VADDA: Aizvadītajos trīs gados Latvijā izveidota viena no spēcīgākajām laboratoriju infrastruktūrām Eiropā
Aizvadītajos trīs gados Latvijā izveidota viena no spēcīgākajām medicīnisko laboratoriju infrastruktūrām Eiropā, ko pašreiz ir nozīmīgi saglabāt un turpināt attīstīt, tā sniedzot būtiskus uzlabojumus arī Latvijas veselības aprūpes sistēmā kopumā, konferencē “Veseli Latvijā šodien un rīt: vai izmantojam laboratoriju potenciālu?” pauda Latvijas veselības nozares profesionāļi. Medicīnisko laboratoriju attīstību aizvadītajos gados galvenokārt veicinājuši ievērojami ieguldījumi tehnoloģijās un cilvēkresursos, kas speciālistiem šodien sniedz iespēju nodrošināt iedzīvotājiem pasaules tendencēm atbilstošu diagnostiku iespējami īsā laikā gan Rīgā, gan reģionos.
Diagnostika Latvijā ir īsts veiksmes stāsts, iedzīvotāji laboratoriju pakalpojumus šodien var saņemt uzreiz un kvalitatīvi, atklājot konferenci, teica Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) un “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
“Pēdējā desmitgadē Latvijas publiskajā pārvaldē daudz tiek runāts, kā īstenot veiksmīgu publiskā un privātā sektora sadarbību. Privātā un publiskā sektora mijiedarbība ir nozīmīga arī veselības aprūpes nozarē, un pandēmijas laiks to apliecināja visspilgtāk. Tā arī iezīmēja nozīmīgākos saskarsmes punktus, un viens no spilgtākajiem bija laboratorijas.
Pandēmijas laiks un sabiedrības veselība kopumā gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē aktualizējusi un arī apliecinājusi mūsdienīgu, operatīvu un kvalitatīvu laboratorisko izmeklējumu nozīmīgumu un, protams, to savlaicīgu pieejamību.
Laboratoriju attīstība iet roku rokā ar tehnoloģiju attīstību – mākslīgais intelekts, robottehnoloģijas. Tehnoloģijas iet roku rokā ar investīcijām. Tomēr man nav jāpārliecina, ka neviena tehnoloģija nevar aizvietot cilvēku. Un tāpēc vēl viens jautājums, kam mums kopīgi jāmeklē risinājumi, ir cilvēkkapitāla piesaiste un noturēšana nozarē kopumā.
Veselības aprūpe kā nozare nemitīgi mūs izaicina – mainīties un pilnveidoties. Tas, kādā virzienā tā attīstīsies un kā – ir mūsu kopīga atbildība, un ceru uz sadarbību, uz privāto iesaisti un dialogu arī turpmāk!” pauda veselības ministre Līga Meņģelsone.
Konferences dalībnieki atzina, ka pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem aug, nevar darīt visu to pašu un cerēt, ka būs labāks rezultāts. Lai kļūtu par ārstu, ir jāmācās daudzi gadi, tāpēc ir jāskatās kā uzlabot sabiedrības veselību, kā noteikt slimības jau agrīnā stadijā, kad tās izārstēt ir daudz ātrāk un lētāk. Latvijas finansiālā kapacitāte nav tik augsta, lai ikviena pacienta smagas un ielaistas slimības spētu izārstēt īsākajā iespējamajā laikā, tomēr nepieciešams un var darīt visu iespējamo, lai šādā situācijā cilvēki nenonāktu, un būtisks risinājums ir savlaicīga diagnostika.
„Latvijā ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, un visā pasaulē tiek meklēti veidi, kā to apmierināt. COVID-19 pandēmija parādīja, ka laboratorijas spēj mobilizēties ļoti operatīvi un palīdzēt valstij ar to sekmīgi cīnīties. Tagad svarīgi, lai šis potenciāls tiktu izmantots arī nākotnē, cīnoties vēl arī ar citām slimībām – daļu no tām pastiprinājis minētais vīruss, tāpat vērojams, ka daļai iedzīvotāju dažādu iemeslu dēļ ir ielaistas slimības,” konferencē apliecināja “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.
