Tāpat kā pašsaprotama šķiet karsta buljona dzeršana saaukstējoties, tāpat akūtas urīnceļu infekcijas gadījumā roka teju pati sniedzas pēc dzērveņu sulas glāzes. Bet vai tā patiešām palīdzēs?

Pirms atbildēt uz šo jautājumu, vispirms jānoskaidro, ko zinām par urīnceļu infekciju (UCI)! Tātad – tā var ieperināties jebkurā urīnceļu sistēmas daļā — nierēs, urīnvados, urīnpūslī un urīnizvadkanālā. UCI parasti izceļas, kad baktērijas caur urīnizvadkanālu iekļūst urīnceļos un sāk vairoties. Lai gan urīnizvades sistēmu daba ir veidojusi, lai tā būtu iespējami norobežota no baktēriju invāzijas, šī aizsardzība dažkārt nenostrādā. „Ja UCI izplatās uz nierēm, sekas var būt patiešām nopietnas, tādēļ, piedzīvojot simptomus, pareizāk būtu vērsties pie ārsta. Biežāk gan infekcija skar apakšējos urīnceļus – urīnpūsli un urīnizvadkanālu. Taču arī šajā gadījumā tas mēdz būt sāpīgi un traucējoši, un mēs, farmaceiti, cilvēkus ar simptomiem aptiekā redzam bieži, jo sevišķi vasarās – arī baktērijām patīk siltums!” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica.

Simptomi

Urīnceļu infekcijas ne vienmēr izraisa pazīmes, bet, kad tās rodas, parasti tās ir šādas:

• spēcīga, nepārtraukta vajadzība urinēt;
• dedzinoša sajūta urinējot;
• bieža, neliela urīna daudzuma izdalīšanās;
• urīns šķiet duļķains un tam var piemist atšķirīga, nepatīkama smarža;
• asinis urīnā;
• sāpes iegurnī sievietēm – īpaši iegurņa centrā un ap kaunuma kaulu.

Katrs UCI veids var izraisīt specifiskākas pazīmes un simptomus atkarībā no tā, kura urīnceļu daļa ir inficēta. Tā, piemēram, ja skartas nieres (akūts pielonefrīts) tās var būt sāpes mugurā vai sānos, drudzis, slikta dūša un vemšana. Cistīta gadījumā (skarts urīnpūslis) var just spiedienu iegurņa daļā vai diskomfortu vēdera lejasdaļā, sāpes urinējot, kā arī var parādīties asins pēdas urīnā. Savukārt, ja skarts urīnizvadkanāls (uretrīts) visbiežāk ir jūtama dedzināšana urinējot un nepārtraukta vajadzība urinēt, tai skaitā ir neliela daudzuma nekontrolējama urīna izdale. Jāpiezīmē, ka gados vecākiem pieaugušajiem UCI var palaist garām neievērotu vai sajaukt ar citiem stāvokļiem.

Riska faktori

Urīnceļu infekcijas biežāk rodas sievietēm, un daudzas dzīves laikā piedzīvo vairāk nekā vienu infekciju. Tas tādēļ, ka taisnā zarna, kurā ir daudz baktēriju, sievietēm anatomiski ir daudz tuvāk urīnpūslim un urīnizvadkanālam nekā vīriešiem.

Sievietēm raksturīgie UCI riska faktori ir:

Anatomija. Sievietes urīnizvadkanāls ir īsāks, tādējādi saīsinot attālumu, kas baktērijām jāveic, lai sasniegtu urīnpūsli.

Seksualitāte. Seksuāli aktīvām sievietēm UCI ir biežāk. Attiecību uzsākšana ar jaunu partneri arī palielina risku.

Daži dzimstības kontroles veidi. Sievietēm, kuras lieto diafragmu, var būt lielāks risks, nekā, piemēram, tām, kas izmanto spermicīdus.

Menopauze. Estrogēna līmeņa pazemināšanās izraisa izmaiņas urīnceļos, padarot  neaizsargātāku pret infekcijām.

Citi UCI riska faktori ir:

Anomālijas. Zīdaiņiem ar urīnceļu anomālijām, kas neļauj urīnam normāli izplūst no ķermeņa vai izraisa urīna atplūdi urīnizvadkanālā, ir paaugstināts UCI risks.

Urīnceļu nosprostojumi. Nierakmeņi vai palielināta prostata var aizturēt urīnu un palielināt UCI risku.

Nomākta imūnsistēma. Cukura diabēts un citas slimības, kas nomāc organisma aizsardzību pret mikrobiem, var palielināt UCI risku.

Katetri. Cilvēkiem, kuri paši nevar urinēt un spiesti lietot caurulīti (katetru), UCI risks ir paaugstināts.

