TAUTAS MEDICĪNA
empīriski sakrātas zināšanas un uz tām balstīta praktiskā darbība, kuras mērķis ir saglabāt veselību, pagarināt mūžu, ārstēt slimības, izstrādāt higiēnas un profilakses pasākumus. Tautas medicīnai raksturīgas mutvārdu tradīcijas un izplatība. Ziņas par tautas medicīnu sniedz arheoloģija, etnogrāfija, folklora, paleopatoloģija. Tautas medicīna sāka veidoties pirmatnējās kopienas iekārtā, šķiru sabiedrībā radās pirmie profesesionālie tautas dziednieki. Gadu tūkstošus uzkrātā pieredze tiem ļāva izmantot augu un dzīvnieku valsts zāļu līdzekļus, neorganiskas vielas, kā arī fizioterapijas procedūras, ārstēt izmežģījumus, lūzumus u.c. ievainojumus, sniegt palīdzību dzemdībās.
Tautas medicīnu ietekmēja arī pirmatnējie reliģiskie priekšstati, kas veidoja neracionālas atziņas par slimību izcelsmi un ārstēšanas paņēmieniem. Tā radās pūšļošana, kas mūsu dienās jānošķir no racionālās tautas medicīnas. Tautas dziednieki, novērodami slimību izcelšanos un gaitu, pēc raksturīgajiem simptomiem deva slimībām nosaukumus (piem., "roze"), kas daļēji saglabājušies mūsdienu medicīnas terminoloģijā. Dziedniekus apzīmēja atbilstoši ārstēšanas veidam: braucītājs jeb laitītājs izmantoja masāžas paņēmienus, āderētājs jeb ādercirtējs nodarbojās ar asins laišanu, ragotājs lika slimniekiem radziņus (bankas).
Ārstēšana, kā arī dzemdības parasti notika sētas tīrākajā vietā - pirtī. Ūdens procedūrām tika izmantoti arī minerālūdens avoti, upes un ezeri. Lielākā daļa tautas medicīnas atziņu saistītas ar slimību un traumu profilaksi. Tās prasa ievērot personisko un apkārtējās vides tīrību, grūtnieces higiēnu utt., tā veidojot noteiktu tautas higiēnas zināšanu kopumu. Feodālisma laikmetā Latvijā "skolas medicīna" un tautas medicīna atradās nepārtrauktā mijiedarbībā - aptiekās ieviesās tautas medicīnas lietotie ārstniecības augi, tautas medicīnā ieplūda ne tikai zinātniskie medicīnas līdzekļi un metodes, bet arī viduslaiku maģijas elementi, baznīcas "dziedniecības" metodes (lūgšanas, svētītais ūdens, dievmaizītes u.c). Mūsu dienās turpinās tautas medicīnas racionālo atziņu vākšana un pētīšana, lai derīgo ieviestu zinātniskajā medicīnā.
