Vai skūpstīšanās ietekmē mutes veselību?
Par skūpsta nozīmi un ietekmi ir ļoti daudz viedokļu, tiek uzskatīts, ka kaislīgs skūpsts ne tikai uzlabo garastāvokli, palīdz atbrīvoties no stresa un galvas sāpēm, stimulē asinsriti, stiprina imūnsistēmu un nostiprina zobu emalju. Taču vai skūpsta laikā var notikt arī dažādu baktēriju apmaiņa, kas var izraisīt dažādas veselības problēmas? Lai noskaidrotu, vai skūpstīšanās var kaitēt veselībai un kas būtu jāņem vērā, - atbild zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga sertificēta zobu higiēniste Inita Čeire.
Mutes dobumu apdzīvo ļoti bagātīga un daudzveidīga mikroflora. Visu mikrofloru iedala 2 daļās:
Pastāvīga mikroflora (sastopama vienmēr kādā noteiktā vietā) un tranzistorā mikroflora (kas ceļo cauri organismam, bet nevar tur "dzīvot" piemēram, mikrobi, ko uzņem ar uzturu). Zoba aplikumā identificēts 200 mikroorganismu sugu, zināms, ka 1 miligramā zoba aplikuma dzīvo 10 miljoni baktēriju.
Baktērijas mīkstajos audos var iekļūt caur kariozu bojājumu – bojātu, cauru zobu. Tās var izraisīt pulpītu - mīksto audu iekaisumu, kas var attīstīties un radīt periapikālo audu bojājumu, ja to neārstē iekaisums var pāriet uz sejas audiem. No karioziem bojājumiem pulpā (mīkstajos audos) iekļūst gr+ koki, lactobaciļi. Pulpā ir īpaša vide, kas var piesaistīt arī citas baktērijas – gr – anaerobās nūjiņas, pruotellas u.c. Tāpat mutē atrodas daudz dažādu mikroorganismu, pārsvarā tās ir baktērijas, sēnes un vienšūņi. No orālām sēnēm visizplatītākā ir candida, kas veselā mutē ir nelielā daudzumā, bet pie īpašiem apstākļiem, kad ir veicinoši faktori, sēne savairojas un izveido – kandidozi – endogēna infekciju (nav jāinficējas no ārpuses).
Veicinošie faktori pie kandidozes – situācijas, kad organisms ir novājināts, hormonālas izmaiņas (grūtniecība, hormonālās tabletes), vielmaiņas izmaiņas (diabēts, imūnie deficīti, gļotādu traumas) svešķermeņi mutē (breketes, stieples, protēzes), robežvecumi (zīdaiņiem imūnā sistēma vēl nav nostabilizējusies, veciem cilvēkiem imūnā funkcija izdziest).
Siekalas ir dabiska zobu aizsargsistēma, kas noskalo prom baktērijas un ēdienu paliekas, amortizē un neitralizē skābju iedarbību, nodrošina kalcija, fluora jonu peldes, samazina berzi. Tāpat siekalas uztur mutes dobuma pH līmeni un minerālvielu līdzsvaru un tādējādi pasargā no kariesa. Taču ar siekalu apmaiņu var notikt dažādu baktēriju apmaiņa. Ja cilvēkam ir bojāti zobi un slikta mutes higiēna, tad skūpstīšanās laikā var notikt baktēriju apmaiņa ar siekalām, asinīm, kas var būt par infekcijas izraisītāju tādām saslimšanām kā:
Respiratorie vīrusi – gripa, akūtas augšējo elpceļu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās var viegli izplatīties caur skūpstu. Daudz dažādu vīrusi ir atbildīgi par saaukstēšanās izraisīšanu. Cilvēks nonāk ciešā kontaktā ar vīrusu pilieniem, sekrētiem, gļotādas šķidrumiem no inficētās personas deguna un rīkles.
Epšteina – Barra vīrusu arī var "saņemt "ar skūpsta palīdzību, kur notiek baktēriju apmaiņa ar siekalu palīdzību. Tā ir vīrusu infekcija, ko sauc par infekciozo mononukleozi.
Herpes vīrusu arī var iegūt tiešā kontaktā skūpsta laikā pat tad, ja herpes vīrusa skartā mutes daļa ir apdzijusi, bet asiņojoša. Arī mutes kaktiņu iekaisums var veicināt infekcijas apmaiņu.
Piemēram, Amerikas Periodonta akadēmijas (American Academy of Periodontology) speciālisti uzskata, ka periodonta slimību arī var pārnest ar siekalām, tāpēc ja vienam ģimenes loceklim konstatēta periodonta saslimšana, tad jāpārbauda arī pārējie ģimenes locekļi.
Kaislīgi skūpsti ir labi mutes veselībai - siekalas satur vielas, kas palīdz cīnīties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm, aizsargā zobu emalju.
Neļaujiet potenciālajiem draudiem atturēt Jūs no skūpstīšanās, taču pārliecinieties par savu mutes veselību, lai savam mīļotajam cilvēkam nesagādātu diskomfortu un veselības problēmas.
Lai samazinātu risku nodot vai saņemt kādu infekciju skūpstīties, Jums iesakām:
• Lietojiet cukuru nesaturošas košļājamās gumijas, ieteicams ar ksilitolu;
• Izvairieties no skūpstīšanās, ja Jūs vai Jūsu partneris ir slims;
• Izvairieties no skūpstīšanāsvai bučas uz lūpām, ja Jums vai Jūsu partnerim uz lūpām ir aktīva aukstuma pumpa, pušums, kārpas vai čūlas ap lūpām vai mutē.
• Uzturiet labu mutes higiēnu.
• Klepus, gripas un saaukstēšanās gadījumos šķaudot aizsedziet muti ar kabatas lakatiņu.
• Rūpējieties par savu imunitāti. Jautājiet savam ārstam par vakcinēšanos pret nopietnām infekcijas slimībām kā A un B hepatīts;
• Regulāri rūpējieties par mutes higiēnu un nestaigājiet ar cauriem zobiem, ārstējiet smaganu iekaisumus.
• Apmeklējiet zobu higiēnistu 2 reizes gadā!
Papildu informācija par zobu higiēnisti Initu Čeiri:
http://sirowaclinic.com/lv/about-us/ourteam/inita-ceire/
AS SIROWA Rīga,
Dentālā nodaļa