Izmeklējumi un procedūras. Urīnceļu ķirurģiskās operācija vai urīnceļu izmeklēšana, kas ietver medicīniskos instrumentu lietošanu, var palielināt urīnceļu infekcijas attīstības risku.

Profilakse

Ātri un pareizi ārstējot, apakšējo urīnceļu infekcijas reti izraisa komplikācijas, bet neārstēta var izraisīt nopietnas sekas. Vislabāk būtu šo kaiti „nenoķert”, tādēļ nozīme ir profilaksei.

Dzer daudz šķidrumu, īpaši ūdeni, jo tas palīdz atšķaidīt urīnu un nodrošina biežāku un spēcīgāku urinēšanu, izskalojot baktērijas no urīnceļiem.

Pēc urinēšanas apslaukies virzienā no priekšpuses uz aizmuguri. Tā tiek novērsta baktēriju „aiznešana” no anālās zonas uz maksti un urīnizvadkanālu.

Pēc dzimumakta iztukšo urīnpūsli. Tāpat atceries izdzert vismaz glāzi ūdens, lai palīdzētu izskalot baktērijas.

Izvairies no potenciāli kairinošiem kosmētikas līdzekļiem. Dezodorantu aerosolu vai citu produktu, piemēram, dušas želeju un pūderu lietošana dzimumorgānu rajonā var kairināt urīnizvadkanālu. Farmaceite iesaka intīmo zonu higiēnai līdzekļus iegādāties aptiekā, jo aptiekā nopērkamie ir droši un izstrādāti tā, lai iespējami mazāk izjauktu normālo maksts mikrofloru, to aizsargātu un nodrošinātu nepieciešamo PH vidi. Tie veidoti, lai PH būtu aptuveni 5, ko nodrošina sastāvā esošā pienskābe. Daudzu intīmās higiēnas kopšanas līdzekļu sastāvā ir arī ārstniecības augi, kas palīdz mazināt kairinājumu, piemēram, kumelītes ekstrakts. Svarīgi atcerēties, ka traumējoša ir ne tikai nepietiekoša /nepiemērota higiēna, bet arī pārmērīga tīrība, kas var izsausināt gļotādu un radīt normālās maksts mikrofloras izmaiņas.

Daudzos padomos tiek ieteikts arī dzert dzērveņu sulu. Lai gan pētījumi, ka dzērveņu sula novērš UCI, nav pārliecinoši, tā, visticamāk, nav kaitīga un ir droši lietojama. Bet ir vērts par šo izplatīto mītu parunāt plašāk!

Kā dzērveņu sula iederas urīnceļa infekciju ārstēšanā?

Izrādās, dzērvenes satur ķīmisku savienojumu, ko sauc par proantocianidīnu. Tas padara urīnpūšļa sienas, tēlaini runājot, tādas kā „slidenākas”, neļaujot UCI izraisītājām – E. coli baktērijām – tām pieķerties, vairoties, tādējādi samazinot iespējamību infekcijas attīstībai.

Šķiet, ka tad jau ogu sula derēs zāļu vietā! Diemžēl tā nebūs vis, jo dzērveņu sulā šīs vielas ir pavisam maz.

„Tā kā šis ir ļoti izplatīts mīts, tad arī visai labi pētīts un ir patiešām liels skaits pētījumu, kas meklē atbildes, vai dzērveņu sula patiešām palīdz akūtas urīnceļu infekcijas gadījumā,” apliecina farmaceite. Kāds pētījums gan atklāj, ka dzērveņu sula var samazināt E. coli adhēziju līdz astoņām stundām pēc lietošanas. Taču nesenā vairāku pētījumu pārskatā tomēr tika secināts, ka dzērveņu sulai akūtas urīnceļu infekcijas gadījumā nav ietekmes uz simptomātikas mazināšanos. Aprēķinot, cik daudz dzērveņu sulas būtu jāizdzer, lai tā terapeitiski iedarbotos uz urīnceļa infekciju, rodas šaubas, vai tas patiešām varētu būt brīnumlīdzeklis. "Ir nepieciešami 36 miligrami proantocianidīna, lai novērstu baktēriju „pieķeršanos” urīnpūšļa sieniņām," skaidro farmaceite. "Dzērveņu sulā, atkarībā no sulas veida, ir dažāds šī savienojuma daudzums, bet jebkurā gadījumā, tas tajās būs absolūti nepietiekams.” Dažos uz dzērveņu bāzes gatavotajos, veikalos pirktajos dzērienos, noteikti būs daudzkārt vairāk pievienotā cukura nekā vielas, uz kuru liktas cerības par izārstēšanos. Tad varbūt liekam mierā sulu, bet, lai iegūtu efektu, ēdam pašas dzērvenes saujām vien? „Daudzi pacienti, kam būtu jālieto medikamenti, patiešām arī stāsta, ka ēdot tīras dzērvenes, ka tas ir dabiskāk, un, ka varbūt zāles vēl var pagaidīt,” stāsta speciāliste. Taču viņa ir pārliecināta, ka, lai iegūtu terapeitiski nozīmīgu ārstnieciskās vielas daudzumu, ar ogām vien būs pagrūti apēst, jo tās ir ļoti skābas: „Zobi nolobīsies ātrāk, nekā mazināsies mokoši UCI simptomi!” Atgriežoties pie sulām ir arī jāzina, ka proantocianidīna daudzums var samazināties atkarībā no tā, cik ilgi dzērveņu sula ir uzglabāta: "Jūs tiešām nevarat 100% droši zināt kāds ir proantocianidīna daudzums ne tai sulai, ko pērkat veikalā, ne tai, kuru gatavojat paši,” atzīmē farmaceite. „Var jau sacīt, ka es vienkārši jūtos labāk, dzerot koncentrētu dzērveņu sulu,” piebilst farmaceite, „taču, kaut arī tas var būt noderīgi vispārējās veselības uzlabošanai, tā noteikti nebūs panaceja akūtas urīnceļu infekcijas izārstēšanā un pat ne profilaksei.”

