Īpaši aktuālas pēdējo desmit gadu laikā kļuvušas vairogdziedzera problēmas. Šim orgānam ir pievērsta ne tikai mediķu, bet arī masu informatīvo līdzekļu uzmanība. Pie šīm problēmām ir novedusi ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās, produkti, kuri satur kancorigēnus, bet pats galvenais – joda trūkums ūdenī un pārtikā, līdz ar to, arī mūsu organismā.

Vispasaules veselības organizācija ziņo, ka šobrīd, apmēram 655 miljoni cilvēku cieš no kādas vairogdziedzera slimības.

Vairogdziedzeris spēlē mūsu organisma endokrīnās sistēmas orgānu "orķestrī"  pirmo vijoli. Šo "orķestri diriģē"  hipofīze. Hipofīze izstrādā hormonus, kuri piedalās enerģijas izstrādāšanā, kuri nepieciešami cilvēka organisma citu orgānu un sistēmu darbībai. Pie jebkuriem vairogdziedzera darbības traucējumiem, pat vismazākajiem,  notiek citu endokrīnas sistēmas orgānu darbības traucējumi, kas savukārt noved pie visdažādākajām saslimšanām (sirds asinsvadu sistēmu saslimšanas, hipertonijas, aptaukošanās, vielmaiņas traucējumiem, menustrālā cikla traucējumiem u.c.). Tādēļ, jebkuram cilvēkam, kurš  rūpējas par savu vai tuvinieku veselību ir nepieciešams elementārs  priekšstats par vairogdziedzeri, tā funkcijām, par šī orgāna slimību profilaksi un, ko darīt, ja jau ir novērojama saslimšana.

Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšējā daļā un pēc formas atgādina tauriņu. Tas sastāv no divām daivām. Kopā ar citiem dziedzeriem, tas ietilpst endokrīnajā sistēmā – orgānu sistēmā, kas izstrādā bioloģiski aktīvās vielas – hormonus. Hormoniem ir milzīga nozīme praktiski visos dzīvības procesos cilvēka dzīves garumā. Visi endokrīnās sistēmas dziedzeri ir savstarpēji saistīti, kas arī izskaidro faktu, ka pat pie nelielām izmaiņām vienā orgānā, rodas izmaiņas visā organismā. Endokrīnās sistēmas orgāni – vairogdziedzeris, virsnieres, hipofīze, hipotalamuss, epitēlijķermeņīši, aizkuņģa dziedzeris, dzimumdziedzeri – hormonus izdala asinīs, bet darbojās uz orgāniem un audiem visā organismā, pat tādās vietās, kuras atrodas visai tālu no hormonu veidošanās vietas. Galvenā hormonu un visas endokrīnā sistēmas loma ir uzturēt homeostāzi – normālu dažādu vielu līmeni asinīs, tādejādi arī visus procesus orgānos.

Neskatoties uz vairogdziedzera nelielo izmēru, hormoni, ko tas izstrādā, praktiski piedalās visos organisma procesos. Tā galvenā funkcija ir noturēt normālu metabolismu (vielu maiņu) organisma šūnās. Vairogdziedzera hormoni stimulē vielu maiņu visās organisma šūnās un praktiski regulē katru  procesu organismā – elpošanu, gremošanu, miegu, kustības kā arī iekšējo orgānu darbību – sākot no sirdsdarbības līdz reproduktīvajai sistēmai. Vairogdziedzeri sauc arī par " jaunības " dziedzeri. Uzturot to normālā stāvokī, mēs pagarinām jaunību.

Vairogdziedzera audi sastāv no diva tipa šūnām, kuras producē hormonus, no kurām lielākais vairums izdala asinīs - tireoidos hormonus – vairogdziedzera hormonus:  tiroksīnu (T1), trijodtironīnu (T3), kuri savu nosaukumu ieguvuši no tā, cik daudz joda atomu tie satur savās molekulās. Otra veida šūnas producē un izdala asinīs hormonu – kalcitonīnu. Tas piedalās kalcija līmeņa regulācijā mūsu organismā, kurš savukārt ir galvenais kaulu uzbūves izejmateriāls kā  arī  nepieciešams impulsu pārvadei muskuļu un nervu audos.  