COVID-19 straujās izplatības laikā Latvijas medicīniskās laboratorijas ļoti ātri iesaistījās vīrusa testēšanā, pielāgoja tehnoloģijas, ar augstu atbildības sajūtu palīdzēja sabiedrībai, strādājot smagu 24/7 darbu – tādējādi pandēmija būtiski ietekmēja medicīnisko laboratoriju pakalpojumu apjomu, situāciju prezentācijā raksturoja “Centrālās laboratorijas” valdes locekle, Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrības valdes locekle Jeļena Storoženko. Viņa arī uzsvēra, ka laboratoriju izveidoto pakalpojumu saglabāšanai un uzlabošanai ir kritiski svarīgi rast iespējas to izmaksu samazināšanai.
Laboratoriskā diagnostika ir viens no efektīvākajiem diagnostikas veidiem, tas ļauj identificēt slimību jau agrīnā stadijā. Valstij ir daudz izdevīgāk par veselību domāt profilaktiski, nekā cīnīties ar smagu saslimšanu izraisītām sekām, tika pausts konferencē.
“Precīzijas medicīnas loma Latvijā aug ar katru dienu un sevišķi – onkoloģijā. Vairākās klīnikās šobrīd tiek ieviesta visaptveroša nākamās paaudzes audu un gēnu sekvenēšana. Valsts nodrošina arī šķidrās biopsijas pieejamību plaušu vēža slimniekiem, turklāt jau šogad tiks pieņemts sekundāro datu veselības aprūpes likums, kur viena pacienta dati varētu tikt izmantoti cita pacienta ārstēšanā,” norāda “Roche Latvia” vadītājs Rauls Vēliņš.
Latvija visā pasaulē ir pazīstama kā tehnoloģiski augsti attīstīta valsts, tādēļ būtiski spēt izmantot šīs priekšrocības arī medicīnā, ļaujot tehnoloģijām darīt daļu darba – lai mūsu medicīnas speciālisti savus spēkus izmantotu efektīvāk. Nav iespējams strauji palielināt veselības aprūpes darbinieku skaitu, tāpēc ir jāmeklē veidi, kā darīt labāk un efektīvāk, jāizmanto katra piedāvātais resurss, konferencē pauda nozares pārstāvji.
Konferencē tika aktualizēta arī tēma par veikto analīžu datu pieejamību nākotnē jebkuram pacienta ārstējošajam ārstam, neatkarīgi, kuru laboratoriju un kad pacients apmeklējis. Piemēram, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs apliecināja, ka 70% no noteiktajām diagnozēm balstās uz laboratoriju sniegtajiem rezultātiem.
Nozares speciālistu redzējumā ir svarīgi, lai jaunākie analīžu dati vienmēr būtu laikā pie pareizā speciālista, kurš spētu atbilstoši interpretēt šo analīžu rezultātus.
Medicīniskās laboratorijas Latvijā ir ļoti augstā līmenī, un to stiprā puse ir arī nemitīga speciālistu profesionālā izaugsme. Strauja attīstība laboratoriskās diagnostikas jomā pēdējo gadu laikā notiek visā pasaulē, tādēļ nozīmīgi, ka konferencē pieredzē dalījās ne tikai vadošie Latvijas speciālisti, bet arī viesi no ASV un Šveices, secinot, ka Latvijas laboratoriju pozīcijas ar pasaules līderiem daudzējādā ziņā ir vienlīdzīgas, piemēram, pēc “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētājas Stellas Lapiņas teiktā, ieejot mūsu laboratorijās, gan tehnoloģiskā, gan speciālistu kompetences ziņā, mēs redzam to pašu, ko jebkurā citā Eiropas medicīniskajā laboratorijā.
