Topošie mediķi Jēkabpils slimnīcā saņem uzticības kredītu
Arī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šovasar, tāpat kā citus gadus, savas zināšanas papildina jaunākā paaudze. "Praktikantus ņemam labprāt," atzīst slimnīcas direktora vietniece medicīnas jautājumos Ruta Miķelsone.
Ir jāpierod "atvērt" prātu
"Patīk redzēt, ka nodaļā ir jauni cilvēki, pašai gribas iztaisnot muguru un pielikt raitāku soli," viņa teic. Vairāk nekā ducis jauniešu praktizējas gandrīz visās nodaļās dažādos ciklos.
Karlīna Elksne, topošā ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atrodama Uzņemšanas nodaļā. "Viegli noteikti nav, darbs prasa plašas zināšanas. Man, kas ir pieradusi vairāk zināt to, kas saistīts ar ginekoloģija un dzemdībām, ir jāpierod "atvērt" prātu. Bet tas ir labi, tas tieši ir tas iemesls, kāpēc šis cikls trešā gada ginekologiem ielikts, lai vienkārši "atvērtu" prātu, lai, koncentrējoties uz ginekoloģiju, nepalaistu garām citas patoloģijas. Nu jau ir vieglāk, sākumā gan bija grūti pierast. Grūtākais ir atcerēties to, kas mācīts terapijā. Bet īstenībā biju domājusi, ka neatcerēšos vairāk, tā kā pati sevi pārsteidzu," viņa teic ar smaidu.
Pacienti mēdz būt dažādi. Kāds onkulis, ļoti runātīgs, laikam samulsa, ka pretī ir jauna meitene, stāstīja pilnīgi visu riņķī un apkārt, tikai ne galveno: nepateica galvenās sūdzības. Nesen bija arī šāds gadījums. Kādai kundzei līdzi bija dzīvesbiedrs, vairāk nekā astoņdesmit gadu vecs. Karlīnu aizkustināja viņu attiecības, kā viņš atvadījās, apsolīja atbraukt. "Tas bija ļoti skaisti. Tad saproti, ka ir jēga strādāt, ka vari palīdzēt cilvēkiem," viņa piebilst.
Ārsta darbs tomēr nav medus maize
Sigita Vīksne un Dana Zeme iziet praksi ginekoloģijā. "Esam sajūsmā par dakteri Blimhenu. Tik pretimnākošs, rūpējas par mums, parāda un izstāsta visu," saka meitenes.
Savulaik, mācoties un ejot praksi, viņām gan šķita, ka ārsta darbs ir bezmaz medus maize, visi viņus mīl. Tagad gan skaidrs, ka tā gluži nav.
Tā kā Sigitas mamma ir mediķe, var teikt, ka viņa izauga mediķu vidē. "Likās, ka citu variantu nemaz nevar būt. Sākumā gāju ar domu par ginekoloģiju, bet tad kādā otrajā kursā sapratu, ka nē – ginekologs es tiešām nebūtu!" viņa norāda.
Savukārt liepājniece Dana medicīnu izvēlējās, kā pati teic, klasiski: slimojot. Viņa bija pārliecināta, ka būs juriste. Tad slimības dēļ skolā izlaida divus gadus, pabeidza 12.klasi un aizgāja uz "mediķiem". Danu šobrīd vairāk interesē endokrinoloģija.
Ļauj darīt vairāk, nekā cerēts
Matīss Caune, strādājot uzņemšanas nodaļā, paguvis izmantot gan darba patīkamos augļus, gan arī pieredzei vērtīgos momentus. Arī garajās nakts stundās, kad kādu laiku nekas nenotiek, bet piepeši situācija mainās. "Varēja satikt vairākas paziņas dažādās dzīves situācijas," viņš atceras un piebilst, ka patīkami pārsteidz personāla sirsnīgā attieksme, ļaujot izvērsties un dodot uzticības kredītu, ko, kā viņš cer, neiznieko.
Puiši un meitenes ar gandarījumu atzīst, ka viņiem ļauj darīt vairāk, nekā cerēts. Ja uzdod jautājumus, gan ārsti, gan medicīnas māsiņas ir ļoti atsaucīgi. Un tas, šķiet, ir abpusēji. "Prieks, ka jaunieši ir tādi, kas tiešām grib kaut ko darīt, un tad arī ir patīkami mācīt," saka R.Miķelsone.
Materiāls tapis, sadarbojoties laikrakstam "Jaunais Vēstnesis" un Jēkabpils reģionālajai slimnīcai.
Teksts un foto: Iveta Skolniece
