TROMBOFLEBĪTS
vēnas iekaisums, kas saistīts ar trombu veidošanos (skatīt flebīts; tromboze). Tromboflebīts sākas ar vēnas sienas iekaisumu (endoflebītu) vai arī apkārtējo audu iekaisumu (periflebītu), kas var pāriet uz vēnas sienu. Endoflebīts veicina trombozes rašanos. Tromboflebīta cēlonis var būt trauma, infekciju slimība, strutojoši iekaisumi. Tromboflebītu veicina palēnināta asinsrite sakarā ar varikozo vēnu paplašināšanos, palielināta asins recētspēja, it īpaši slimniekiem pēcoperācijas periodā un grūtniecēm. Vārtu vēnas tromboflebītā (pileflebīts), kas veicina aknu sastrutojumu, var būt strutojošā apendicīta komplikācija.
Tromboflebīta simptomi: pietūkums, sāpes slimajā loceklī, paaugstināta t°; ja ir virspusējo vēnu tromboflebīts, rodas sāpīgi sacietējumi vēnu mezglu rajonā, kā arī ādas apsārtums. Vēnas trombozes gadījumā tiek aizkavēta asins atplūde no slimā orgāna vai locekļa un rodas venozo asiņu sastrēgums, kuram ilgstoši pastāvot var izveidoties elefantiāze. Iegurņa dziļo vēnu vai kāju vēnu trombozes gadījumā var atrauties asins recekļi un pa dobo vēnu caur labo sirds priekškambari un kambari nokļūt plaušu artērijā, radot tajā emboliju, kas var izraisīt pēkšņu nāvi.
Ārstēšana. Iekaisuma procesa sākumā nepieciešams miers; slimais loceklis novietojams nedaudz augstāk par ķermeni, lai sekmētu venozo asiņu atplūšanu. Nekādā gadījumā nedrīkst masēt. Lieto kompreses ar dezinficējošiem šķīdumiem. Iekšķīgi vai ar injekcijām ievada antikoagulantus.
Profilakse. Pēcoperācijas periodā slimniekiem jāievada pietiekams šķidruma daudzums, agri jāuzsāk kustības, ārstnieciskā vingrošana. Laikus jāoperē vēnu mezglveida paplašinājumi kājās.
