Uzņēmēji sliecas neatbalstīt automātisku veselības apdrošināšanas maksājumu "nepilnajā nodokļu režīmā" esošajiem
Rīga, 11.sept., LETA. Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) rosinājums par automātisku veselības apdrošināšanas maksājumu "nepilnajā nodokļu režīmā" esošajiem cilvēkiem sākotnējā redakcijā nešķiet akceptējams priekšlikums, aģentūrai LETA pauda aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.
LETA jau ziņoja, ka Čakšas priekšlikums paredz izvērtēt iespējas veidot automātisku maksājumu cilvēkiem, kuri ir "nepilnajā nodokļu maksāšanas režīmā", pievienojot 1% tām nodokļu likmēm, kas šobrīd ir mazākas. Piemēram, ja cilvēks saņem tikai autoratlīdzības, viņam pašam jāsamaksā, jāiestājas obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā.
"Kā jau iepriekš esam norādījuši, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta veselības apdrošināšanas ieviešanu un pamatprincipu, ka nodokļu nomaksa ir sasaistīta ar veselības pakalpojumu saņemšanu un automātisku apdrošināšanu maksājot vismaz minimālo algu vai brīvprātīgi veicot veselības apdrošināšanas maksājumus. Tomēr minētais ierosinājums, noteikt papildus likmes, idejiski nešķiet atbalstāms, kā arī tas vēl nav detalizēti noformulēts," pauda LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.
Viņa paskaidroja, ka šāds viedoklis ir tādēļ, ka lielākā daļa nodokļu maksātāju būs automātiski apdrošināti, veicot sociālās iemaksas vai arī iekļausies atbrīvojumu grupās. Savukārt pārējiem veselības apdrošināšanas apdrošināšana tika veidota kā brīvprātīgs maksājums, kur iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties, vai viņi vēlas saņemt šādu valsts piedāvājumu.
"1% papildus likme vairāk izklausās pēc papildus nodokļa, un jāņem vērā, ka nākamajos gados paredzēti 3% un 5% maksājumi - LTRK noteikti neatbalstītu likmes palielinājumu. Katram, kurš nebūs automātiski apdrošināts ir iespēja izvēlēties veikt vai neveikt minētos nodokļa maksājumus un saņemt tika pamatgroza pakalpojumus vai pilnu veselības apdrošināšanas pakalpojumu. Drīzāk būtu jārisina iespēja summēt veiktos sociālā nodokļa maksājumus, tiem, kas veic mazākas iemaksas un dot iespēju piemaksāt starpību," pauda Rītiņa.
Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns sacīja, ka LDDK savulaik rosināja ieviest fiksētu veselības apdrošināšanas maksājumu, kas tiktu atvasināts no otrā līmeņa groza izmaksām (veselības budžets mīnus pirmā līmeņa groza izmaksas) un veido aptuveni 300 - 350 miljonus eiro, kas nākotnē pieaugtu līdz apmēram 500 miljoniem eiro. Izdalot nepieciešamo summu ar lietotāju skaitu, katrai personai maksājamā summa tuvākajā nākotnē būtu 25-30 eiro mēnesī. Savukārt par attaisnotajiem nemaksātājiem iemaksas veiktu valsts. Tomēr šis modelis tika noraidīts, jo saskaņā ar to maksājums mazo algu saņēmējiem būtu tāds pats, kā lielo algu saņēmējiem.
"Rezultātā tika izveidots esošais modelis - veselības maksājums 1 procentpunkta apmērā no vispārējā nodokļu režīmā strādājošo personu bruto algas, kas tiek iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ietvaros. Reformas apspriešanas gaitā LDDK norādīja uz vairākiem problēmpunktiem, tostarp uz citos nodokļu režīmos strādājošo personu neaizsargātību un papildus administrēšanas sistēmas izmaksām. Lai mazinātu šīs ietekmes, LDDK, tostarp, izvirzīja priekšlikumu par sociālo iemaksu palielināšanu par vienu procentpunktu arī šiem režīmiem. Tomēr tas neguva atsaucību," norādīja Leiškalns, skaidrojot, ka LDDK ieskatā sociālās iemaksas minimālā sliekšņa neesamības dēļ rodas nevienlīdzība starp maksātāju grupām.
"Lai vispārējā nodokļu režīmā strādājošais saņemtu otrā līmeņa pakalpojumus, pietiek, ka par viņu tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kaut vai no 10 eiro, savukārt citos nodokļu režīmos strādājošajiem būtu jāmaksā krietni lielāks maksājums (šogad tas ir relatīvi mērens, bet pēc pāris gadiem tas būtu pielīdzināms vispārējā nodokļu režīmā strādājošo iemaksai no piecām minimālajām mēnešalgām un šajā ziņā būtu daudz, daudz nesaudzīgāks pret zemo ienākumu guvējiem, nekā LDDK sākotnēji piedāvātais vienāda fiksētā maksājuma modelis)," sacīja Leiškalns.
Kā ziņots, meklējot veselības nozarei akūti nepieciešamo papildu finansējumu, pērn diskusiju rezultātā tapa Veselības aprūpes finansēšanas likums, kurā tika nostiprināts lēmums par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Likums paredz, ka no nākamā gada veselības aprūpes saņemšana tiks sasaistīta ar sociālo iemaksu veikšanu. Tas nozīmē, ka visiem iedzīvotājiem pienāksies valsts veselības aprūpes pakalpojumu minimums, bet pilna pakalpojumu klāsta saņemšana būs atkarīgā no tā, vai iedzīvotājs ir apdrošināts.
