Vai Latvijā izdosies uzveikt tuberkulozi? Skaidro eksperte
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Sadarbības centrs multirezistentas tuberkulozes ārstēšanas pētniecībā un izglītībā Latvijā (Sadarbības centrs) ir lielākais no nedaudzajiem Sadarbības centriem pasaulē, kas nodarbojas ar apmācību par multirezistentas tuberkulozes jautājumiem. Papildus starptautiskajam darbam centrā tiek apmācīti arī ārsti un speciālisti no Latvijas. Centrs pērn arī saņēmis PVO atzinības rakstu.
Par to, kāds ir darbs ar starptautisko izglītību, pētniecību un attīstības sadarbības jautājumiem un kādi ir centra darba panākumi, stāsta Sadarbības centra vadītāja Vaira Leimane.
Pamatprincips Sadarbības centram ir ievērot PVO noteiktās rekomendācijas, dalīties labās prakses pieredzē un palīdzēt citām valstīm darbā ar tuberkulozes izplatības ierobežošanu. Ar to arī ikdienā nodarbojamies.
Svarīgi uzsvērt mūsu centra vēsturi, kas palīdz saprast tā darbības principus un nepieciešamību. 1999.gadā uz Tuberkulozes un plaušu slimību centra bāzes tika izveidots Starptautisks izglītības un izpētes centrs par zāļu rezistentu un multirezistentu tuberkulozi. Projekta uzdevumi bija attīstīt tuberkulozes programmas kapacitāti, cilvēkresursus - spējīgus, zinošus, ar nepieciešamām prasmēm slimības ārstēšanā un menedžmentā, kā arī tuberkulozes programmas ieviešanā. Jau no 2000.gadā tika uzsākti pirmie starptautiskie apmācību kursi.
Ikdienā nodarbojamies ar dažāda veida projektiem – pamatā tā ir starptautiskā un Latvijas speciālistu izglītība tuberkulozes un multirezistentas tuberkulozes jautājumos, šim nolūkam ir izstrādātas vairāk nekā 15 mācību programmas. Vienlaikus tiek veicināta speciālistu pieredzes apmaiņa un pētniecības projekti, kā arī specifiski projekti, kas vērsti uz tuberkulozes programmas komponenšu stiprināšanu un attīstību. Kopš 2004.gada mūsu centrā ir viesojušies vairāk nekā 2200 speciālistu no 53 pasaules valstīm.
Kādi ir galvenie vēstījumi, ko vēlaties nodot sabiedrībai attiecībā uz tuberkulozes jautājumiem?
Tuberkuloze ir ārstējama infekcijas slimība, tomēr joprojām pastāv mūsu sabiedrībā. Pasaulē ik dienu tiek diagnosticēti 24 000 jaunu tuberkulozes gadījumu, un 4000 cilvēku mirst no šīs slimības. Arī Latvijas epidemioloģiskā situācija nav labvēlīga, un līdz šim Latvija ir bijusi viena no PVO Eiropas reģionā noteiktajām augstas saslimšanas valstīm.
Ar tuberkulozi var inficēties, ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu tuberkulozi slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot. Biežāk sastopamie tuberkulozes simptomi ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļas, ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks. Svarīgi ir, novērojot slimībai raksturīgos simptomus, nekavēties un laikus vērsties pie ārsta.
Latvijā saslimstība ar tuberkulozes smagāko formu - multirezistentu tuberkulozi joprojām ir 1/10 no visiem tuberkulozes gadījumiem. Tās ārstēšana ir komplicētāka, ilgstoša un valstij izmaksā aptuveni 7 reizes dārgāk. Visbiežāk tā rodas nepareizas ārstēšanas gadījumā - pacientam pārtraucot vai precīzi neievērojot ārstēšanas kursu.
Agrāk bija uzskats, ka tuberkuloze ir briesmīga, neārstējama slimība, un par to nereti baidījās runāt. Kā mainījusies sabiedrības attieksme pret tuberkulozi pašlaik, kad medicīna ir attīstījusies? Vai ir manāmas izmaiņas?
No tuberkulozes baidījās laikā, kad nebija pieejama medikamentozā ārstēšana. Ap 1950.gadu pasaulē jau bija pieejami tādi medikamenti un izstrādāti ārstēšanas režīmi, kas, pareizi pielietoti, varēja izārstēt līdz pat 98% visu tuberkulozes gadījumu. Diemžēl vēlākos gados sāka valdīt uzskats, ka tuberkuloze ir viegli izārstējama, un netika pievērsta pietiekoša vērība pareizai ārstēšanas izpildei, kas noveda pie zāļu rezistentu, reizēm neārstējamu formu attīstības.
Vairāk nekā pēc 50 gadu pārtraukuma ir atklāti divi jauni efektīvi medikamenti, kas tiek pielietoti smagu zāļu rezistentas tuberkulozes gadījumu ārstēšanā. Tāpat mūsdienās ir pieejamas jaunas tuberkulozes molekulāras diagnostikas metodes, kas dod iespēju tikai dažu dienu vai pat stundu laikā diagnosticēt slimību un uzsākt ārstēšanu.
