Ultravioletais starojums un saulesbrilles
Iestājoties vasaras periodam, aizvien vairāk laika cilvēki pavada ārpus telpām, līdz ar ko atkal aktuāls kļūst jautājums par saulesbrillēm. Vai tās ir nepieciešamas? Kam un kādas saulesbrilles izvēlēties? Kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties saulesbrilles?
Galvenās saulesbriļļu funkcijas ir sekojošas:
1. aizsardzība no ultravioletā (UV) starojuma,
2. redzes kvalitātes uzlabošana,
3. estētiskās (izskats)
Vairāk parunāsim par pirmajām divām funkcijām
1. Attēlā parādīts UV starojuma spektrs (1)
Ko īsti UV stari var nodarīt mūsu acīm?
Lai to labāk izprastu der atcerēties acs uzbūvi.
2.Attēlā parādīta shematiska acs uzbūve, un kā tiek absorbēti dažāda viļņu garuma UV stari
Kā redzams attēlā, lielāko daļu UV absorbē konjunktīva (caurspīdīga "plēvīte", kas klāj acs balto daļu- sklēru), acs radzene (caurspīdīgā daļa), acs lēca un salīdzinoši neliela daļa nokļūst līdz acs mugurējai daļai – tīklenei.
Iespējamie bojājumi, ko var izraisīt UV starojums ir:
Konjunktīvas saistaudu veidojumi: pterīgijs, pigvekulas – ilgstošākā laika periodā,
Radzenei: tā saucamais "sniega aklums" jeb akūts fotokeratīts – līdzīgi kā metinot bez aizsargbrillēm. Tas gan mazāk raksturīgs mūsu zemē, jo tomēr saules intensitāte pie mums nav tāda, kā augstāk virs jūras līmeņa. Tāpat ar laiku var veidoties dažādas radzenes deģeneratīvas izmaiņas.
Acs lēca: hroniska UV starojuma iedarbība veicina vecuma kataraktas attīstību.
Tīklenei : var veicināt makulas vecuma deģenerācijas attīstību.
Kā redzams ir pietiekami daudz problēmu, ko var radīt UV starojums, bet vai tas ir aktuāli arī pie mums un kam tieši?
Agrāk vadošajam uzskatam, ka 80% UV radiācijas sasniedz mūs tieši dienas vidū (no pulkst. 10 līdz 14) pretrunā ir jaunākie pētījumi, kas parāda, ka tieši acīs visvairāk UV staru vasaras laikā nonāk ap 8 no rīta un 14-15 pēcpusdienā. Tas saistīts ar saules staru krišanas leņķi pret zemes virsmu. Tādējādi nevar pateikt, kurā dienas laikā mūsu acīs nonāk vairāk UV staru. Šie pētījumi vēl parāda, ka šī paša saules krišanas leņķa dēļ, nav tik lielas atšķirības starp UV starojuma daudzumu, kas nonāk mūsu acīs, atrodoties dažādos platuma grādos.
Taču, ja mēs atrodamies kalnos, der atcerēties, ka uz katriem 1000 augstuma metriem UV starojuma intensitāte pieaug par 12%.
Savukārt dažādas virsmas dažādi atstaro UV starus:
Sauss zālājs – 0,8-1,5%
Asfalts – 5-9%
Sausas pludmales smiltis – 15-20%
Jūra – 10-30%
Sniegs – 80%
Kam tad būtu īpaši jādomā par aizsardzību no UV stariem:
Bērni – caurlaidīgākas acs optiskās vides,
Cilvēki, kuru profesija vai vaļasprieki saistīti ar ilgstošu uzturēšanos saulē,
Pacienti pēc kataraktas operācijām, kam izņemtas acs lēcas,
Cilvēki, kam veiktas redzes korekcijas (lāzera) operācijas,
Tāpat UV starojuma iedarbību var pastiprināt atsevišķu (fotosensibilizējošu) medikamentu lietošana.
Vēl der atcerēties, ka būtiska ir arī saulesbriļļu ietvara forma – taisns ietvars, kas pilnībā nepieguļ acīm aiztur tikai 60% no UV stariem, salīdzinot ar vairāk izliektām, acīm pieguļošajām sporta stila brillēm. Tāpat brillēm, kas domātas kalnos kāpšanai, ir īpašas ādas maliņas, lai pilnībā piegulētu sejai, tādi nodrošinot maksimālu aizsardzību.
Lai nodrošinātu redzes kvalitāti dažādos apstākļos, saulesbriļļu lēcas iedala pēc to redzamās gaismas caurlaidības 5 kategorijās:
0- 80-100%
1- 43-80%
2- 18-43%
3- 8-18%
4- 3-8%
Pie mums parasti tiek lietotas 2. un 3. kategorijas saulesbriļļu lēcas, savukārt 4. kategorijas lēcas domātas vairāk kalnos kāpšanai un nav piemērotas auto vadīšanai.
Vēl saulesbrillēm sastopami apzīmējumi (uz briļļu kājiņām):
N – normālas, vienmērīgi tonētas lēcas,
G – graduāli tonētas lēcas,
P – polarizētās lēcas – samazina atspulgus uz auto stikla, izceļ reljefu,
F – fotohromās lēcas (tonējuma intensitāte mainās atkarībā no UV starojuma)
Saulesbriļļu lēcām var būt arī dažādi pārklājumi:
Antiatstarojošais pārklājums – novērš atstarošanos no saulesbriļļu mugurējās virsmas.
Dažādi spoguļa klājumi – lai piemērotu gaismas caurlaidību pie dažāda apgaismojuma.
Biežāk pielietotie lēcu toņi ir brūns (uzlabo kontrastu), pelēks (neitrāls), zaļgani pelēks. Dažādi citi toņi – zils, sarkans, var mainīt krāsu uztveri un tāpēc tos izmanto tā sauktajām "imidža brillēm". Savukārt, dzelteno toni atsevišķos gadījumos lieto, lai uzlabotu kontrastu dūmakainā laikā.
Šodien saulesbriļļu lēcas visbiežāk tiek izgatavotas no polimēru materiāla, reti vairs sastopamas minerāla (stikla) lēcas. Sporta brillēm tiek izmantots polikarbonāts, kas ir praktiski neplīstošs materiāls. Optiskās kvalitātes šiem materiāliem praktiski neatšķiras. Tāpat visi šie materiāli nodrošina pietiekamu aizsardzību pret UV starojumu.
Ja cilvēkam ir kādas redzes problēmas, ir iespējams izgatavot saulesbrilles ar konkrēto optisko stiprumu.
Ja mēs domājam par saulesbriļļu iegādi, pareizi to būtu veikt optikas salonos, vēl pareizāk, iepriekš konsultējoties ar savu redzes aprūpes speciālistu – acu ārstu vai optometristu.
Ideālas saulesbrilles ir tādās, par kuru atrašanos uz acīm, Jūs atceraties tikai vakarā, iestājoties krēslai.
Novēlot piedzīvojumiem bagātu vasaru, un lai Jūsu saulesbrilles Jums palīdz, nevis traucē!
Atsauces:
1 – "Eye Health Advisor" A magazine from Johnson&Johnson Vision Care, Edition Three 2010.
Rets Skrickis, acu ārsts, M.Sc.Optom.