Par sirds trokšņiem sauc atipiskas skaņas, kuras rada asins plūsma caur sirds vārstuļiem vai sirds asinsvados. Veselam cilvēkam, izklausot sirdsdarbību, parasti ir dzirdami tikai divi sirds toņi (sirds vārstuļiem atveroties un aizveroties), savukārt papildu trokšņi var liecināt par nopietnu saslimšanu. Pats pacients šos trokšņus nedzird – tos var saklausīt tikai ārsts, izmantojot stetoskopu – akustisku instrumentu, kas palīdz sadzirdēt cilvēka orgānu darbību (piemēram, sirds toņus, skaņas elpošanas laikā). Saklausot neraksturīgus trokšņus sirdsdarbības cikla laikā, ārsts var nosūtīt uz papildu izmeklējumiem, lai noteiktu to cēloni. 

Sirds trokšņi tiek iedalīti organiskajos un funkcionālajos.

Organiskie trokšņi rodas dažādu sirds patoloģiju rezultātā, tai skaitā iedzimtu vai iegūtu dzīves laikā. Biežāk šādu trokšņu cēlonis ir sirds vārstuļu bojājumi, kā arī caurumi sirds kambaru vai priekškambaru starpsienā jeb septālais defekts. Organiskie trokšņi ir pastāvīgi, skaidri sadzirdami un intensīvi, var būt saklausāmi arī padušu un lāpstiņu rajonā. Fiziskās slodzes laikā šie trokšņi kļūst ievērojami intensīvāki.

Savukārt funkcionālie trokšņi ir uzskatāmi par labvēlīgiem, jo tie nav saistīti ar sirds saslimšanām, bet gan var liecināt par kādām citām pārciestām slimībām, piemēram plaušu vai bronhu iekaisumiem, vai to attīstību. Funkcionālajiem trokšņiem raksturīgs viegls, nepastāvīgs tonis un vāja intensitāte, līdz ar to šādas skaņas ir grūtāk saklausāmas.

Simptomi

Nereti paši pacienti nemaz nenojauš par kādas sirds saslimšanas esamību, jo trokšņus var saklausīt tikai ārsts. Taču pastāv virkne simptomu, kas var liecināt par sirdsdarbības traucējumiem.

• Paātrināta sirdsdarbība. Fiziskās slodzes laikā sirdsdarbības paātrināšanās ir normāla parādība, taču, ja pat pie mazākas slodzes ir jūtams nevienmērīgs, atšķirīgas intensitātes pulss, tas var liecināt par kādas sirds patoloģijas attīstību.
• Apgrūtināta elpošana, kas var rasties ne tikai intensīvas fiziskas slodzes, bet arī, piemēram, lēnas pastaigas laikā vai miera stāvoklī.
• Sāpes krūškurvja rajonā. Sāpes var būt jūtamas gan kreisajā pusē, gan krūškurvja vidus vai apakšējā daļā. Šādas sāpes parasti pastiprinās pēc fiziskās slodzes.
• Zilganas lūpas un pirkstu gali pēc fiziskām aktivitātēm – var liecināt par skābekļa trūkumu asinīs, kā arī sirds saslimšanām.
• Tūska. Sirdsdarbības traucējumu gadījumā organismā tiek aizturēts šķidrums, kā rezultātā var veidoties tūska rokās vai kājās, kā arī kakla vēnās.

Novērojot šos simptomus, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta-kardiologa.

Cēloņi

• Pārciesta sirdslēkme, kā rezultātā radies sirds vārstuļa bojājums;
• Caurumi sirds kambaru vai priekškambaru starpsienā (septālais defekts);
• Sirds attīstības anomālijas;
• Anēmija – zems eritrocītu saturs asins sastāvā, ko organisms cenšas kompensēt, palielinot sirds muskuļa saraušanās biežumu, kā rezultātā sirdī var būt saklausāmi trokšņi;
• Paaugstināta asins viskozitāte – iespējama tireotoksikozes (pastiprinātas vairogdziedzera darbības) gadījumā, kad asinīs ir pārāk augsts vairogdziedzera hormonu daudzums, kas traucē normālai sirdsdarbībai, tādējādi radot netipiskus sirds trokšņus;
• Regulārs stress. Atrodoties pastāvīgā stresa stāvoklī, ķermenis ir sasprindzināts un tādējādi palielinās sirdsdarbības ātrums, kas arī var kalpot par iemeslu trokšņiem sirdsdarbības cikla laikā; 
• Endokardīts – baktēriju izraisīts sirds iekšējā apvalka iekaisums;
• Akūts perikardīts jeb sirds somiņas iekaisums.

Ārstēšana

Lai likvidētu sirds trokšņus, vispirms jānosaka to cēlonis. Ārsts sākotnēji izklausa sirdi ar stetoskopu un nosūta uz papildu izmeklējumiem, piemēram, asins analīzēm, ehokardiogrāfiju, datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju vai sirds kateterizāciju (invazīvas diagnostikas procedūru, kas ļauj izmeklēt sirds struktūru). Sirds patoloģiju gadījumā tiek uzsākta zāļu terapija, nopietnākos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, piemēram, bojātā sirds vārstuļa nomaiņa pret protēzi.

Lai izslēgtu potenciāli bīstamas sirds slimības, jau laikus jāvēršas pie ārsta, kas novērtēs situāciju un noteiks atbilstošu ārstēšanu.