Tireoīdie hormoni nepieciešami normālai cilvēka garīgai un fiziskai attīstībai. Nepietiekošs vairogdziedzera hormonu daudzums bērnībā noved pie augšanas traucējumiem, bet to deficīts grūtniecības periodā pie augļa smadzeņu attīstības traucējumiem.

Vairogdziedzera hormoni piedalās ūdens – sāļu līdzsvara noturēšanā, dažu vitamīnu sintēzē (A vitamīna veidošanās aknās), kā arī hormonu funkciju nodrošināšanā. Piemēram, bez vairogdziedzera hormoniem nav iespējama augšanas hormona iedarbība uz galvas smadzenēm.

Vairogdziedzeris spēlē ļoti svarīgu lomu  imūnsistēmas funkcionēšanā. Tā hormoni stimulē imūnsistēmas šūnas, tā saucamās T- šūnas, ar kuru palīdzību organisms cīnās ar infekcijām. Vairogdziedzera hormonu līmeņa samazināšanos asinīs fiksē hipotalamus un sāk regulēt endokrīnajā sistēmā vairogdziedzera hormonu sistēmu.

Jods ir galvenā vairogdziedzera hormonu sastāvdaļa. Joda trūkums noved pie tā saucamajām joddeficīta saslimšanām (hipotireoze, autoimūnais tireoidīts) Normā organisms satur 20-30 mg joda, kurš vislielākā daudzumā atrodās vairogdziedzerī. Lai uzturētu šo nepieciešamo joda koncentrāciju, mūsu organismā katru dienu jānokļūst 100-200 mg joda. Diemžēl mēs dzīvojam reģionā, kurā ir zems dabīgā joda saturs. Zinātnieki domā, ka dažus tūkstošus gadu atpakaļ pēc ledus laikmeta sākās sasilšana, kuras rezultātā lielākais augsnes joda daudzums tika izskalots un ar palu ūdeņiem aiznests uz jūru.
 
Caur vairogdziedzeri 17 min laikā notiek pilnīga visā organismā cirkulējošo asiņu caurplūde. Pa šo laiku jods, ko satur dziedzeris, iznīcina mazāk noturīgos mikrobus, kuri nokļuvuši asinīs, caur ādas bojājumiem, deguna gļotādu, kaklu un kuņģa zarnu traktu. Ja ir joda deficīts, tad dziedzeris nevar veikt šīs bakterocīdās funkcijas un iznīcināt mikrobus.

No visa tā izriet secinājums, ka mums nepieciešams kompensēt dabā pieejamā joda deficītu. Ieteicams pastāvīgi lietot veikalos nopērkamo jodsāli, jūras produktus, hurmu u.c.

Sevišķi uzmanīgi pret joda saturu organismā jāizturas grūtniecēm. Grūtniecības laikā notiek fizioloģiska vairogdziedzera palielināšanās, jo tam ir jānodrošina ar hormoniem divi organismi, tādejādi grūtniecēm palielinās nepieciešamība pēc joda. Gaidot bērnu, sievietei ir jāsaņem 300 mg joda dienā.

Piebilde veģetāriešiem – jods izskalosies caur organsimam kā tranzīts, ja organisms nesaņems olbaltumvielas, ko satur gaļas produkti. Soja, ko lieto kā pilnvērtīgu gaļas aizvietotāju, nepalīdzēs organismā aizturēt jodu, šo olbaltumu satur tikai gaļa.

Rūpēsimies par savu vairogdziedzeri. Lietosim jodsaturošu pārtiku un arī pārtikas piedevas. Populārākie jodsaturošie preparāti ir melnais grieķu rieksts un norvēģu aļģu preparāti. Veiksim organisma diagnostiku, lai pārliecinātos par visu orgānu pareizu darbību.

Veselības salons 888
Dārzaugļu ielā 1, Rīga
tālr. 67275888, 27088877
www.vs888.lv