Valdība atbalsta rehabilitologiem bažas radījušos grozījumus Invaliditātes likumā
Rīga, 20.marts, LETA. Šodien valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Invaliditātes likumā, par kuriem bažas un aicinājumu uz plašāku diskusiju izteikusi Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA).
Atbalstītais likumprojekts paredz virkni izmaņu, tostarp nosaka, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) ārstam vairs nebūs nepieciešams būt sertificētam. LM norādījusi, ka šim ārstam nav nepieciešamības būt sertificētam, jo valsts komisija nosaka personai statusu, uz kura pamata tiek piešķirts sociālais nodrošinājums, nevis veikta ārstniecība vai diagnostika.
Savukārt LRPOA iepriekš paudusi pārliecību, ka tādejādi tiek radītas darba vietas, kurās var strādāt dažādu iemeslu dēļ nesertificēti ārsti, piemēram, ārsti, kuri mēģinās strādāt paralēli studijām rezidentūrā, kuri sertifikātu zaudējuši nepraktizējot vai kuriem sertifikāts ir noņemts, proti, visi ārsti, kuri bez sertifikāta par ārstu patstāvīgi strādāt nevar. Līdz ar to ir apšaubāms šādu ekspertu darba statuss un kvalitāte, skaidroja apvienības prezidents Aivars Vētra.
LM grozījumos paredzējusi arī precizēt terminoloģiju, proti, ka attiecībā uz personu, kurai ir noteikta invaliditāte, lietojams jēdziens "persona ar invaliditāti" vai "bērns ar invaliditāti", nevis iepriekš lietotais jēdziens "invalīds".
Vienlaikus ar grozījumiem LM plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti, tostarp personas datus.
Tiesības apstrādāt informāciju būs VDEĀVK, Labklājības ministrijai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, Valsts darba inspekcijai, Nodarbinātības valsts aģentūrai, Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Latvijas Nedzirdīgo savienībai un Latvijas Neredzīgo biedrībai.
Tāpat piekļūt datiem varēs Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējs, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, VSIA "Autotransporta direkcija", Nacionālais veselības dienests, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, Valsts probācijas dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Uzturlīdzekļu garantiju fonds, pašvaldības un to izveidotās institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumus vai nodokļu un nodevu atlaides personām ar invaliditāti, bāriņtiesas, elektroenerģijas sadales sistēmas operators un Izglītības un zinātnes ministrija.
Iepriekš LRPOA norādīja, ka grozījumos noteikto organizāciju vidū nav iekļauts Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari", kura tehnisko palīglīdzekļu centrs likumā noteiktā kārtībā, līdzīgi kā Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Neredzīgo biedrība, nodrošina lielāko valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu daļu Latvijā. Tomēr tagad ministrija "Vaivarus" iekļāvusi sistēmai piekļūt tiesīgo organizāciju sarakstā.
Tāpat likumprojektā noteikts, ka informācijas sistēmas pārzinis ir VDEĀVK. Informācijas sistēmā tiek iekļauti dati par ekspertīžu veikšanu, personu funkcionēšanas ierobežojuma novērtējumu, pieņemtajiem lēmumiem, izsniegtajiem ieteikumiem un atzinumiem sociālo pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu nodrošināšanai, izsniegtajām invaliditātes apliecībām. Informācijas sistēma nodrošina centralizētu datu apstrādi, kas paātrina to apstrādi, vienlaicīgi samazinot laiku, kas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Konkrēti sistēmā iekļaujamie dati, to apjoms, datu apstrādes noteikumi un kārtība, kā arī institūciju sadarbības noteikumi tiks paredzēti Ministru kabineta noteikumos. Šie noteikumi jāpieņem līdz 2018.gada 1.jūlijam.
Jau ziņots, ka LRPOA uzskata, ka plānotās izmaiņas Invaliditātes likumā nav pietiekamas un viennozīmīgas, tāpēc aicināja LM kopā ar Veselības ministriju, iesaistot arī citus resorus, pievērsties Likuma par rehabilitāciju izstrādei.
LRPOA prezidents Vētra uzskata, ka tikai atsevišķu terminu precizēšana Invaliditātes likumā nav mērķtiecīga, tāpēc svarīgi izstrādāt Likumu par rehabilitāciju, kas risinātu arī personu ar paliekošu invaliditāti, kurām rehabilitācijas process nav devis pietiekamu rezultātu, problēmas.
Apvienība uzskata, ka piedāvātās izmaiņas likumā kopumā "it kā iekļaujas starptautiskajā izpratnē par cilvēku ar invaliditāti integrācijas nodrošināšanu", bet par atsevišķiem jautājumiem tomēr aicina Invaliditātes likuma grozījuma autorus uz plašāku diskusiju.
Vispirms diskusija nepieciešama jautājumā par termina "Invalīdu lietu" aizstāšanu ar vārdiem "Invaliditātes lietu". Vētra skaidro, ka nosaukuma maiņa ir plašāk aplūkojams jautājums, nevis vienkārša padomes nosaukuma precizēšana. Šis priekšlikums pabeigtu diskusiju par cilvēku ar invaliditāti problēmas risināšanas piederību noteiktam valsts pārvaldes resoram, un šajā gadījumā šī piederība būtu LM.
Pēc Vētras paustā, vienkārša Invalīdu lietu padomes pārdēvēšana, nemainot tās vadības statusu, uzdevumus vai sastāvu, cilvēku ar invaliditāti situāciju nemainīs.
