacientu jau uzreiz pēc operācijas ir audu apsārtums pa ārstētās vēnas gaitu, un tas ir iemesls, kāpēc arī Latvijā  šī sākotnēji ļoti izreklamētā metode saskārās ar blaknēm un, protams, tās lietderība tika pārskatīta. Metodes pētnieki paši atzīst – sākumā cerējuši, ka tā būs lieliski lietojama jauniem sportiskiem cilvēkiem, lai viņi uzreiz var turpināt sportot ar pilnu slodzi, bet tad, redzot visas šīs blaknes, kas saistītas gan ar svešķermeņa reakcijām, gan ar alerģijām, sapratuši, ka ciānakrilāta līme nepavisam nav piemērota jauniem cilvēkiem, jo viņiem šīs organisma reakcijas mēdz būt daudz izteiktākas. Drīzāk tāda tehnoloģija noder, lai uzlabotu dzīves kvalitāti veciem cilvēkiem ar īsu prognozēto dzīvildzi, kuriem minēto reakciju risks ir mazāks un kuriem sliktas vispārējās veselības dēļ nav vēlama vietējā anestēzija.

Savulaik bija runa arī par to, ka vēnu ārstēšanā var izmantot tvaiku. Vai tas tiek praktizēts?

Šādas operācijas vairs netiek veiktas, lai gan savulaik tika ļoti intensīvi reklamētas. Tvaiku ir ļoti grūti standartizēt, tāpēc šī metode nevarēja izdzīvot ilgtermiņā – to parādīja liels vācu pētījums, kas tika pārtraukts tieši tādēļ, ka tvaika enerģiju bija grūti kontrolēt, tāpēc pacientiem veidojās ādas un zemādas audu nekrozes. To parādīja arī ārstu pieredze, un viņi atteicās no tvaika metodes. Latvijā beidzamajos trīs gados nav veikta vairs neviena šāda operācija.

Tikmēr tehnoloģiju attīstība turpinās un apritē ienāk kārtējās jaunās metodes, kuras droši vien atkal tiek reklamētas kā vismodernākās, nekaitīgākās, efektīvākās. Kāds ir jaunākais "modes kliedziens" vēnu ārstēšanā?

Patiešām jārēķinās, ka tehnoloģiju sprādziens turpināsies un metožu kļūs arvien vairāk, jo industrija saistībā tieši ar vēnu slimībām visu laiku strādā, ģenerē un attīsta jaunas metodes, kas kopumā ir labi, ja vien protam šos sasniegumus kritiski izvērtēt. Jaunākā metode, kas šobrīd tiek reklamēta arī Latvijā, ir ārstēšana, izmantojot augstas intensitātes fokusētu ultraskaņu jeb HIFU (no angļu valodas – high intensity focused ultrasound). Tiek solīts  iedarboties uz slimajām vēnām tikai ar fokusētu ultraskaņu, bez jebkādiem dūrieniem, un to var veikt arī procedūru kabinetā, iztiekot bez operāciju zāles.

Pasaulē viens no visvairāk šo metodi pētījušajiem speciālistiem ir Marks Vaitlijs (Mark Whiteley) Lielbritānijā, kurš šobrīd gatavojas publicēt pirmo pētījumu par šo metodi. Tajā autors izanalizēji gada rezultātus 51 pacientam, ko viņš izoperējis ar šo metodi 2019. gadā. Viņš norāda, ka ne visiem pacientiem HIFU var lietot bez injekcijām, jo daļai no viņiem nav tik augsts sāpju slieksnis, lai bez atsāpināšanas izturētu vēnas sieniņas audu uzsildīšanu ar ultraskaņas palīdzību līdz 90 °C. Lielai daļai tomēr jāveic papildus lokālas pretsāpju injekcijas, tātad bez dūrieniem iztikt neizdodas. Otra problēma šai metodei ir tā, ka nav iespējams ļoti precīzi šo enerģiju fokusēt, jo iedarboties uz vēnu no ārpuses ir tehniski daudz sarežģītāk nekā no iekšpuses, kad tā tiek sildīta, piemēram, ar lāzera enerģiju. M. Vaitlijs atzīst, ka pēc gada apstrādātās vēnas tikai 80% gadījumu ir slēgtas, tātad rezultāti faktiski ir pielīdzināmi tiem, ko mēs varam iegūt ar skleroterapiju – daudz lētāku metodi. Ja kāda metode tiek reklamēta kā īpaši jauna un moderna, tad arī cena attiecīgi ir augsta, šajā gadījumā – Latvijā klīnikas to piedāvā par 3500 eiro, bet rezultāts pēc gada ir nesalīdzināmi sliktāks nekā vēnu lāzeroperācijai, kas caurmērā maksā ap 900 eiro. Lāzeroperācijās 99 vai pat visi 100 procenti operēto vēnu ir droši slēgtas, bet šinī gadījumā 20% vēnu nebūs slēgtas, tātad rezultāts ir pielīdzināms skleroterapijai, kur mēs iegūstam to ar medikamentu injekciju vēnā un kur izmaksas ir aptuveni 100 eiro. Tas manā skatījumā nav samērīgi un pareizi.

