Tīklene ir acs iekšējais apvalks, kas uztver gaismu. Patoloģisku izmaiņu gadījumā tīklenē notiek redzes asuma samazināšanās. Redzes pasliktināšanās raksturs ir atkarīgs no tā, kādā tīklenes daļā notikušas izmaiņas. Ja skartas tīklenes centrālās daļas funkcijas, tad  izteikti samazinās redzes asums, rodas grūtības lasot, tiek izkropļotas līnijas. Ja ir izmaiņas tīklenes perifērijā, tiek traucēta krēslas redze, rodas problēmas ar orientāciju telpā sašaurināta redzes lauka dēļ.

Patoloģiskas izmaiņas tīklenē var būt primāras – iekaisumi vai deģenerācijas, un sekundāras, saistītas ar vispārējam organisma slimībām. Visbiežākās no tām ir cukura diabēts un sirds un asinsvadu slimības. Deģeneratīvas izmaiņas tīklenē visbiežāk ir iedzimtas, pārmantotas un saistītas ar vecumu.

Pēc 50 gadiem bieži sastopama ir tīklenes centrālā deģenerācija. Sākumstadijā var būt neliels diskomforts lasot vai saskatot sīkus priekšmetus. Pēc tam acs priekšā parādās tumšs plankums, kropļojas līnijas un manāmi samazinās redzes asums.

Diemžēl pašlaik nav efektīva un droša līdzekļa šīs patoloģijas profilaksei. Slimības ārstēšana iekļauj vitamīnu, mikroelementu un antioksidantu preparātus. T.s. mitrās deģenerācijas formas gadījumā var līdzēt dažādi ārstēšanas veidi ar lāzeru (lāzerkoagulācija, termoterapija, fotodinamiskā terapija).

Noteikt procesa raksturu un indikācijas ārstēšanai ar lāzeru var ar speciālas izmeklēšanas metodi – fluorescento angiogrāfiju, kad tīklenes asinsvadi tiek izmeklēti ar speciālas krāsvielas palīdzību, kas ļauj novērtēt acs dibena asinsvadu stāvokli.

Perifēras tīklenes deģenerācijas it kā nebūtu tik bīstamas, jo sākuma stadijas neizsauc rupjas redzes izmaiņas. Bet, ja tīklenes perifērijā veidojas plīsums, tas var izsaukt tīklenes atslāņošanos. No šīs komplikācijas var glābt laikus veikta profilaktiska lāzerkoagulācija. Tīklenes pārmantotas deģenerācijas formas ir ļoti dažādas. Noteikt diagnozi un veikt pilnvērtīgu izmeklēšanu var, tikai izmantojot speciālu aparātu – retinogrāfu.

Diabētiskā retinopātija ir tīklenes asinsvadu bojājums, kuru izsauc ilgstošs cukura līmeņa paaugstinājums asinīs. Parasti raksturīgas tīklenes izmaņas acs dibenā parādās pēc  5–10 gadiem no slimības sākuma. Dažreiz cilvēks slimo ar cukura diabētu vairākus gadus un uzzina par to tikai no acu ārsta. Neārstēta  diabētiska retinopātija var izsaukt asins izplūdumus acs dobumā un beigties ar aklumu. Diabētiskas retinopātijas sākuma stadijā tīklenē veidojas sīki asinsizplūdumi, kas redzami tikai pie rūpīgas oftalmoskopijas ar paplašinātu zīlīti. Redzes asums vēl nemainās. Vēlāk tīklenē parādās jaunizveidoti nepilnvērtīgi asinsvadi ar trauslu un caurlaidīgu sieniņu. No šiem asinsvadiem tīklenē izsūcas asinis vai to atsevišķi elementi.

Sīkie asinsvadi obliterējas, un veidojas t.s. išēmiskās zonas. Šīs izmaiņas var diagnosticēt, izmeklējot tīklenes asinsvadus ar fluorescento angiogrāfiju. Vienīgais līdzeklis, kas ļauj palēnināt diabētiskās retinopātijas attīstību un novērst akluma iestāšanos, ir profilaktiskā lāzerkoagulācija, kas tiek plaši izmantota visā pasaulē.

Jāsaprot, ka ar lāzerkoagulāciju redzes asums netiek uzlabots.

Dr. Irina Repina