Dr. J. Perevozščikovs, Sabiedrības veselības aģentūra

Dažādi un arī krasi atšķirīgi viedokļi par vakcināciju, tās lietderību pasaules medijos nav nekāds jaunums. Un taisnība, ka demokrātiskā sabiedrībā ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus par viņaprāt labāko veselības profilaksi. Tikai atšķirība ir tajā, ka daļa viedokļu paudēju uzņemas atbildību par saviem vārdiem, bet citi nē. Lai panāktu sev vēlamo iedzīvotāju reakciju vakcinācijas pretinieki, kā argumentu izmanto emocijas un kā pierādījumus atsevišķus, individuālus gadījumus.

Ir vispār zināms, ka pret vakcinācijas aktivitātes un viedokļi izskan tieši tad, kad saslimstība ar vakcīnregulējamām slimībām ir viszemākajā līmenī. Un pateicoties vakcinācijai, šobrīd Latvijā, ir tieši tāda situācija. Diemžēl, kā rāda pieredze, tad vakcinācijas pretinieku aktivitātes noved pie slimību uzliesmojumiem. Un gadījumos, kad notiek kādas slimības uzliesmojums, vakcinācijas pretinieku balsis parasti pieklust.

Sabiedrības veselības aģentūra vēlas atgādināt vienkāršu, gadu desmitos sevi pierādījušu, patiesību - slimību profilakse ir sabiedrības veselības pamats, un slimību profilakses saraksta pirmajā vietā ir bērnu vakcinācija pret infekcijas slimībām. Vienmēr labāk un efektīvāk ir slimību laikus novērst nekā vēlāk to ārstēt.

Vakcīnas tiek izstrādātas tā, lai pasargātu jaundzimušos, bērnus un pieaugušos no slimības, invaliditātes vai nāves, ko izsauc infekciozie aģenti. Vakcīnas kontrolē daudzas infekcijas slimības, kuras kādreiz bija ļoti izplatītas mūsu valstī, piemēram, poliomielīts, difterija, masalas, garais klepus, stinguma krampji, epidēmiskais parotīts un masaliņas.

Neskatoties uz to, ka saslimstība ar atsevišķām infekcijas slimībām vairs netiek reģistrēta, slimību izraisītāji (baktērijas, vīrusi) turpina cirkulēt dabā. Bēdīgi piemēri no vēstures: Lielbritānijā 70-tajos gados pārtrauca cilvēkus imunizēt pret garo klepu, un pēc dažiem gadiem notika liels garā klepus uzliesmojums ar 100 000 saslimšanas gadījumiem un 36 nāves gadījumiem; Japānā 70-tajos gados nolēma izbeigt imunizēt bērnus pret garo klepu, un 1979. gadā notika liels uzliesmojums ar 13 000 saslimšanas gadījumiem un 41 nāves gadījumu.

No 1992. gada septembra līdz 1993. gada februārim Nīderlandē notika poliomielīta uzliesmojums, kura laikā tika reģistrēts 71 saslimšanas gadījums ar paralīzēm, t.sk. 2 nāves gadījumi. Visi saslimšanas gadījumi tika reģistrēti kādas reliģiskās kustības piekritēju vidū, kuri ir vakcinācijas pretinieki.

Baku piemērs uzskatāmi pierādīja, ka atsevišķas infekcijas slimības ar vakcinācijas palīdzību var pilnībā izskaust. Pēdējais baku saslimšanas gadījums pasaulē tika reģistrēts 1978. gadā.

Speciālisti uzskata, ka līdzīgi bakām ir iespējams izskaust arī poliomielītu un masalas.

Savukārt Latvijā, neskatoties uz to, ka notiek aktīva iedzīvotāju vakcinācija pret difteriju, un šī vakcīna ir bez maksas, kopš 1993.gada līdz šim brīdim no difterijas ir miruši 104 cilvēki. Augstākā mirstība no difterijas ir bērniem vecuma grupā no 1 līdz 6 gadiem un pieaugušajiem vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Šī skumjā statistika ir rezultāts tam, ka bērni netiek laikus vakcinēti, un pieaugušie aizmirst par revakcināciju. Difterija, joprojām, nav pagātnes problēma, jo 2006.gadā no difterijas Latvijā mituši 6 cilvēki, t.sk. 1 bērns, kas šobrīd varētu būt starp mums, ja būtu vakcinēti.  

