Vai vasarā ir nepieciešamas pārtikas piedevas? Pētījums atklāj, kādu kļūdu pieļauj Latvijas iedzīvotāji
Pētījuma rezultāti liecina, ka vasarā Latvijas iedzīvotāji koncentrējoties uz atpūtu, rūpes par savu veselību atstāj otrajā plānā. Daudzi uzskata, ka gada siltajā laikā nav vajadzības lietot pārtikas piedevas un cer visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas iegūt no svaigiem dārzeņiem un augļiem. Taču eksperti brīdina, ka šāds uzskats ir kļūdains.
Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tika veikta pēc starptautiskā farmācijas uzņēmuma "Valentis" pasūtījuma, atklāja, ka 63% respondentu, kas lieto zivju eļļu, to dara neregulāri, bet vēl 26% - to nelieto vispār. 20% respondentu saka, ka zivju eļļu lieto periodiski, bet 33% zivju eļļas lietošana ir atkarīga no situācijas. Tikai 11% respondentu zivju eļļu lieto regulāri.[1]
Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs, kas lieto zivju eļļu, vasarā nelieto pārtikas piedevas ar omega-3.
"Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga arī ir pamanījusi šīs tendences. Latvijas iedzīvotāji aptiekās vasarā daudz retāk pērk bioloģiski aktīvās piedevas, piemēram, zivju eļļu, D vitamīnu un kompleksos vitamīnus.
“Tā kā vasarā ir pieejami daudz svaigi augļi, ogas un dārzeņi, cilvēki mēdz uzskatīt, ka visus savam organismam nepieciešamos vitamīnus var uzņemt ar uztura palīdzību. Šis apsvērums ir daļēji patiess, taču, vai patiešām mēs vasarā sākam ēst vairāk treknu zivju vai linsēklu produktu, kas satur omega-3 taukskābes? Ir labi, ja paši audzējam dārzeņus, augļus un ogas, taču, ja ēdam dārzeņus, kas audzēti komerciāliem nolūkiem, jāņem vēra, ka to uzturvērtība bieži vien ir nepietiekama, lai nodrošinātu organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem,” saka farmaceite.
Zivju eļļa tiek augstu vērtēta tādēļ, ka satur omega-3 taukskābes, taču pastāv mīts, ka visas zivju eļļas satur D vitamīnu, tāpēc tās nav nepieciešams lietot vasarā. Zivju eļļas lietošanas nozīmīgums vasaras periodā ir apstiprināts zinātniskos pētījumos. Omega-3 taukskābes organisms neveido, tās mēs uzņemam tikai ar uzturu vai pārtikas piedevām. Visaugstākā omega-3 koncentrācija ir treknām savvaļas zivīm, piemēram, anšoviem, sardīnēm, skumbrijām, lasim un jūras veltēm. Ja jūs neēdat zivis divreiz dienā, tad laba alternatīva pietiekama omega-3 līmeņa nodrošināšanai ir kvalitatīva zivju eļļa, kas ir sertificēta atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Izvēloties zivju eļļu, vēlams iegādāties pārtikas piedevu ar maksimāli iespējamo omega-3 koncentrāciju: jo vairāk omega-3 satur zivju eļļa, jo tā būs vērtīgāka organismam.
Eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS) ir svarīgākās omega-3 taukskābes. Tās nostiprina imunitāti, samazina iekaisuma reakciju un lieliski noder hronisku slimību profilaksei. DHA ir nepieciešama optimālai smadzeņu, atmiņas darbībai, koncentrēšanās spējai, garīgajai attīstībai un produktivitātei, nervu sistēmai un redzei. EPA ir nepieciešamai normālai sirds, asinsvadu funkcionēšanai, asinsritei un normālam asinsspiedienam.
Farmaceite uzsver, ka latvieši visbiežāk pārtikas piedevas meklē rudenī, kad iestājas aukstāki laikapstākļi un sākas saaukstēšanās sezona. “Ne velti sens sakāmvārds vēsta – “kal ratus ziemā, ragavas – vasarā”. Vasarā mums ir jāsagatavo savs organisms gada aukstajam periodam un jānostiprina imunitāte, taču Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr to ievēro,” stāsta farmaceite.
[1] Aptauju 2023.gada septembrī veica "Norstat" pēc "Valentis Baltic" pasūtījuma, tajā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā.