Sabiedrība ir kļuvusi informētāka, zinošāka un vairāk rūpējas par savu veselību. Tomēr joprojām ir novērojami dažādi kļūdaini pieņēmumi. Cilvēkiem šķiet, ka viņus slimība nevar skart, bet saslimt jau var ikviens – slimība nešķiro pēc sociālā statusa, profesijas, vecuma vai dzimuma. Visbiežāk slimības attīstība ir saistīta ar novājinātu imunitāti – blakus saslimšanām, kas ietekmē imunitāti, arī ar neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un citiem faktoriem.
Esiet strādājuši dažādās pasaules valstīs (Latvijas pārstāvji devušies lekcijās uz ārvalstīm, citu valstu lektori viesojušies Latvijā): kādas ir būtiskākās atšķirības starp eiropiešiem un citu reģionu iedzīvotājiem? Vai atšķiras attieksme pret veselību, medicīnu un starptautisku palīdzību kopumā?
Pasaules reģionos un valstīs kopumā ir lielas atšķirības dažādās nozarēs. Tuberkulozes izplatības ierobežošanai PVO izstrādātās slimības ārstēšanas rekomendācijas un saistošie dokumenti visām PVO dalībvalstīm ir vienādi, atšķirība ir valstu iespējās tās ieviest praksē. Katra valsts, balstoties uz PVO dokumentiem, izstrādā savas vadlīnijas un likumdošanas dokumentus atbilstoši vietējām iespējām.
Lielu atbalstu nabadzīgajām valstīm epidēmijas izskaušanai sniedz Globālais fonds cīņai ar tuberkulozi, HIV un malāriju, kas nodrošina finansējumu efektīvu programmu izstrādei, diagnostikas un ārstēšanas pieejamībai.
Ņemot vērā to, ka 2015.gads ir bijis Eiropas gads attīstībai, vai ir jūtama lielāka atsaucība un sadarbības iespējas arī no Pasaules Veselības organizācijas? Vai ir jūtama lielāka atdeve no iedzīvotājiem?
Kopējais progress tuberkulozes izskaušanā no 90.gadiem PVO Eiropas un arī citos reģionos ir ievērojams. 2014.gada maijā Pasaules Veselības asamblejā vienoti tika pieņemta PVO izstrādātā Tuberkulozes likvidēšanas stratēģija, kas kalpo par virsmērķi rezultātu sasniegšanai dalībvalstīm tuberkulozes profilaksei, aprūpei un kontrolei pēc 2015.gada. Stratēģijas indikatori paredz līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2015.gada datiem, Reģiona valstīs par 35% samazināt tuberkulozes izraisītas nāves, par 20% samazināt jaunu tuberkulozes gadījumu skaitu un nodrošināt, ka slimība neietekmē nevienas tuberkulozes skartās ģimenes labklājību.
PVO Eiropas reģionā, adaptējot šo dokumentu, 2015.gadā ir ticis izstrādāts Tuberkulozes kontroles rīcības plāns PVO Eiropas Reģionā 2016.-2020.gadam. Plāna intervences jomas ietver integrētu, uz pacientu vērstu tuberkulozes aprūpi un profilaksi, politisko atbalstošo sistēmu izveidi un stiprināšanu, kā arī pētniecības un inovāciju attīstību.
Tāpat ir jāpiemin nevalstisko, pacientu un citu uz sabiedrības veselības vērstu organizāciju aktivitāte un iesaiste tuberkulozes jautājumu risināšanā, kas pieaug ik gadu un kam ir nozīmīga loma sabiedrības izpratnes veidošanā un izglītībā.
Šogad saņēmāt atzinības rakstu no Pasaules Veselības organizācijas Eiropas biroja. Kādas aktivitātes bija par pamatu šiem nopelniem, un vai tas ir sniedzis papildu gandarījumu tālākiem darbiem?
Atzinības raksts mums, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāram "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs", kā arī speciālistiem, kas iesaistīti tuberkulozes kontroles darbā Latvijā, bija liels pagodinājums tam, ka esam spējuši uzsākt, izveidot un ilgstoši uzturēt Sadarbības centra statusu.
Lielā mērā šo atzinību ir veicinājis arī Veselības ministrijas atbalsts un izpratne par tuberkulozes jautājumiem. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas uzsāka jauno tuberkulozes ārstēšanas medikamentu klīniskos pētījumus pirms vairākiem gadiem. Pateicoties Veselības ministrijai un Nacionālajam Veselības dienestam, Latvijai bija iespēja medikamentus iegādāties no valsts budžeta līdzekļiem, lai ārstētu visus komplicētos pacientus, kas bija liels sasniegums. Ņemot vērā minēto, Sadarbības centram ir iespēja nodot savu veiksmīgo pieredzi citām valstīm.
Mēs noteikti vēlamies turpināt un paplašināt savu darbu, šim nolūkam tiek izstrādātas jaunas apmācību programmas, kas tiks ieviestas jau 2016.gadā.
Foto: Edijs Pālens / LETA / publicitātes foto