Sabiedrības veselības aģentūras epidemiologi, analizējot epidemioloģiskās uzraudzības datus, ir veikuši aprēķinus, kas ļauj modelēt situāciju Latvijā, gadījumā, ja iedzīvotāji pret infekcijas slimībām vispār netiktu vakcinēti. Tātad situācijā, ja Latvijā netiktu veikta vakcinācija pret tādām bīstamām infekcijas slimībām, kā difterija, garais klepus, stingumkrampji, masaliņas, masalas, epidēmiskais parotīts un poliomielīts, saslimšanas gadījumu skaits katru gadu pārsniegtu 30 000 slimnieku. Turpretī 2004.gadā saslimušo skaits ar minētajām infekcijas slimībās ir nepilni 200 gadījumi.

Tātad, imunizācijas valsts programmas realizācijas rezultātā Latvijā katru gadu tiek novērsti vairāk nekā 30 000 infekcijas slimību gadījumi un 160 infekcijas slimību izraisītie nāves gadījumi. Pārsvarā saslimšanas, invaliditātes un nāves gadījumi tiek novērsti bērniem.

Kāpēc bērnu vakcinācijai ir tik liela nozīme?

Nav iespējams nodrošināt, lai bērns vienmēr būtu vesels. Jebkurš no mums var saslimt, un tad šī saslimšana kļūst par lielu rūpju un uztraukuma iemeslu. Tieši infekcijas slimības ir viens no nopietnākajiem draudiem bērna veselībai, jo infekcijas slimībām ir spēja viegli izplatīties starp cilvēkiem - pat ieelpotais gaiss var saturēt slimību izraisošas baktērijas un vīrusus.

Nākot pasaulē, bērni ir neuzņēmīgi pret vairākām slimībām, jo jaundzimušos pasargā no mātes iegūtās antivielas. Tomēr šīs imunitātes ilgums ir no viena mēneša līdz apmēram vienam gadam. Tālākajā dzīvē bērnu vairs nepasargā no mātes iegūtās antivielas.

Ja bērns nav vakcinēts un tiek pakļauts infekcioza aģenta iedarbībai, viņa organisms ir pārāk vājš, lai tam pretotos, tādēļ notiek inficēšanās un tai sekojoša saslimšana. Pirms vakcinācijas ēras daudzi bērni mira no tādām infekcijas slimībām, kā garais klepus, masalas un poliomielīts. Baktērijas un vīrusi, kuri izsauc šīs slimības, eksistē arī šodien, tomēr, pateicoties vakcīnām, mūsu organisms ir pasargāts no saslimšanas ar tām.

Ļoti svarīgs arguments par labu vakcinācijai ir tas, ka, imunizējot bērnus, mēs pasargājam arī pārējo sabiedrību, īpaši tos cilvēkus, kuri nav imunizēti kādu noteiktu apsvērumu dēļ. Piemēram, tos, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu vakcīnu (bērni līdz viena gada vecumam nesaņem vakcīnu pret masalām, bet var inficēties ar masalu vīrusu), tos, kuri nevar būt vakcinēti medicīnisku iemeslu dēļ (bērni ar leikēmiju). Pateicoties vakcinācijai, samazinās slimo un inficēto personu skaits, kuras var pārnest infekciozos aģentus nevakcinētu cilvēku vidū. Arī šādā veidā tiek pārrauta infekcijas izplatīšanās ķēde.

Imunizācija arī palīdz samazināt vai apturēt infekcijas slimību uzliesmojumus.     

Šobrīd pasaulē nav konstatēts neviens, par vakcināciju efektīvāks, līdzeklis, kas pasargātu no infekcijas slimībām lielu cilvēku skaitu.

Latvijā, šobrīd, zīdaiņu vakcinācijai izmanto vismodernākās kombinētās vakcīnas, kuras nesatur tiomersālu. Kombinētā vakcīna dod iespēju ar vienu vakcinācijas reizi sasniegt rezultātu, ko iepriekš panāca ar trīs vakcinācijas reizēm.

Līdzekļi, kas stiprina bērna imūnsistēmu un mazina saslimšanas risku:

• pareizs, pilnvērtīgs ēšanas un atpūtas režīms,
• regulāras fiziskas nodarbības,
• bieža roku mazgāšana,
• agrīna vakcinācija, kas ir bērna veselības drošākais garants.

Pret kādām infekcijām bērnus vakcinē?

2001.g. izstrādātais Imunizācijas kalendārs paredz bērnu plānveida bezmaksas vakcināciju pret desmit dažādām infekcijām:

• B hepatītu; tuberkulozi; difteriju;  stingumkrampjiem; garo klepu;  poliomielītu;  Haemophilus influenzae infekciju; masalām;  masaliņām;  epidēmisko parotītu.