Mani vienkārši uztrauc, ka pacientiem neizstāsta visu informāciju, bet tikai to, ka ir kaut kāda unikāla jauna tehnoloģija ar vēl neredzētām priekšrocībām un ka tā pieejama vienīgi konkrētajā klīnikā. Satraucoši, ka tas tiek stāstīts par eksperimentālu tehnoloģiju ar sliktiem īstermiņa rezultātiem. Pacients pats to nav spējīgs izvērtēt, viņš uzticas ārstiem, vēlas šo unikāli jaunāko metodi un samaksā stipri dārgāk, bet pēc tam viņam ir daudz lielāks problēmu risks gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Manā skatījumā nav ētiski zināmā mērā eksperimentēt ar cilvēkiem par lielu naudu un patiesībā ar sliktāku rezultātu. Neviens nestāsta, kāpēc noteiktas klīnikas Latvijā atteicās no tvaika metodes, kāpēc tās vairs neoperē ar radiofrekvenci vai kāpēc iet mazumā "līmes metodes" lietošana šajās klīnikās!

Kā var palīdzēt pacientiem, kuriem pēc ārstēšanas ar nepiemērotām metodēm radušies aprakstītie sarežģījumi?

Pacienti ar šādām problēmām parasti meklē palīdzību citās klīnikās, tostarp arī pie mums. Nereti mēs šo radušos situāciju vairs nevaram būtiski uzlabot, jo tur ir jāveic vai nu plaša audu izņemšana, vai nu atkārtota operācija, lai likvidētu jaunizveidojušās vēnas, kas varētu nenotikt, ja pacients jau pašā sākumā būtu saņēmis kvalitatīvu ārstēšanu.

Tas acīmredzot nozīmē, ka pacientam vajadzētu painteresēties, kādi ir piedāvātās metodes ilgtermiņa rezultāti?

Diemžēl cilvēkiem tas parasti neienāk prātā, bet tā ir būtiska informācija. Mēs klīnikā pastāvīgi apkopojam un analizējam savus rezultātus un domājam, kā tos uzlabot. Mūs interesē gan īstermiņa blaknes, kas parādās pirmā mēneša laikā pēc jebkuras ārstēšanas – sāpes un dažādas problēmreakcijas –, gan ilgtermiņa rezultāti, lai pacientam, paejot arī pieciem un desmit gadiem pēc mūsu klīnikā veiktas operācijas, joprojām ir labs rezultāts un neattīstās recidīvs – jaunas vēnas operētajā zonā. Publicējam savus datus arī starptautiski atzītos avotos un redzam, ka lāzermetodes ar tiem uzlabojumiem, ko mēs esam veikuši klīnikā, ļauj sasniegt vislabākos rezultātus, kādi vispār ir pasaulē, jo trīs gadus pēc mūsu veiktās operācijas kaut kādas jaunas problēmas operētajā zonā ir mazāk nekā 4% pacientu, kamēr lielākajā daļā pasaules jaunas problēmas ir 16% pacientu. Esam pierādījuši, ka  mūsu lielā pieredze, ārstējot pacientus ar vismūsdienīgākajām lāzertehnoloģijām, ļauj sasniegt ļoti labus rezultātus ilgtermiņā. Varam pacientus ārstēt ātri, par saprātīgām izmaksām, un  viņiem nedraud slimības atkārtošanās.

Iesaku visiem cilvēkiem uzticēties tām ārstniecības iestādēm, kas izmanto starptautiski atzītas metodes, turpina pastāvīgi apkopot savus rezultātus, tos analizēt un uzlabot!   

Piesakies vēnu ārstēšanai šeit:

https://venuoperacija.lv/diagnostika

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Šislera sāļi – tavai veselībai

Šislera sāļi – tavai veselībai

Grāmatas “Šislera sāļi” autori ir austrieši Tomass Feihtingers un Zuzana Nīdane-Feihtingere, mūsdienās ievērojamākie Šislera bioķīmijas eksperti, kas turpina V. Šislera darbu. Ar autoriem sarunājās grāmatas tulkotāja Laura Tidriķe.

Aktuālie piedāvājumi

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Aknu sargs

Testa rezultāti: Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvāja izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvāja testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

"Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvā testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un "Keralast 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvā testēt pēdu krēmu “Urea 20” sausai pēdu ādai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.