Nesen pētījuma laikā tika novērots, ka tie pacienti, kam pakāpeniski samazinās redzes asums un ir acs kristāla atūdeņošanās, izvēloties ķirurģisko kataraktas terapiju, konstatēja zemāku nāves risku, salīdzinot ar slimniekiem, kas šādu terapijas metodi neizmantoja. 

Pētnieki pieļauj, ka nāves risks samazinās, jo uzlabojas fiziskā un psiholoģiskā veselība. Pētījumu vadītāja doktors Džie Džin Vangs, Sidnejas Universitātes, Westmead Millennium Institute acu pētnieciskā centra oftalmologu departamenta darbinieks, savukārt pētījumā piedalījās vecāka gadu gājuma cilvēki no Sidnejas, Austrālijas. Pētnieku grupa analizēja kataraktas ķirurģiskās operācijas mijiedarbību ar šo cilvēku dzīves ilgumu.

Darba gaitā zinātnieki analizēja 349 pacientus vecumā no 49 gadiem un vecākus. Pētījumā piedalījās ne tikai slimnieki, kam bija diagnosticēta katarakta un pasliktināta redze, bet arī seniori, kam jau bija veikta ķirurģiskā kataraktas ārstēšana pirms pētījuma uzsākšanas. Pētnieki novēroja slimniekus 15 gadu laikā.

Uzlabojot redzi, paildzināsiet dzīvi: kataraktas ķirurģija

Faktoru vidū, kas ietekmē dzīves ilgumu, tika ņemti šādi dzīves apstākļi vērā: vecums, dzimums, smēķēšanas ieradums, ķermeņa masas indekss (garums un svars), ne/piederošais īpašums, zemais vispārējais veselības stāvoklis, nepietiekama aktivitāte un noteiktas hroniskās slimības.

Pētnieki noskaidroja, ka 15 gadu laikā, pacientiem, kam tika veikta kataraktas ķirurģiskā operācija, nāves risks bija par 40% zemāks nekā slimniekiem, kas neveica ķirurģisko ārstēšanu. Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, nāves risks samazinājās.

Darba autori norāda, ka viņu pētījuma rezultāti apstiprina iepriekš veikto zinātnisko pētījumu atklājumus. Saņemtie dati liecina, ka ķirurģijas katarakta ir saistīta ar dzīves ilguma palielināšanos vecākā gadagājuma pacientiem. Tolaik, līdzīgi kā mūsdienās, šo fenomenu nav iespējams zinātniski izskaidrot. Autoriem šķiet, ka zemo mirstības risku var skaidrot kā slimnieka fiziskās un psiholoģiskās pašsajūtas uzlabošanās rezultātu vai spēcīgu ticību.

"Savā praksē novērojām, ka cilvēku dzīves ilgums korelē ar redzes kvalitāti. Diezgan sen tika publicēts pētījums (Javitt, Int. Congr.Opthalmol., 1983), kurā atzīmēja, ka: 90% vājredzīgo cilvēku nav vairs spējīgi strādāt, dzīves ilgums trešdaļai pacientu samazinājās, salīdzinot ar kontroles grupu (līdzīgs vecums un veselības stāvoklis), pusei no respondentu sociālais svarīgums un autoritāte samazinājās, 80% sievietes atzīmēja autoritātes zudumu ģimenē, jo pieņemtiem lēmumiem vairs nebija ietekmes. Kataraktas slimība būtiski samazina redzes un dzīves kvalitāti, līdz ar to iepriekš minētie apgalvojumi attiecas arī uz pacientiem, kam ir diagnosticēta katarakta," norāda Dr. Solomatina acu rehabilitacijas un redzes korekcijas centra oftalmologs Maksims Solomatins.

Katarakta ir viens no izplatītākiem redzes pasliktināšanās cēloņiem vecāka gadagājuma cilvēku vidū.Ķirurģiska operācija ir vienīgā kataraktas ārstēšanas metode, kas ir zinātniski pierādīta. Oftalmologs Maksims Solomatins skaidro, ka: "Mūsdienīga kataraktas operācija saucas arī par oftalmoloģijas pērli. Operācija notiek caur mikrogriezieniem 1.5-2.5mm. Tā ir droša, ātra, nesāpīga, ar tūlītēju efektu. Pēc operācijas nav jāpaliek klīnikā, pacients var iet mājās un nākamajā dienā atnākt kontroles vizītē pie ārsta. Šodien kataraktu operē ar ultraskaņas metodi. Visjaunākā metode ir saistīta ar lāzera un ultraskaņas kombināciju. Rehabilitācijas periods pēc operācijas notiek ar dažiem ierobežojumiem."

Kataraktas ķirurģiskā ārstēšana ir veiksmīga, komplikāciju iespējamība ir minimāla. "Ir jāveic ķirurģiska operācija, ja pacientam vairs nevar izkoriģēt redzi ar brillēm. Gadījumā, ja katarakta ir attīstījusies tik strauji, ka tiek veicināta cita acs slimības attīstība (piemēram, glaukoma), arī ir jāiejaucas ķirurģiski. Savukārt, ja pacients ir vispārēji smagā veselības stāvoklī, tad ikviena operatīva iejaukšana ir bīstama. Pacients, kas slimo ar citām kaitēm, arī ietekmē acu stāvokli, kas traucēs iegūt apmierinošu operācijas rezultātu. Ļoti izplatīta slimība, piemēram, ir glaukoma, kad  pakāpeniski tiek iznīcināti redzes nervi. Perfekti izoperējot kataraktu, pacients ar ielaistu glaukomu tik un tā nevarēs redzēt, jo nestrādās redzes nervs," piebilst oftalmologs no Dr. Solomatina acu rehabilitacijas un redzes korekcijas centra. 

Savukārt OMNI acu servisa prezidents, optiķis Kristofers Kvinns paziņoja dailyRx News, ka redzes traucējumu korekcija ne vien būtiski uzlabo slimnieka dzīves kvalitāti, bet arī darbojas kā vērā ņemams stimuls, lai paildzinātu dzīves ilgumu.

"Šis pētījums pierādīja, ka ķirurģiskā kataraktas terapija var kļūt par dzīvības glābēju. Vispusējs acu izmeklējums pie oftalmologa palīdzēs pareizi noteikt kataraktas diagnozi un atšķirt to no citām slimībām, kas izraisa redzes pasliktināšanos," piebilda Kvinns.

Pētījums tika publicēts žurnāla Ophthalmology septembra numurā.

Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Alex