Tirpst pirksti un sāp rokas?
Ja roku tirpšanu un sāpes izraisa kompresijas neiropātija, to neārstējot, ir jāmokās sāpēs, bet nerva bojājums var izraisīt rokas paralīzi, darbspēju zudumu un invaliditāti.
Stāsta Medicīnas centra ARS neiroķirurgs Dr. med. Jānis Šlēziņš
Šaurā kanālā nospiests nervs
Roku tirpšanai un sāpēm ir daudz dažādu iemeslu. Izplatītākais tirpšanas iemesls ir kompresijas neiropātija jeb nerva saspiedums. Ir vairāk nekā 20 kompresijas neiropātiju veidu. Divas biežākās saslimšanas šajā slimību grupā ir karpālā un kubitālā kanāla sindroms. Kompresijas neiropātija izsaka slimības būtību – ir nospiests nervs. Tas savā ceļā parasti tiek nospiests ķermeņa šaurākajās vietās, ko dēvē par kanāliem. Tas notiek karpālajā kanālā – plaukstas pamatnē un kubitālajā kanālā – šaurā kanālā elkoņa apvidū. Karpālā kanāla sindroms ir izplatīts daudz biežāk nekā kubitālā kanāla sindroms.
Biežākie saslimšanas iemesli
Nerva nospiedumu biežāk izraisa smags, vienveidīgs roku darbs. Šī slimība biežāk mēdz būt tiem, kuri ikdienā pārslogo rokas un pirkstus, veicot vienas un tās pašas kustības, strādā paceltām rokām vai arī tur rokas saspringtā pozā. Biežāk tas mēdz būt cilvēkiem ar vielmaiņas un hormonālā līdzsvara traucējumiem, ar pavājinātu vairogdziedzera funkciju, reimatoīdo artrītu un cukura diabēta slimniekiem.
Karpālā kanāla sindroms
Agrāk karpālā kanāla sindromu sauca par slaucēju slimību, jo tā visbiežāk bija sievietēm, kuras visu mūžu slauca govis ar rokām. Mūsdienās darbs ir kļuvis vieglāks, smago roku darbu ir aizstājušas jaunās tehnoloģijas, tomēr šīs slimības izplatība nemazinās. Karpālā kanāla sindroms ir tipiska datora speciālistu kaite, šī slimība mēdz būt noliktavu un biroju darbiniekiem, tiem, kuri daudz strādā pie datora vai konveijera, skolotājiem, frizieriem, zobārstiem, elektriķiem, dārzniekiem, laukstrādniekiem, rokdarbniekiem u.tml. Tomēr šī slimība skar arī tos, kuri ikdienā rokas īpaši nepārslogo. Sievietēm karpālā kanāla sindroms ir izplatīts četras reizes biežāk nekā vīriešiem.
Pirmie simptomi. Sāk tirpt pirksti, sāp plaukstas, tas progresē, īpaši naktīs. Drīz vien pirksti no rītiem ir pietūkuši un nejutīgi. Pakāpeniski attīstās kustību traucējumi plaukstā. Ilgstoši neārstēts nervu nospiedums radikāli pasliktina dzīves kvalitāti – pirkstu jušanas traucējumi kļūst izteiktāki, jo izdilst plaukstas muskuļi un plauksta zaudē spēku. Cilvēks vairs nespēj satvert un noturēt sīkus priekšmetus, nespēj veikt pat vienkāršus ikdienas darbus.
Kubitālā kanāla sindroms
Elkoņa nerva saspiedums ir otra izplatītākā kompresijas neiropātiju forma. Kubitālais kanāls, caur ko iet elkoņa nervs, atrodas elkoņa locītavas iekšpusē. Nerva saspiedums biežāk rodas cilvēkiem, kuri ikdienā ilgstoši strādā ar saliektu elkoni un veic vienveidīgas kustības, kas tieši elkoņa locītavai rada lielāku slodzi. Tipisks piemērs ir tenisisti, arī biroju darbinieki, frizieri, zobārsti, transporta līdzekļu vadītāji u.c.
Pirmie simptomi. Līdzīgi kā karpālajam sindromam, ir progresējoša tirpšana un sāpes, bet vairāk tieši mazajā pirkstiņā un zeltnesī. Turklāt tas vairāk traucē dienā, nevis naktī. Veidojas pirkstu jušanas traucējumi, pakāpeniski mazinās plaukstas spēks, zūd satvēriens. Ja to neārstē, cilvēks vairs nevar noturēt pat karoti. Gan karpālā, gan kubitālā kanāla sindroms var attīstīties vienā rokā vai abās, pārsvarā tas mēdz būt vadošajā rokā, ko vairāk noslogo. Turklāt karpālā kanāla sindroms var kombinēties ar kubitālā kanāla sindromu. Tirpšanas un sāpju sajūtas nevajag atstāt bez ievērības, jo ilgstoši neārstēta kompresijas neiropātija izraisa mokošas sāpes un neatgriezeniskus nerva bojājumus, kas var beigties ar rokas paralīzi, darbaspēju zudumu un invaliditāti.
