Valdību iepazīstina ar priekšlikumiem par slimnīcu tīklu Latvijā; galvenās izmaiņas saistītas ar kvalitātes kritērijiem
Lai pacienti saņemtu savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi un lai efektīvi plānotu nozarē pieejamos cilvēkresursus, infrastruktūru un pieejamo finansējumu, Veselības ministrija izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi par slimnīcu tīkla stiprināšanu”, ar ko 30. maijā tika iepazīstināta valdība.
Dokuments ietver esošās situācijas raksturojumu veselības aprūpē Latvijā, norāda uz nepieciešamajiem uzlabojumiem un izskaidro plānotās aktivitātes – ieviest Latvijā integrētu, uz cilvēku centrētu, kvalitatīvu un izmaksu efektīvu veselības aprūpes sistēmu.
“Veselības ministrija piedāvā reformu – doties veselas un ekonomiski stipras nācijas virzienā. Lai to sasniegtu, mums jāievieš jauna komponente veselības aprūpē – kvalitāte. Mūsu uzdevums ir jau uz izveidotiem pamatiem padarīt slimnīcu tīklu drošu un pieejamu. Mums vajadzīgi ne tikai zinoši mediķi, medicīnas tehnoloģijas, bet arī skaidri un vienoti kvalitātes standarti,” komentē veselības ministre Līga Meņģelsone.
Plāna būtība un galvenās izmaiņas ir saistītas ar kvalitātes kritērijiem, ko definēs Veselības ministrija. Aktivitātes vērstas uz sistēmas uzlabojumiem, nosakot vienotas prasības veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Tā būs pieejamo resursu ilgtspējīga un pārredzama izmantošana, lai sasniegtu labāko ārstēšanas rezultātu katram cilvēkam, kam tā ir nepieciešama.
Ieguvumi no plānotās reformas, ko sajutīs katrs:
- saglabāts esošais slimnīcu tīkls,
- skaidrs, saprotams veselības aprūpes pakalpojumu kartējums,
- uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.
Ieguvumi slimnīcām:
- skaidras prasības nepieciešamajiem resursiem (speciālisti un infrastruktūra) un drošai/kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai,
- ilgtspējīga resursu un attīstības plānošana atbilstoši skaidrām prasībām (prognozējamība),
- uzlabota datu apmaiņa un datu plūsmas.
Savukārt būtiskākie ieguvumi visai veselības aprūpes sistēmai kopumā:
- efektīva un optimāla esošo resursu (cilvēkresursi, infrastruktūra) izmantošana, pārvaldība un kontrole atbilstoši kritērijiem,
- resursu pārdale nozares iekšienē,
- skaidrs pacienta ceļš visiem sistēmas dalībniekiem (sadarbības tīkls).
Veselības ministrija izstrādās kvalitātes prasības un indikatorus, saskaņos tās ar slimnīcām un līdz 1.augustam plāno vienoties ar visām iesaistītajām pusēm par slimnīcu līmeņiem un medicīniskajiem profiliem. Savukārt līdz 30.augustam tiks precizēti tarifi un aprēķinātas izmaksas jauno slimnīcu profilu finansēšanai. Līdz decembra beigām Veselības ministrija izstrādās klīniskos rādītājus, kas būs jāizpilda slimnīcu profiliem, tādējādi līdz 29.decembrim būs iespējams aktualizēt slimnīcu stacionāro profilu sarakstu atbilstoši minētajiem kritērijiem, un slimnīcas ar precizētajiem profiliem plānots, ka uzsāks darbu no 2024.gada 1.aprīļa.
Paralēli notiks darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes, lai iedzīvinātu metodisko centru pieeju, kā arī pie pārējo kvalitatīvo rādītāju izstrādes (PROMS, izmaksu efektivitāte, pacientu drošība), izstrādes, lai ieviestu Latvijā integrētu, uz cilvēku centrētu, kvalitatīvu un izmaksu (resursu) efektīvu, vērtībā balstītu veselības aprūpes sistēmu.
Veselības aprūpes sistēma ir cieši vienota un jebkuras izmaiņas stacionārā, primārā un ambulatorā posmā ietekmē visu veselības sistēmu kopumā, tādēļ, lai slimnīcu stiprināšanas plāns būtu efektīvāks, paralēli plānots stiprināt un attīstīt arī pārējos veselības aprūpes līmeņus – primāro, ambulatoro veselības aprūpi un citus.
Latvijā valsts apmaksātus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus sniedz 39 slimnīcas, no kurām 26 slimnīcām sniegtā pakalpojuma apjoms noteikts atbilstoši slimnīcu līmenim un medicīniskajiem profiliem, kā arī 11 specializētās slimnīcas un 2 pārējās slimnīcas. Piektā un augstākā līmeņa slimnīcas ir klīniskās universitātes slimnīcas, savukārt zemākās nodrošina salīdzinoši mazāk pakalpojumu - divus medicīniskos profilus. Slimnīcas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības, sekundārā, kā arī terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus.