“Aptuveni 70-80% medicīnisko lēmumu pieņemšana balstās uz laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, tādēļ laboratoriju loma jebkurā medicīnas nozarē ir būtiska. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības līmenis paver iespēju pielietot jaunas analītiskās tehnoloģijas, automatizāciju un robotizāciju, kā arī IT dod iespēju standartizēt interpretatīvos algoritmus. Jaunāko sasniegumu pielietošana pacientam sniedz precīzāku un padziļinātāku skaidrojumu par organismā notiekošajiem procesiem un norāda tālākās sākotnējās rekomendācijas,” tā “E.Gulbja Laboratorija” laboratorijas speciālists Mikus Gavars.
To, ka laboratorijas Latvijā ir pasaules līmenī aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, apliecināja arī konferences ārzemju viesi – “University Hospital Zurich” Molekulāro audzēju genomu profilēšanas grupas vadītājs Martins Cohe (Martin Zoche) un “Mayo Clinic Laboratories” prezidents un izpilddirektors Viljams Moriss (William Morice). Viņi novērtē, ka Latvijā ir daudzi zinoši speciālisti, kuri vēlas attīstīt medicīnisko laboratoriju darbu, sakot, ka visā iespējamā veidā jāatbalsta viņu centieni, tā uzlabojot Latvijas veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.
Abi vadošo medicīnisko laboratoriju pārstāvji no ASV un Šveices iepazīstināja ar to, kā mūsdienīgas laboratorijas var palīdzēt uzlabot veselības aprūpes sistēmu darbu un kāda būs laboratoriskās diagnostikas nākotne tuvāko 5 līdz 10 gadu laikā.
Lai panāktu jūtamu uzlabojumu Latvijas veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanā, ir nepieciešams izmantot ikviena nozares pārstāvja potenciālu – pozitīva rezultāta sasniegšanai svarīga valsts un privātā sektora sadarbība. To, ka kopīgu mērķu sasniegšanai iespējams sekmīgi sadarboties, pierādīja iepriekšējie trīs gadi, kad visi iespējamie nozares resursi tika iesaistīti COVID-19 pandēmijas ierobežošanā. Būtiski šo sadarbību efektīvi turpināt un uzlabot, kā arī neatkārtot tās kļūdas, kas tika pieļautas pandēmijas sākumposmā.
Konferenci “Veseli Latvijā šodien un rīt: vai izmantojam laboratoriju potenciālu?” atklāja veselības ministre Līga Meņģelsone un VADDA un “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, diskusijās piedalījās medicīnas profesionāļi kā RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas vadītāja, Latvijas Laboratorās medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja, Veselības Ministrijas galvenā speciāliste – laboratorijas ārste Dagne Grāvele, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, “Centrālās laboratorijas” valdes locekle, Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrības valdes locekle Jeļena Storoženko, RAKUS Laboratorijas dienesta vadītāja vietnieks Juris Šteinbergs, Latvijas ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, “E.Gulbja Laboratorija” laboratorijas ārsts Jānis Stašulāns, “Roche Latvia” vadītājs Rauls Vēliņš, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, Latvijas lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, Veselības uzņēmumu grupas “Repharm” padomes priekšsēdētāja vietnieks Dins Šmits, “E.Gulbja Laboratorija” laboratorijas speciālists Mikus Gavars, kā arī ārzemju viesi – “University Hospital Zurich” Molekulāro audzēju genomu profilēšanas grupas vadītājs Martins Cohe un “Mayo Clinic Laboratories” prezidents un izpilddirektors Viljams Moriss.
Konferenci “Veseli Latvijā šodien un rīt: vai izmantojam laboratoriju potenciālu?” organizēja Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA), to atbalstīja “Roche Latvia”, “Centrālā laboratorija” un “E.Gulbja Laboratorija”.
Starptautiskajā konferencē “Veseli Latvijā šodien un rīt: vai izmantojam laboratoriju potenciālu?” nozares profesionāļi diskutēja un rada dažādus veidus, kā nākotnē izmantot medicīniskās laboratorijas veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Konferenci apmeklēja dalībnieki no dažādām veselības aprūpes iestādēm Rīgā un reģionos, lēmējvaras pārstāvji, kā arī Latvijas medicīnas nākotne – studenti.