Jāatceras - nekad nav par vēlu turpināt iesāktu vakcināciju, pat tad, ja pēc pēdējās vakcīnas devas ievadīšanas pagājis ilgs laiks!

Kāpēc vakcinācija ir efektīvs infekcijas slimību profilakses līdzeklis?

Vakcinācija balstās uz vienkāršu principu. Ar konkrētu infekcijas slimību cilvēks parasti slimo vienu reizi mūžā un kļūst neuzņēmīgs imunitātes veidošanās rezultātā. Pēc vakcinācijas organisms, tāpat kā slimības laikā, tiek pakļauts slimību izraisošas baktērijas vai vīrusa iedarbībai, bet vakcīnas sastāvā šie slimību izraisītāji ir novājināti vai pārveidoti. Imunitāte (organisma aizsardzība) rodas tādējādi, ka imūnās sistēmas šūnas pret slimību izraisītājiem 7 - 21 dienu laikā izveido antivielas (pretvielas). Informācija par organismā nokļuvušajiem slimību izraisītājiem iegulst t.s. atmiņas šūnās. Ar vakcīnu ievadot šos slimības izraisītājus organismā atkārtoti, pateicoties organisma atmiņas šūnām, ātri veidojas antivielas.

Kādos gadījumos vakcinācija atliekama?

Ja bērnam ir nopietna akūta slimība ar paaugstinātu temperatūru.

Dzīvo vīrusu vakcīnu ievadīšana aizliegta, ja bērnam konstatēti smagi imūnās sistēmas traucējumi.

Ja pēc iepriekšējās vakcīnas devas ievadīšanas bijušas komplikācijas, jautājumu par turpmāko vakcināciju izlemj primārās veselības aprūpes ārsts.

Par vakcīnu izraisītām komplikācijām

Katrs cilvēks ir unikāls un neatkārtojams, un katrs uz vakcīnās vai medikamentos esošajām vielām var reaģēt atšķirīgi, tādēļ ir iespējas, ka pēc vakcīnas saņemšanas var rasties reakcijas un ļoti reti komplikācijas. Un tas ir normāli, jo arī cilvēku reakcijas uz zālēm ir atšķirīgas.

Svarīgākais ir tas, ka nedrīkst vienu gadījumu, kad no vakcīnas ir bijušas kādas komplikācijas, attiecināt uz visiem gadījumiem.

Vai vecākiem ir tiesības atteikties no bērnu vakcinācijas?

Saskaņā ar normatīviem aktiem, vecākiem ir tiesības atteikties no iejaukšanās bērna veselībā, arī vakcinācijas. Tomēr jāatceras, ka mediķu praksē ir reģistrēti gadījumi, kad, vecākiem atsakoties no bērnam nozīmētas operācijas, asins pārliešanas, vai kādas citas procedūras, kas kritiskā situācijā varētu glābt bērna dzīvību, bērns mediķu acu priekšā iet bojā. Pat mūsdienu attīstītā medicīna nav spējīga glābt dzīvību katram desmitajam difterijas slimniekam.

Kādēļ valsts nodrošina bērnu vakcināciju?

Lai cik tas pragmatiski arī izklausītos, tomēr valsts neveic pasākumus, kuru efektivitāti vai neefektivitāti tā pirms tam nebūtu rūpīgi izplānojusi. Ja šo faktu attiecinām uz vakcināciju, nākas secināt, ka, vakcinējot savus iedzīvotājus, jo īpaši bērnus, valsts šajā procesā iegulda lielus līdzekļus, lai pēc tam saņemtu atdevi no veseliem un spējīgiem pilsoņiem, kas nodrošina valsts attīstību.

Nobeigumā…

Atgādinām, ka Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" paredz, ka:

"ārstniecības personas un/vai vakcinācijas iestādes laikus informē aprūpē esošos pacientus par vakcinācijas nepieciešamību";

"ārstniecības persona ir atbildīga par to, lai vizītes laikā pacientam saskaņā ar vakcinācijas kalendāru veiktu visas nepieciešamas un atbilstoši veselības stāvoklim iespējamas vakcinācijas";

"primārās veselības aprūpes ārsts atbild par vakcinācijas pēctecības uzraudzību tā aprūpē reģistrētajiem bērniem".

SVA rekomendē piedāvāt pacietam iespēju saņemt divas potes vienā ģimenes ārsta apmeklējuma reizē, piemēram, poti pret difteriju saņemt vienlaikus ar kādu citu aktuālo vakcināciju, t.sk. ērču encefalītu vai gripu.