Vairākaugļu grūtniecība rodas, ja vienlaikus apaugļojas vairākas olšūnas vai arī atipiski dalās viena apaugļota olšūna. Šāda veida grūtniecības cēloņi nav vēl pilnīgi noskaidroti, tomēr zināma nozīme ir iedzimtībai: vairākaugļu grūtniecība parasti vērojama vienas ģimenes vairākās paaudzēs, kā arī biežāk sastopama atkārtotā grūtniecībā un vecākām sievietēm.

Kas ir vairākaugļu grūtniecība?

Vairākaugļu dzemdības mūsdienās ir daudz biežāk sastopama parādība nekā agrāk. Piemēram, dvīņu dzimstība kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir palielinājusies par vairāk nekā 75%, savukārt trīs, četru un vairāk augļu grūtniecības un dzemdību skaits ir pieaudzis vēl vairāk.

Tas lielā mērā ir skaidrojams ar to, ka arvien vairāk sieviešu tiek veikta neauglības ārstēšana, kas rada daudzkārtējas grūtniecības risku. Tāpat aizvien vairāk sieviešu nogaida, lai mēģinātu ieņemt bērniņu, un vecākām sievietēm biežāk nekā jaunākām var iestāties vairākaugļu grūtniecība.

Kā rodas šāda veida grūtniecība?

Izplatītākais vairākaugļu grūtniecības veids ir dvīņi. Identiskie dvīņi rodas, kad viens embrijs, spermatozoīdam apaugļojot olšūnai, sadalās divos embrijos. Šie abi embriji ir ģenētiski identiski, kā arī abi būs viena dzimuma. Atkarībā no dalīšanās brīža identiskajiem dvīņiem var būt atsevišķas placentas un augļūdens maiss, vai arī tiem var būt viena placenta, taču atsevišķi augļūdens maisi. Retos gadījumos identiski dvīņi var atrasties vienā augļūdens maisā.

Divolu (neidentiskie) dvīņi rodas, ja tiek apaugļotas divas atsevišķas olšūnas. Šie embriji nav ģenētiski identiski, un tie var būt viena vai dažāda dzimuma. Lielākoties šis ir tas dvīņu veids, kas rodas, veicot apaugļošanas procedūras. Lai arī mūsdienu medicīna ir attīstījusies un uzlabojusi vairākaugļu dzemdību iznākumu, tās joprojām ir saistītas ar ievērojamiem medicīniskiem riskiem un komplikācijām gan mātei, gan bērniem.

Kādi ir vairākaugļu grūtniecības riski?

Lielākajai daļai sieviešu ar vairākaugļu grūtniecību tā norit normāli, un piedzimst veseli jaundzimušie. Jāņem vērā, ka šādas grūtniecības laikā sarežģījumi ir daudz biežāk sastopami, tāpēc nepieciešams biežāk veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumus un kontrolēt grūtniecības norisi.

Biežāk sastopamās komplikācijas, kas var attīstīties grūtniecības laikā mātei, ir hipertensīvi sarežģījumi, preeklampsija, anēmija un urīnceļu infekcija. Komplikācijas, kas ir saistītas ar augli (vai augļiem), ir priekšlaicīgas dzemdības, augļūdens noplūšana pirms laika, iedzimtas anomālijas, parazitāra augļa veidošanās, kā arī viena augļa bojāeja.

Grūtniecības ilgums

Parastās vienaugļa grūtniecības ilgums svārstās no 37 līdz 42 nedēļām kopš pēdējām menstruācijām. Dvīņu grūtniecība dažkārt ilgst līdz 40 nedēļām, bet gandrīz vienmēr dzemdības noris priekšlaicīgi. Esot lielākam augļu skaitam, arī paredzamais grūtniecības ilgums attiecīgi samazinās. Vidējais grūtniecības ilgums ir 35 nedēļas, ja tiek iznēsāti dvīņi, 33 nedēļas – trīnīši, un 30 nedēļas – četrīši.

Dabiskā ceļā dvīņi tiek iznēsāti apmēram vienā gadījumā no 250, trīnīši – aptuveni vienā gadījumā no 10 000, bet četrīši – apmēram vienā gadījumā no 700 000 grūtniecību. Galvenais faktors, kas palielina vairākaugļu grūtniecības iestāšanās iespējas, ir neauglības ārstēšanas izmantošana, taču ir arī citi faktori. Ne sievietes rase, vecums, iedzimtība vai iepriekšējās grūtniecības vēsture nepalielina iespēju iznēsāt identiskus dvīņus, taču palielina neidentisko dvīņu grūtniecības iespēju.