Iet pie ārsta vai nogaidīt
Vieglas kompresijas neiropātijas gadījumā, ja simptomi ir tikko sākušies, parasti rekomendē slimo roku vairāk saudzēt un nenoslogot. Roku vingrināšana šai slimībai nelīdz, jo tā rodas no kustību pārmērībām, no pārāk lielas slodzes. Papildu kustības rada vēl lielāku slodzi. Ārstu ziņā ir dažādas metodes un līdzekļi, kas var palīdzēt, tomēr ir jāsaprot, ka operācija ir vienīgais veids, kā šo slimību pilnībā izārstēt, jo viss pārējais ir tikai simptomu mazināšana. Blokādes, medikamenti, ortozes – tikai atvieglo pašreizējo stāvokli, bet ilgtermiņā slimību var novērst tikai operācija. Tā palīdz pilnībā aizmirst slimības radīto diskomfortu. 90% pacientu izdodas pilnībā izārstēt slimību un/vai panākt ievērojamu uzlabošanos.
Nepieciešamie izmeklējumi
Lai noteiktu tirpšanas iemeslu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, jādodas pie neiroķirurga. Vispirms ir jāprecizē nerva bojājuma vieta un pakāpe, tikai tad var izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi, kas mazina spiedienu uz nervu un veicina bojāto šķiedru atjaunošanos. Diagnostika ir būtiska, jo no tās atkarīga ārstēšana, kas katrā gadījumā atšķiras. Neiroķirurgs vizuāli un manuāli novērtē rokas stāvokli. Svarīgākais izmeklējums ir neirogrāfija, kas palīdz noteikt nerva šķiedru bojājumu, tā raksturu un līmeni. Dažkārt veic arī ultrasonogrāfiju, ja nerva apvidū ir kaut kas aizdomīgs, piemēram, palielināta locītavas somiņa, ir kāds neskaidrs veidojums, vai ir nepieciešama papildus informācija par izmaiņām nervam blakus esošajos audos – cīpslās, locītavā un kaulos. Ja ir aizdomas, ka roku tirpšanu un sāpes izraisa kāda cita slimība, diagnozes precizēšanai izmanto arī rentgenu, elektromiogrāfiju, datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi, laboratorās analīzes u.c.
Kompresijas neiropātiju ārstēšana
Medicīnas centra ARS ārstu rīcībā ir dažādas metodes, kas palīdz uz laiku/ vai pilnībā novērst nepatīkamās sajūtas un atvieglot sāpīgo stāvokli. Atkarībā no nerva bojājuma pakāpes ir vairākas iespējas. Vieglākos gadījumos izmanto medikamentozu terapiju, pretiekaisuma līdzekļus, steroīdu injekcijas jeb blokādi. Dažkārt palīdz fizikālā terapija – ultraskaņa ar ārstniecisku ziedi, magnētterapija, elektroforēze u.c procedūras, kas mazina plaukstā tūsku, tā atbrīvojot saspiesto nervu. Naktīs var lietot ortozes, kas tur roku pareizā stāvoklī un mazina sāpes. Tomēr visas šīs metodes rada īslaicīgu efektu. Lai atbrīvotu saspiesto nervu, ir jāveic operācija. Tā sniedz rezultātu ilgtermiņā – iespēju atkal normāli strādāt un izgulēties.
Operācijas norise
To veic ARS dienas stacionārā lokālajā anestēzijā. Nerva atbrīvošanai izmanto vai nu tradicionālo ķirurģisko vai jaunāko un daudz mazāk traumatisko endoskopisko metodi. Pacients jau tajā pašā dienā tūdaļ pēc operācijas var doties mājās. Veicot tradicionālo ķirurģisko operāciju, plaukstas pamatnē (vai elkoņa locītavas iekšējā virsmā) caur nelielu griezienu ādā atver kanālu un atbrīvo nospiesto nervu. Pēc operācijas vienu mēnesi jāievēro saudzējošs režīms. Ievērojami vieglāka un saudzīgāka pacientam ir endoskopiskā metode – caur nelielu griezienu ādā karpālajā (vai kubitālajā) kanālā ievada miniatūru endoskopu – videokameru un mikroskopiskus ķirurģiskos instrumentus, kas palīdz atbrīvot nervu. Tā tiek saudzēti apkārtējie audi, nodrošinot mazāk sāpīgu pēcoperācijas periodu, ātrāku atveseļošanos un darbspēju atjaunošanos, kā arī minimālu kosmētisko defektu. Būtiska šīs metodes priekšrocība ir vienkāršā brūces aprūpe, kas īpaši ir svarīgi pacientiem ar apgrūtinātu brūču dzīšanu – cukura diabēta, asinsvadu u.c. slimniekiem. Pēc endoskopiskās operācijas rehabilitācijas periods ir daudz īsāks.
Medicīnas centrs ARS
Skolas iela 5, Rīga
Tālr. 67 201 007
www.ars-med.lv
