Valsts kontrole aicina VM izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu sistēmas administrēšanas izmaksas

Rīga, 22.janv., LETA. Valsts kontrole (VK) aicina Veselības ministrijai (VM) pievērst uzmanību veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu sistēmas administrēšanas izmaksām.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien skatīja jautājumu par veselības aprūpes finansēšanas likuma ieviešanas gaitu un veselības reformas pasākumu īstenošanai plānoto finansējumu.

Sēdē VK padomes locekle Ilze Grīnhofa vērsa uzmanību, ka liela problēma nākotnē varētu būs kvalitatīvu datu pieejamība sistēmā. Proti, lai nodrošinātu kvalitatīvu divu grozu sistēmas darbu, ikdienā būs jāveic virkne dažādu darbību, taču līdz šim neesot veikti aprēķini par to, cik tas izmaksās.

"Mēs aicinām domāt par šīm izmaksām, jo, ja paskatāmies likumā, darbību ir ļoti daudz - jāseko līdzi personu statusa maiņai, jāveic iemaksu atgriešana, ja iedzīvotājs to vēlēsies, jāturpina uzturēt datu reģistri un citas lietas. Jautājums ir - vai mēs vispār šobrīd saprotam, cik liels administratīvais slogs tas būs un vai tam pietiks kapacitātes," pauda Grīnhofa.

Viņa norādīja, ka VK vēlētos, lai ministrijai būtu pārliecība, ka visi dati šajā sistēmā tiešām ir kvalitatīvi un patiesi. "Katra iesaistītā puse savu informāciju apstrādā atšķirīgi, personu statusi visu laiku mainās un administratīvais slogs šīs sistēmas uzturēšanā ir milzīgs. Ir jābūt pārliecībai - vai tiešām šīs sistēmas izdevumi būs savietojami ar ieguvumiem un atmaksāsies. Pagaidām mēs šādus aprēķinus neredzam," sacīja VK padomes locekle.

VK ierosinājums uzrunāja deputātu Ivaru Zariņu (S), kurš rosināja VM šādus aprēķinus sagatavot. "Kā mēs varam nezināt, cik izmaksās administrēt šo divu grozu sistēmu? Mums vajag pamatojumu vai sistēmas ieviešanu vispār vajag turpināt. Ja nē - tad jārauj "stop krāns". Ir jāsaprot vai vispār ir jēga visu šo ķēpu vilkt cauri," sacīja Zariņš.

VM pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško gan vērsa uzmanību, ka tā kā valdība lēmusi sistēmas darbu uzsākt tikai šī gada 1.jūlijā, šādus aprēķinus viņi varētu iesniegt tikai sākot no 2020.gada.

Neraugoties uz VM pārstāves teikto, komisija uzticēja ministrijai mēneša laikā sagatavot ziņojumu par sistēmas adminstrēšanas izmaksām, taču tas, kāda tieši informācija ministrijai būs jāapkopo, vēl tikšot precizēts.

Sēdē deputāts Andrejs Klementjevs (S) arī pauda bažas par to, ka mediķiem februārī tomēr netiks izmaksāts par 20% lielāks atalgojums kā sākotnēji solīts. "Galvenais uzdevums ir saglabāt ārstus un medmāsas, taču šodien nevienam lielāku algu nav un saprotu, ka arī februārī to nebūs, jo ar vairākām iestādēm nav noslēgti attiecīgie līgumi," sacīja Klementjevs. Viņa pārmetumus VM gan noraidīja, skaidrojot, ka Nacionālais veselības dienests ir aprēķinājis katras veselības iestādes šī gada budžetu, iekļaujot arī jaunos algu tarifus. "Viss ir sagatavots un visām veselības iestādēm budžeti ir sastādīti. Mums nav informācijas, ka algas netiks izmaksātas pēc jaunajām prasībām," norādīja Mūrmane-Umbraško.

Kā ziņots, no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.

Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Pašlaik valsts veselības apdrošināšanas platformai, kas nodrošinās iedzīvotāju apdrošināšanas statusu atspoguļošanu tiešsaistē, sekmīgi pieslēgtas sešas no 13 lielajām valsts datubāzēm, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Agnese Jasenoviča.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.