Foto: SodanieChea/Flickr

Ar pārdomātu uzturu, kurā ir daudz dārzeņu un augļu, maz sarkanās gaļas, regulārām pastaigām svaigā gaisā, attsakoties no smēķēšanas un ierobežojot alkohola patēriņu, ir iespējams samazināt risku saslimt ar zarnu vēzi, norāda zarnu vēža pacientu biedrības "EuropaColon Latvija" valdes priekšsēdētāja Kristīne Liepiņa.

Lietojot vismaz 600 gramus augļu un dārzeņu dienā, katru dienu pastaigājoties vismaz 30 minūtes, ēdot ne vairāk kā puskilogramu sarkanās gaļas nedēļā, regulāri lietojot šķiedrvielas, nesmēķējot un ierobežojot alkohola patēriņu, ir iespēja par 23% novērst risku saslimt ar kolorektālo jeb zarnu vēzi, pie šāda secinājuma nonākuši dāņu pētnieki. Uzstājoties zarnu vēža pacientu konferencē, šī pētījuma kopsavilkumu atklāja RAKUS ķirurgs dr. Guntis Ancāns, kurš aicināja ikvienu izvērtēt savus ēšanas paradumus, atgādinot, ka ar terminu sarkanā gaļa, tiek saprasta visu dzīvnieku gaļa, arī cūkas un medījums. Sarkanās gaļas vietā ieteicams lietot putnu gaļu un zivis, precizē G. Ancāns.

Diētas lomu zarnu vēža profilaksē uzsver arī diētas ārste, LU Medicīnas fakultātes doktorante Daiga Šantare, kura vairākus gadus veltījusi zarnu vēža pētniecībai.

Dr. Šantare informē, ka Latvijas iedzīvotāji "grēko" ar sarkanās gaļas patēriņu un to joprojēm ēd daudz, bet par maz dārzeņu un augļu.

Diētas arste aicina parēķināt, cik maza sarkanās gaļas porcija ir pieļaujama ikdienā: "Sadalot 500 gramus septiņās nedēļas dienās, iznāk, ka katru dienu varam apēst tikai tādu mazu gaļas gabaliņu - ap 70 gramus visas ēdienreizes kopā ņemot."

Līdzīgu viedokli pauž P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkologs - ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis: "Vispiemērotākā ir tā dēvētā Vidusjūras diēta, kurā pusi no šķīvja aizņem svaigi salāti ar eļļu un garšvielām (bez krējuma un majonēzes, kā to mīl Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa), vienu ceturto daļu - liesa gaļa vai zivs, otru ceturto daļu aizņem piedevas pēc izvēles - griķi, rīsi, kartupeļi."

V.Kozirovskis, runājot par produktiem, no kuriem vajadzētu izvairīties, min kartupeļu čipšus, fritētus kartupeļus un ceptu gaļu, piemēram, šašliku.

Ārsts ir pārliecināts, ka pareizs uzturs ir ļoti nozīmīgs zarnu vēža profilaksei, piebilstot, ka vērā jāņem arī dažādi citi vēzi ierosinoši blakusfaktori – piesārņots gaiss, vide, ģenētiskais faktors, ķimikālijām apstrādāti augļi, dārzeņi utt., piebilstot, ka svarīgas ir arī fiziskās aktivitātes svaigā gaisā un optimisms.

Dr. Kozirovskis aicina iedzīvotājus dzīvot veselīgi, rūpēties par savu veselību un nekādā gadījumā neignorēt ķermeņa signālus – sāpes, sliktu pašsajūtu, mudinot katram pašam uzņemties iniciatīvu par savlaicīgu ģimenes ārsta apmeklējumu, izmeklējumu veikšanu un diagnostiku, atgādinot, ka savlaicīgi atklāts zarnu vēzis ir salīdzinoši viegli izārstējams. Dr. Kozirovskis saka: "Zarnu vēzim sākumā nav izteiktu pazīmju, tas ir "klusais slepkava", tāpēc katram pašam ir jābūt ļoti vērīgam un regulāri jāveic skrīninga pārbaudes pie ģimenes ārsta!"