Ūdens - veselībai un enerģijai
Ik dienas cilvēkam būtu jāuzņem vismaz no 1,5 līdz 2 litriem ūdens.
Kāpēc? Ir medicīniski noskaidrots, ka, zaudējot 2% no ūdens organismā, pazeminās darba spējas un rodas trauksmes sajūta. Zaudējot 10% ūdens – rodas runas, redzes, dzirdes traucējumi, ir murgi, halucinācijas un apziņas zudumi. Ja tiek zaudēti 15-20% ūdens, sirds-asinsvadu sistēmas traucējumu dēļ iestājas nāve.
Ūdens maiņa organismā norit intensīvi, tajā piedalās visi organisma audi un orgānu sistēmas, bet īpaša nozīme ir nierēm, ādai, plaušām un kuņģa-zarnu traktam. No organisma ūdens izdalās ar urīnu, sviedriem, izelpoto gaisu un izkārnījumiem - kopā ap 2,5 litriem diennaktī, kas savukārt ir atkal jāuzņem. Tāpēc arī veselīga uztura ieteikumos ir norādīts, ka ikdienu ir jauzņem 2-3 litri škidruma, vēlams ūdens, avota ūdens vai minerālūdens veidā. Tādā veidā arī notiks cīņa pret organisma atūdeņošanos.
Vislabāk dzert tīru ūdeni, jo jebkurš gāzēts šķidrums ne tikai nepapildina mūsu organismu ar ūdeni, bet pretēji – izsūc to. Cukurs, izšķīdināts dažādos dzērienos, izsūc no organisma šūnām ūdeni. Arī ar sulu nebūs gana, jo tajā arī ir cukurs, tāpēc ūdens būs vienalga nepieciešams.
Ja ir aizcietējums, urīns ir tumšs un biezs, tā ir zīme, ka organisms ir atūdeņots. Smagāki atūdeņošanās simptomi var parādīties nelabuma vai ģīboņa veidā. Tādos gadījumos jāsāk pietiekamā daudzumā lietot šķidrumu.
Turklāt nepietiekams ūdens daudzums noved pie aptaukošanās. Ja organisms nesaņem pietiekamu ūdens daudzumu, tas sāk krāt šķidrumu organismā, kā vairāk nepieciešamo un iztrūkstošo elementu. Ūdens organismā tiek "atlikts" tauku šūnu veidā. Zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka šķidruma trūkums organismā ir salīdzināms ar stresu no bada, un, izjūtot atūdeņošanos, cilvēks sāk patērēt lielu barības daudzumu.
Lūk, vēl daži iemesli, kāpēc ikdienā jālieto šķidrums.
Ūdens katras ķermeņa šūniņas iekšienē ģenerē elektrisko un magnētisko enerģiju – dod spēku dzīvot.
Ūdens aizsargā DNS no bojājumiem un paaugstina tās atjaunojošā mehānisma efektivitāti, tāpēc samazina anomāliju skaitu DNS.
Ūdens uzlādē ēdienu ar enerģiju – barības pārstrādes procesā barības daļiņas iegūst spēju nodot šo enerģiju organismam. Lūk, kāpēc barībai bez ūdens nav absolūti nekādas enerģētiskas vērtības.
Ūdens paaugstina organisma spēju uzsūkt dzīvībai svarīgās vielas no ēdiena, nodrošina visu vielu transportēšanu organisma robežās.
Ūdens pastiprina eritrocītu spēju uzkrāt skābekli plaušās.
Ūdens apgādā šūnas ar skābekli un aiznes pārstrādātās gāzes uz plaušām, lai tās tiktu izvadītas no organisma.
Ūdens izvada toksiskos atkritumus no dažādām ķermeņa daļām, aizgādā tos uz aknām un nierēm noslēdzošai attīrīšanai.
Ūdens – galvenais smērvielas materiāls locītavās, veicina artrīta un krustu sāpju novēršanu.
Mugurkaula diskos ūdens rada amortizējošos ūdens spilvenus.
Ūdens palīdz samazināt sirdslēkmju un insultu risku, aizsargā sirds un smadzeņu artērijas no aizsērēšanas.
Ūdens dod spēku un elektrisko enerģiju visām smadzeņu funkcijām un visupirms domāšanai.
Ūdens palīdz novērst glaukomu.
Ūdens paaugstina darbspējas, uzlabo uzmanības noturību.
Ūdens palīdz noņemt stresu, trauksmi un depresiju. Ūdens atjauno miegu.
Ūdens normalizē kaulu smadzeņu asinsriti – palīdz novērst leikēmiju.
Ūdens ir absolūti nepieciešams, lai paaugstinātu imūnsistēmas darba efektivitāti, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, tāpat cīņai ar infekcijām un vēža šūnām.
Ūdens samazina pirmsmenstruālās sāpes un karstuma viļņus klimaktērija periodā.
dens veicina dzimumhormonu ražošanu, ir viens no galvenajiem dzimumtieksmes atjaunotājiem.
Ūdens samazina grūtniecības sākuma rīta nelabuma un vemšanas lēkmju biežumu.
Ilze Mežniece
