Vai man ir smaganu saslimšanas risks?
Smaganu problēmas agrīnā slimības stadijā bieži vien nav konstatējamas, jo nav redzamu simptomu. Smaganu slimības visbiežāk izraisa slikta mutes dobuma higiēna un neatbilstošas mutes dobuma higiēnas tehnikas. Smaganu slimības var progresēt līdz periodontītam - bīstamai smaganu slimībai, kas izraisa kaulu zudumu ap zobiem, padarot zobus kustīgus un var radīt zobu zudumu.
Kā savlaicīgi pamanīt un novērst smaganu saslimšanas, atbild zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga periodotologs Dr. Una Stāmere.
Kādas pazīmes ir smaganu saslimšanām?
Smaganu saslimšanu var atpazīt pēc sarkanām, pietūkušām smaganām, kas asiņo, pieskaroties zobu tīrīšanas un zobu diegu izmantošanas laikā, nepatīkamas elpas un smaganu sāpēm. Ja, tīrot zobus ar zobu diegu, novērojat asiņošanu, bet jums nav citu sūdzību vai sāpju, būtu ieteicams speciālista apmeklējums. Dažkārt tieši nepareiza zobu tīrīšanas tehnika ar zobu birsti vai diegu traumē smaganas, kas var radīt arī iekaisumu risku un nopietnas smaganu saslimšanas.
Kas jādara, ja ir konstatēti kādi no minētajiem simptomiem?
Ja radušās aizdomas par kādu no smaganu saslimšanām vai zobārsts/higiēnists atklāj smaganu saslimšanas pazīmes, nekavējoties uzmeklējiet profesionālu periodontologu. Periodontologs ir zobārsts, kurš profesionāli sagatavots tieši smaganu saslimšanu ārstēšanai un varēs sniegt profesionālu palīdzību.
Kā notiek smaganu izmeklēšana?
Smaganu pārbaude ir nesāpīgs un vienkāršs process. Periodontologs ar īpašu aprīkojumu mēra smaganu rievas dziļumu. Ja smaganas ir veselas, tām jābūt 1-3 mm dziļām un veidotām no veseliem smaganu audiem. Ja smaganu rieva ir dziļāka par 3 mm, tad smaganu iekaisuma dēļ smaganu rieva veidojas dziļāka un tajā mitinās liels daudzums baktēriju - to sauc par periodonta kabatu - un tiek konstatēts periodontīts, nopietna smaganu slimība. Periodontīts ir slimība, kuras laikā zobus ieskaujošais kauls pasliktinās, izraisot zobu atslābumu vai kustību un galu galā to izkrišanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību jebkādām smaganu problēmām un ārstēt tās pēc iespējas ātrāk. Pārbaudes laikā ir nepieciešams veikt arī rentgenu, jo tikai ar instrumentiem vien nevar noteikt zobus ieskaujošā kaula samazināšanos un izmaiņas. Profesionāla mutes dobuma, tostarp smaganu, pārbaude ir jāveic divas reizes gadā ikvienam. Pieprasiet mutes dobuma higiēnistam vai periodontologam veikt visaptverošu mutes dobuma apskati, kas ietver arī smaganu gļotādas dziļuma noteikšanu pie katra zoba un rentgena izmērīšanu, kas ir vienīgais veids, kā noteikt izmaiņas zobu aptverošā kaula līmenim.
Svarīgi noskaidrot simptomu cēloņus, jautāt speciālistam skaidrojumu, kāpēc un ko esat darījis nepareizi, kāpēc radušies simptomi/saslimšana. Speciālists ieteiks labāko risinājumu konkrētajā situācijā.
Kādi ir iemesli smaganu saslimšanām?
Galvenās smaganu problēmas izraisa sliktās baktērijas, kas vairojas mutē, ja netiek ievērota pareiza mutes dobuma higiēna. Starp jūsu zobu un smaganu ir neliels padziļinājums jeb smaganu rieva. Tā ir 1-3 mm dziļa un to veido veseli smaganu audi. Pareiza zobu tīrīšana ar zobu birsti un zobu diegu divas reizes dienā palīdz saglabāt šo vietu tīru un veselu. Smaganu rievā atrodas īpašs siekalām līdzīgs šķidrums, kas plūst ārā no šīs rievas. To sauc par smaganu rievas šķidrumu, un organisms to nepārtraukti veido, lai dabīgā ceļā uzturētu šo vietu tīru un veselu. Ja ēdiens, zobu aplikums vai zobakmens sakrājas pie smaganu rievas, smaganas tiek inficētas un iekaist.
Kādas ir visbiežāk sastopamās smaganu saslimšanas?
Gingivīts ir smaganu iekaisums, ko izraisa zobakmens vai mīkstais aplikums. Galvenie simptomi ir smaganas, kas ir sarkanas, pietūkušas un asiņojošas ne tikai pēc zobu tīrīšanas ar zobu diegu, bet arī ēšanas un košļāšanas laikā. Gingivīts var veidoties dažu dienu laikā, ja cilvēks neievēro mutes dobuma higiēnu (neizmanto pareizu zobu tīrīšanas tehniku, regulāri netīra zobus).
