Valsts darba inspekcija ģimenes ārstu streiku neuzrauga
Rīga, 3.jūl., LETA. Valsts darba inspekcija (VDI) neuzrauga ģimenes ārstu streiku, jo tas nav klasisks streiks, kurā iesaistīts darba devējs un darbinieks, aģentūrai LETA pastāstīja inspekcijā.
Inspekcijā skaidroja, ka šis nav klasiskais streika gadījums, jo tajā nav iesaistīts darba devējs un darbinieks, bet gan ārsti, kuriem ir privātprakses. Līdz ar to šo konkrēto gadījumu VDI neuzrauga.
VDI streiks ir pieteikts, bet vairāk informācijas par streika norisi VDI nav.
Likumā streiks definēts kā kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi
Streika likumā noteikts, ka tā norises atbilstību likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga VDI. Inspekcija nosaka streika sarunu vietu un laiku, ja darba devējs un streika komiteja nespēj panākt vienošanos. Tāpat VDI atbilstoši likumam dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas gadījumā ir tiesības atlikt vai pārtraukt streiku uz laiku līdz trim mēnešiem attiecībā uz personām, kas iesaistītas dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanā vai seku likvidēšanā.
Likums nosaka arī, ka VDI ir tiesības dot saistošus norādījumus kolektīvā interešu strīda pusēm, ja tās nenodrošina, lai minimālā apjomā tiktu turpināts darbs sabiedrībai nepieciešamajos dienestos vai uzņēmumos, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.
Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) un ģimenes ārstu streika sarunās pagājušajā nedēļā netika panākta vienošanās, tāpēc ģimenes ārsti nolēma no pirmdienas sākt streiku. Tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Šajā laikā ģimenes ārsti pārtrauc sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Streikā piedalās vairāk nekā 600 ģimenes ārsti.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.