Trahoma: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Trahoma ir hroniska infekcioza konjunktīvas slimība, kam raksturīga konjunktīvas sabiezēšana (infiltrācija) un pūslīšu (folikulu) attīstība, kurai seko to sarētošanās. Trahoma ir ļoti lipīga, un gandrīz vienmēr skar abas acis; baktērija izplatās ar inficēto personu acu, plakstiņu un deguna vai rīkles sekrētiem. Ir iespējama inficēšanās, koplietojot ar slimnieku dažādus sadzīves priekšmetus, piemēram, dvieļus vai apģērbu.
Trahoma ir viens no galvenajiem akluma rašanās cēloņiem visā pasaulē, kas ir novēršams. Lielākā daļa inficēšanās gadījumu ir nabadzīgos pasaules reģionos, kur ir ierobežota piekļuve svaigam ūdenim, ir slikti sanitārie apstākļi un higiēnas trūkums. Cilvēkiem, kas dzīvo ciešā kontaktā, ir lielāks risks izplatīt infekciju.
Cēloņi
Trahomu izraisa atsevišķi baktērijas Chlamydia trachomatis apakštipi, baktērijas, kas var izraisīt arī hlamīdijas. Inficēties var tieša kontakta ceļā – ar atdalījumiem no slimnieka acs, lietojot kopējus dvieļus, mazgājamos traukus, spilvendrānas, kabatlakatiņus. Arī kukaiņi var būt tās pārnēsātāji; pasaules jaunattīstības valstīs viens no izplatītākajiem infekcijas pārnēsātājiem ir mušas.
Inkubācijas periods ir aptuveni divas nedēļas. Trahoma Latvijā pirms vairākiem gadiem likvidēta, sastopami tikai atsevišķi saslimšanas gadījumi.
Simptomi
Trahoma ilgst gadiem un skar abas acis. Slimības simptomi var būt viegla nieze un acu un plakstiņu kairinājums, kas var izraisīt neskaidru redzi, kā arī gļotaini, strutaini izdalījumi no acīm. Tāpat var pietūkt plakstiņi, parādīties pastiprināta jutība pret gaismu (fotofobija), acu sāpes, apsārtums tajās.
Laicīgi neārstēta trahoma var izraisīt dažādas komplikācijas: radzenes apduļķojumus, asinsvadu ieaugšanu radzenē (sevišķi no augšpuses), plakstiņu deformāciju sarētojumu dēļ, kā arī konjunktīvas izžūšanu (kseroze). Slimības sekas var būt nepareiza skropstu augšana (trihiāze), plakstiņa iegriešanās, redzes pavājināšanās; neārstēta trahoma var izraisīt aklumu.
Lielākajai daļai cilvēku, kas inficējušies ar trahomu, tās sākotnējā stadijā neparādās nekādas pazīmes vai simptomi, jo tā progresē lēnām. Mazi bērni ir īpaši uzņēmīgi pret šo infekciju, vietās, kur slimība ir aktīva, tā visbiežāk izplatās bērniem vecumā no četriem līdz sešiem gadiem.
Ārstēšana
Pret trahomu nav izstrādāta vakcīna. Laicīga ārstēšana var palīdzēt novērst trahomas izraisītās komplikācijas. Agrīnā stadijā trahoma viegli padodas ārstēšanai, izmantojot antibiotikas, tomēr atkārtota infekcija var izraisīt komplikācijas. Tāpat slimības sākumstadijā var līdzēt atkārtota folikulu izspiešana un sulfanilamīdu preparāti – vietēji un vispārēji. Komplikāciju gadījumā var tikt nozīmēta operācija.
Inficēšanās ar trahomu iespējama jebkur pasaulē, taču visbiežāk tā sastopama Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Klusā okeāna reģionā. Atrodoties vietās, kur trahoma ir izplatīta, jāievēro īpaša piesardzība un personīgā higiēnā, lai novērstu inficēšanās risku.
Pareiza higiēna ietver regulāru sejas un roku mazgāšanu, izvairīšanos no mušām, tai skaitā laicīgu un regulāru atkritumu iznešanu un uzglabāšanu, kas mazinātu mušu savairošanos.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