Ja gingivīts netiek ārstēts, tas var progresēt periodontītā. Periodontīts ir daudz smagāka saslimšana – smaganu iekaisuma rezultātā smaganu rieva kļūst dziļāka, un tajā atrodas ļoti liels daudzums baktēriju. To sauc par periodontālo kabatu. Šo baktēriju darbības rezultātā jūsu zobus aptverošā kaula daudzums samazinās, zobi kļūst kustīgi vai pārvietojas un tos iespējams zaudēt.
Vai man pastāv smaganu saslimšanas risks?
Ir vairāki faktori, kas veicina smaganu saslimšanas risku:
Slikta mutes dobuma higiēna
Cilvēki, kas nepievērš uzmanību svaigai elpai un regulārai mutes dobuma higiēnai, arī visbiežāk saskaras ar smaganu problēmām. Ir arī daļa cilvēku, kas nepareizi tīra zobus, kā rezultātā tiek traumētas smaganas, atsedzas zobu kakliņi, veidojas iekaisumi. Daudzi uzskata, ka prot zobus tīrīt, un dara to pareizi, taču realitāte parāda ko citu - zobi tiek tīrīti pavirši, izmantojot cietas zobu birstes, kas traumē smaganas un zobus, reti tiek izmantots zobu diegs. Sabiedrība apzinās, ka mutes higiēna ir svarīga, taču realitāte atpaliek no apņemšanās.
Smēķēšana
Smēķēšana ne tikai paaugstina risku saslimt ar vēzi, sirds un asinsvadu slimībām, bet arī paaugstina risku saslimt arī ar smaganu slimībām.
Diabēts
Cilvēkiem ar augstu glikozes līmeni asinīs smaganu slimības tiek konstatētas biežāk un smagākā formā, nekā tiem, kuri rūpīgi kontrolē glikozes līmeni asinīs. Ja slimojat ar diabētu, noteikti informējat savu zobārstu un biežāk kontrolējiet savu mutes veselības stāvokli.
Kādi ir galvenie nosacījumi ārstēšanai?
Katrs cilvēks ir unikāls, un arī slimības norit pēc individuālām īpatnībām. Tomēr ir atšķirīgas smaganu saslimšanu grupas, kuras tiek ārstētas pēc atšķirīgiem principiem. Līdzīgas saslimšanas dažādiem cilvēkiem tiek ārstētas ar līdzīgām pasaulē pieņemtām metodēm, kas pamatotas ar zinātniskiem pētījumiem.
Piemēram, periodontīta agrīnās stadijās stomatologs var notīrīt cieto aplikumu, inficētos audus zem smaganām un nogludināt bojātās zobu sakņu virsmas. Tas ļauj smaganām atkal "piestiprināties" pie zobiem. Lai cīnītos ar aplikumu, lieto speciālus līdzekļus mutes dobuma skalošanai, zobu pastas un antibakteriālus medikamentus.
Periodonta ārstēšana ir efektīva tikai tad, ja pacients regulāri kopj mutes dobumu, lai nepieļautu jauna zobu aplikuma veidošanos.
Tieši regulāra mutes dobuma higiēna ir ne tikai veselu zobu un smaganu profilakses pamatā, bet arī būtiska smaganu saslimšanu ārstēšanas sastāvdaļa.
Regulāra zobu higiēna nozīmē zobu tīrīšanu ar zobu birsti 2 reizes dienā, zobu "diegošana" ar zobu diegu 2 reizes dienā, kā arī mutes skalojamā līdzekļa izmantošana, ja to nozīmējis speciālists. Daži pacienti ir pārsteigti, ka galvenais ārstēšanas priekšnosacījums ir regulāra un pareiza zobu tīrīšana, jo dažkārt no periodontologa sagaida ārstēšanas kursu, ar dažādu medikamentu izmantošanu. Ja periodontīts ir "ielaists" un zobu balstaudi ir stipri bojāti, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Periodontologs iztīra inficētos audus zem smaganām. Šī ārstēšana paaugstina izredzes glābt zobus.
Kā aizsargāt zobus un smaganas un izvairīties no smaganu problēmām?
Mute cilvēka ķermenī ir netīrākā un baktērijām, mikrobiem bagātākā vieta. Tieši baktēriju aplikums apdraud zobu un smaganu veselību. Jūs varat novērst aplikuma veidošanos un aizsargāt zobus un smaganas, katru dienu rūpīgi kopjot mutes dobumu!
- Regulāri lietojiet zobu diegu, saudzīgi iztīriet spraugas starp zobiem, uzmanīgi notīriet katru zobu, neievainojot smaganas;
- Pēc zobu tīrīšanas ar zobu diegu izskalojiet mutes dobumu;
- Uzmanīgi tīrīt zobus ar zobu birsti, kurai ir mīksti sariņi, divas reizes dienā. Tīrīt zobus ar zobu birsti ar slaukošām kustībām, izvairoties no spēcīgas un traumējošas zobu tīrīšanas ar rotējošām kustībām;
- Saudzīgi notīriet mēli ar zobu suku, jo arī uz mēles ir aplikums un baktērijas.
Smaganu saslimšanas process:
Papildu informācija par zobārstniecības klīnikas pakalpojumiem:
https://www.sirowaclinic.com/pakalpojumi/
Kontaktinformācija un saites:
www.sirowaclinic.com
www.draugiem.lv/sirowaclinic
www.facebook.com/sirowaclinic
AS SIROWA Rīga,
Dentālā nodaļa
