Topošā valdība sola Veselības un Labklājības ministriju sadarbību rehabilitācijas jautājumos
Rīga, 22.janv., LETA. Topošā valdība sola Veselības un Labklājības ministriju sadarbību rehabilitācijas jautājumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijas projekts.
Deklarācijā pausts, ka, sadarbojoties Veselības un Labklājības ministrijām, tiks nodrošināts, ka cilvēkiem ar ilgstošām un hroniskām saslimšanām, arodslimību risku, negaidītiem veselības traucējumiem, prognozējamu invaliditāti ir savlaicīgi pieejami medicīniskās diagnostikas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, moderni un individuālām vajadzībām pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi.
Politiķi sola turpināt atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām. "Pārskatīsim un uzlabosim esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo rehabilitāciju. Pilnveidosim pasākumus personu ar invaliditāti un īpašām vajadzībām iekļaušanu darba tirgū. Pilnveidosim personu materiālā atbalsta sistēmu, kā arī izvērtēsim nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju nepietiekamību vai neesamību. Turpināsim tiekties uz jauno pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti, aprobējot un ieviešot individuālo budžeta modeli, kas balstīsies uz bērna individuālajām vajadzībām," pausts deklarācijas projektā.
Tāpat tiek solīts nostiprināt deinstitucionalizācijas procesus ar mērķi palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem. Politiķi sola izstrādāt reorganizācijas plānus bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma tuvināšanai ģimeniskai videi.
Senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai jaunā valdība varētu izvērtēt jautājumu par pensiju mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Tāpat Kariņa valdība plāno kāpināt minimālās pensijas apmēru un pilnveidot tās noteikšanas kārtību, kā arī pārskatīt piemaksas par darba stāžu.
Vienlaikus tikšot izstrādāti priekšlikumi par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem.
Pakāpeniski politiķi vēlas arī pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot minimālo valsts pensiju līmeni, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Sadarbībā ar pašvaldībām iecerēts arī pārskatīt sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba tirgū.
Deklarācijā arī norādīts, ka valdība budžeta procesā vērtēs iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem - primāri palielinot atalgojumu aprūpētājiem. Tāpat valdība sola rūpēties par cilvēkresursu attīstību pašvaldībās, tostarp uzlabos sociālo darbinieku un bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu sociālo situāciju, kā arī gadījumu vadīšanai, lai preventīvi novērstu galējās situācijas - bērnu šķiršanu no ģimenes.
Topošā valdība vēlas arī pilnveidot bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta pasākumus iekļaušanai darba tirgū, un sadarbībā ar sociālajiem partneriem virzīties uz kvalitatīvāku un drošāku darba vietu nodrošināšanu.
Sadarbojoties Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, iecerēts panākt to, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tostarp bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus.
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominējis "Jaunās Vienotības" politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.
Kariņa veidoto valdību pārstāvēs piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).