Taču uzņemot dzērveņu sulu, neatkarīgi no tās aktīvās vielas satura, tā dos savu labvēlīgo ietekmi papildus tam šķidruma daudzumam, kuru uzņemsi ar ūdeni. Ļoti svarīgi ir lietot pietiekami daudz šķidruma, kam ir milzīga nozīme nelabvēlīgo baktēriju mazināšanā akūtu urīnceļu iekaisumu gan profilaksē, gan ārstēšanās periodā. Svarīgi ir panākt nelabvēlīgo baktēriju „izskalošanos”, kur svarīgs ne tikai šķidruma apjoms, bet arī spēcīga strūkla.

Kā ar uztura bagātinātājiem?

Aptiekās nopērkamajiem uztura bagātinātājiem (UB), kas satur koncentrētu dzērveņu ekstraktu, ir zināma labvēlīga ietekme akūtas urīnceļa infekcijas ārstēšanā. Dzērveņu ekstrakts paskābina urīna PH vidi un neļauj nelabvēlīgajām baktērijām pieķerties pie urīnceļu sieniņām. Šajos UB ir pietiekami liela proantocianidīna deva, kas var palīdzēt infekcijas samazināšanā. Tie tāpat var būt viens no līdzekļiem, kā profilaktiski uzturēt urīnceļu veselību, jo īpaši cilvēkiem, kam nosliece uz akūtu urīnceļu infekciju. Simptomu mazināšanai farmaceite iesaka paplašināt skatījumu un nepalikt tikai pie dzērveņu ekstrakta. Viņa iesaka papildus lietot dažādas ārstniecības augu tējas (miltenes, bērzu lapas, brūklenes lapas), kam piemīt diurētiska, kā arī spazmolītiska darbība. Aptiekā ir pieejami arī dažādi ārstniecības augu ekstraktus saturoši preparāti. Kā bezrecepšu medikamenti nopērkami kombinēti ārstniecības augu preparāti – piemēram, pētersīļu sakņu ekstraktu saturoši, kuri var sniegt atvieglojumu iekaisuma gadījumā. Svarīgi piebilst, ka būtiska loma ir imunitātes stiprināšanai. Pazeminoties imunitātei, bieži pievienojas arī urīnceļu infekcijas. Tādēļ laba doma ir stiprināt imunitāti kā labas veselības pamatu, uzņemot pilnvērtīgu uzturu (atcerēsimies, ka tā pazeminās noteiktu faktoru ietekmē – stress/pārslodze/nepilnvērtīgs uzturs/), papildus apsverot par D vitamīna papildināšanu un noteiktu antioksidantu, piemēram, selēna, C, A un E vitamīnu uzņemšanu.

Svarīgi atcerēties, ka simptomu nemazināšanās gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija.

„Tomēr, ka, vien dzērvenes ēdot, varēs izārstēt vai novērst urīnceļu infekciju, ir pārdroši teikts,” saka farmaceite. Viņa gan piebilst, ka zinātniskie dati ir arī pretrunīgi. Ir daži pētījumi, ka aptiekā iegādājamie dzērveņu produkti var samazināt infekcijas risku. Tomēr datos ir neatbilstības, kas apgrūtina salīdzināšanu, tostarp par izmantotā dzērveņu produkta veidu, uzņemto devu, pacientu blakusslimībām. Skaidrs ir viens – ja dzērveņu sula garšo, to var lietot, bet tās noteikti nav zāles, turklāt vienmēr pastāv risks pārforsēt ar cukura daudzumu. Vairāk cerību noteikti liekams uz aptiekā iegādājumu produktu, bet vēl labāk būtu taujāt pēc padoma savam farmaceitam vai ārstam.