Vasara bez kakla sāpēm
Konsultē klīnikas Headline vadītājs, otolaringologs Dr. Kaspars Peksis.
{IMAGE NR=0}
Kāpēc vasarā bērni mēdz saslimst ar angīnu vai saaukstēties?
Akūta angīna ir infekcijas slimība, ko izraisa beta hemolītiskais streptokoks - baktērija jeb mikrobs, un tā tiek pārnesta gaisa-pilienu ceļā. Līdz ar to slimības pārnēsātājs ir pats slimnieks. Nelabvēlīgās baktērijas visu laiku var dzīvot mandelēs – hroniska tonsillīta pacientiem (veselam cilvēkam mandelēs šo baktēriju nav!), un slimība var uzplaiksnīt pēkšņi, tās ierosinātājs – nelabvēlīgs ārējās vides faktors, piemēram, pārsalšana ūdenī, saldējuma ēšana, auksts dzēriens. Ja cilvēks bieži slimo ar hronisku mandeļu iekaisumu nepieciešams veikt operāciju. Saaukstēšanās slimības īpaši aktualizējas rudenī un pavasarī, kad ārā ir slapjdraņķis.
Kādi ir pirmie angīnas simptomi?
Pirmajās divās stundās parādās sāpes kaklā, mandeļu rajonā, sākumā bez iesnām un klepus. Sāpes pastiprinās rīšanas laikā, ēdot un sakožļājot ēdienu. Otrs rādītājs ir augsta temperatūra, vismaz 38° C. Aptuveni trīs dienas slimība progresē un nav novērojami uzlabojumi. Obligāti ir jāuzsāk ārstēšanās pretējā gadījumā tas var radīt ļoti nopietnas komplikācijas.
Ja bērns vasarā regulāri slimo ar angīnu, vai tas nozīmē, ka viņš nedrīkst peldēties vai ēst saldējumu?
Ja bērns vasarā regulāri slimo ar angīnu, tad jādomā, ka runa ir par hronisku mandeļu iekaisumu ar biežiem paasinājumiem. Nevar teikt, ka režīma ievērošana ir nenozīmīga, tomēr, lai noteiktu biežo slimības cēloni, ir jādodas pie ārsta. Ar modernas aparatūras palīdzību, ir iespējams precīzi diagnosticēt slimības ierosinātāju jeb cēloni.
Kā noteikt bērnam, vai angīna ir hroniska vai nē?
Vispirms, lai noteiktu diagnozi ir jāveic sekojoši izmeklējumi:
- jānosaka iespējama streptokoka jeb baktērijas klātbūtne,
- jānodod asins analīzes – antistreptolizīns, kas parāda, vai ir antivielas asinīs uz streptokoku.
Ja analīzes apstiprina, ka ir hronisks mandeļu iekaisums, tad būtu nopietni jāapsver mandeļu operācija.
Kas notiek, ja neārstē angīnu?
Neieteiktu eksperimentēt, jo sarežģījumi ir bīstami:
- sastrutojums, ja to neārstē, attīstās tālāk – plašu kakla sastrutojumu
- rodas reimatiski sarežģījumi – baktēriju izplatīšanās ārpus mandelēm ar asins plūsmu – nierēs, locītavās uz sirds vārstuļiem vai sīkajos asinsvados.
Kāds speciālists var konstatēt angīnu?
Angīna (akūts tonsillīts) ir ģimenes ārsta, pediatra vai infekcionista kompetence, kā arī ORL speciālista kompetence, kas diagnosticē šo slimību, taču hroniska tonsillīta ārstēšana viennozīmīgi ir ORL speciālista kompetence. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka ārstēšanās programmu un taktiku nosaka slimība smagums un komplikāciju iespējamība.
Kādi ir efektīvākie profilakses pasākumi?
Nav daudz profilaktisku pasākumu, kas pasargātu no saslimšanas ar angīnu. Vispirms noteikti ir jāievēro personiskā higiēna, bieži mazgāt rokas, vēdināt telpas, nedzert aukstu šķidrumu pēc sporta nodarbībām un ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Vasarā ieteicams nemesties aukstā ūdenī, bet pakāpeniski saslapināt ķermeni, lai nenotiek strauja temperatūras maiņa.
Kā tiek veikta mandeļu operācija? Vai tā ir sāpīga?
Mandeļu operācija (tonsillektomija) tiek izdarīta narkozē un tā ir nesāpīga. Taču pēc operācijas ir kakla sāpes. Slimnīcā jāpavada 3-5 dienas. Ar modernajām tehnoloģijām (plazmas skalpelis, koblācija) operāciju var izdarīt saudzīgi – mazas pēcoperācijas sāpes un stacionārā jāpavada 1 nakts. Operācija nepieciešama, ja mandeles ir palielinātas un traucē ēst vai elpot miegā. Bet, ja analīzes ir normālas un nav angīna, tad mandeles ir tikai jāsamazina un nav jāizoperē. To ar modernajām metodēm ir iespējams izdarīt nesāpīgā veidā, bez atrašanās stacionārā pa nakti.
Headline privātklīnika
Kalnciema iela 98-16, Rīga
tālr.: 67473045
www.klinikaheadline.lv
