URĪNCEĻU SĀĻI
Ja sāļu koncentrācija urīnā ir palielināta, urīnceļos var rasties sāļu kristālu nogulsnes. Atkarībā no urīna reakcijas veidojas dažādu sāļu - oksalātu, urātu, fosfātu kristāli. Oksalātu un urātu kristāli parasti rodas urīnā ar skābu reakciju, fosfātu kristāli - urīnā ar sārmainu reakciju. Urīnceļu sāļi un urīnceļu akmeņi nav vienas un tās pašas slimības pārejas formas, t.i., sāļu koncentrācijas palielināšanās urīnā nav sākums urīnceļu akmeņu slimībai. Tā, piem., slimniekam gadiem ilgi urīnā var būt palielināts urīnskābes daudzums un urātu kristālu nogulsnes, bet urātu akmeņi neizveidojas. Vai otrādi: cilvēkam urīnceļos var būt akmeņi, bet attiecīgo sāļu kristālu urīnā var nebūt.
Oksalātu (skābeņskābes kalcija sāļu) kristālu nogulsnēšanās urīnā - oksalūrija rodas, ja ir hroniski zarnu un aknu darbības traucējumi, kā arī traucēta minerālvielu, sevišķi kalcija maiņa. Urātu (urīnskābes sāļu) kristālu rašanās - uratūrija saistīta ar dažām slimībām (leikozi, podagru), kā arī smagu nieru mazspēju. Urīnskābes koncentrācija urīnā palielinās, ja uzturā lieto par maz šķidruma, kā arī caurejas, vemšanas, drudža, sirds dekompensācijas gadījumā.
Fosfātu (fosforskābes kalcija sāļu) kristālu nogulsnes urīnā - fosfatūrija parasti ir cilvēkiem ar nervu sistēmas, kuņģa un zarnu darbības traucējumiem, kā arī tiem, kas ilgāku laiku lieto vienpusīgu uzturu (pienu, dārzeņus). Visos gadījumos nozīme arī iedzimtībai.
Urīnceļu sāļi, traumējot urīnceļu gļotādu, var būt cēlonis gļotādas iekaisumam un asinīm urīnā. Ja urīnceļu sāļi nosprosto urīnceļus, var uznākt stipras nieru sāpes (kolikas).
Ārstē pēc ārsta norādījuma. Sāpju lēkmju laikā - silta pelde, spazmolītiski un pretsāpju līdzekļi. Lietot daudz šķidruma - vieglas diurētiskas tējas, ārstn. minerālūdeņus. Oksalūrijas gadījumā uzturā nav ieteicams lietot pienu un tā produktus. Uratūrijas gadījumā uzturā ierobežot ekstraktvielas. Fosfatūrijas gadījumā vēlama gaļas (skābā) diēta, uzturā samazināt pienu un dārzeņus, nelietot sārmainus minerālūdeņus. Profilakse. Ievērot mērenību uzturā, izvairīties no asām, kairinošām uzturvielām, alkohola; lietot pēc iespējas daudz šķidruma. Att.
