3 izplatītākās alerģijas: kas tev par tām jāzina?

Viens no iemesliem, kādēļ pieaug saslimstība ar astmu un alerģiju izraisītām slimībām, ir iekštelpu alergēnu pieaugums. Arvien vairāk cilvēku ir alerģiski pret mikroskopiskajām mājas putekļu ērcītēm (0,1-0,5mm). Tie ir mikroorganismi, kuriem patīk siltums un mitrums un kuri pārtiek no ādas zvīņām, matiem, blaugznām, kā arī pelējuma. Visvairāk tās dzīvo gultā, kā arī vietās, kas ir pilnas ar putekļiem, piemēram, mīkstajās mēbelēs un paklājos. Alerģiju izraisa tieši ērcīšu izkārnījumi, kuri sajaucas kopā ar mājas putekļiem.

Ja ir alerģija pret putekļu ērcītēm, palīdzēt var:
* Atrašanās svaigā gaisā;
* Ērcītēm nepatīkama vide;
* Laba ventilācija;
* Bieža telpu mitrā uzkopšana;
* Atbrīvošanās no putekļu uzkrājošiem priekšmetiem.

"Tomēr jāatceras, ka pārlieku liela tīrība, virsmu pulēšana ar ķīmiskiem līdzekļiem var kalpot par iemeslu iesnām, alerģiskam klepum, astmas izpausmēm," uzsver alergoloģe Ieva Cīrule.

Alerģiskas reakcijas mēdz parādīties arī tad, ja ģimenē ir kādas pārmaiņas, kas ietekmē mazuļa emocionālo līdzsvaru, tādējādi tas saistīts ar psihosomatiku. Tā var būt dzīvesvietas maiņa, mammas atgriešanās darbā, dārziņa gaitu uzsākšana.

Alerģija pret mājdzīvniekiem. Ko darīt?

Ne tikai dzīvnieks pats var būt alergēns, bet arī, piemēram, tā siekalas, sviedri, tauki vai arī vielas, kas pielipušas pie dzīvnieka spalvas. Visizplatītākais dzīvnieku pasaules alergēns ir kaķu un suņu spalvas.

Apkopoti ir daudzi tūkstoši gadījumu un pētījumi ir pierādījuši, ka nav saistības ar mājdzīvnieka esamību vai neesamību mājās ar to,vai bērnam pēc dzimšanas parādīsies alerģija. Kamēr ar dzīvnieku nesāk dzīvot kopā, nav iespējams pateikt, vai veselības problēmas būs vai nebūs. "Kā arī mēdz gadīties, ka no sava dzīvnieka alerģijas nav, bet no svešiem ir – jo pie noteikta alergēna pierod. Tāpat var gadīties arī otrādi," stāsta pediatre Renāte Snipe.

Tieši šis ir iemesls, kāpēc pirms dzīvnieciņa iegādes vajadzētu apsvērt, vai alerģijas gadījumā, kad vajadzēs atteikties no dzīvnieciņa, būs kāds, kas dzīvnieciņu var turpināt aprūpēt, piemēram, ģimenes draugi, omīte laukos.

Interesanti, ka tieši septembrī bieži parādās alerģijas pret mājdzīvniekiem, jo bērni skolā sastopas viens ar otra alergēniem, pat, ja pie apģērba pieķeras cita bērna mājdzīvnieka spalvas.

Ziedputekšņu alerģija

Visizplatītākie alergēni, kas sastopami svaigā gaisā un izsauc alerģiskas reakcijas, ir ziedputekšņi un pelējuma sēnītes. Šie alergēni sastopami pavasara un rudens laikā, tādēļ to izraisītās alerģijas ir sezonālas. Lai gan tagad rudenī ziedputekšņu ziedēšanas sezona ir beigusies, Māmiņu Klubā turpinām saņemt jautājumus par iespējamiem piesardzības pasākumiem, ko darīt, lai pavasari sagaidītu ar mazāku simptomātiku.

Vienīgā piesardzība, par kuru var runāt rudenī – ziemā, pēc speciālistes Renātes Snipes domām, ir imūnterapija.

"Imūnterapija ir veids, kā organismu pieradināt pie alergēna, un 70-80% gadījumu terapija ir rezultatīva. Bet bērniem to neveic. To nozīmē pret tiem alergēniem, no kuriem grūti izvairīties un ir izteikti simptomi," vairāk par imūnterapiju stāsta Renāte Snipe. "Imūnterapija ir jāveic vismaz 3 gadus un efekts ir uz nākošiem 3-5 gadiem, nevis uz mūžu, tādējādi būtu nepieciešama atkārtota tā veikšana."

Latvijas Aerobioloģiskais dienesta mājaslapā ziedputekšņu izplatības un augu ziedēšanas sezonā zied.lv var sekot līdzi tam, kad kuri koki, krūmi, ziedi sāk ziedēt, lai būtu iespējams medikamentus uzsākt lietot savlaicīgi.

"Medikamenti jālieto visu ziedēšanas laiku!" uzsver alergologs Ieva Cīrule. Kā arī jāatceras: jālieto jaunākās paaudzes medikamenti, kas neizraisa pieradumu un miegainību!


Raksts publicēts sadarbībā ar www.maminuklubs.lv