Tautas sporta pārstāvji spriedīs ar Hosamu Abu Meri par fizisko aktivitāšu veicināšanu
Šodien, 28. februārī, pulksten 12.00 pēc veselības ministra biroja uzaicinājuma tautas sporta organizāciju pārstāvji tiksies ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, parlamentāro sekretāru Artjomu Uršuļski un ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu konkrētus priekšlikumus fizisko aktivitāšu veicināšanai Latvijas sabiedrībā, ko iespējams īstenot jau šogad un tuvākajos gados.
Viens no vizītes mērķiem ir aicināt veselības ministru atbalstīt privātpersonu izdevumu par sporta nodarbībām un dalību sporta sacensībās 600 eiro apmērā iekļaušanu gada ienākumu deklarācijas attaisnotajos izdevumos, ko saskaņā ar "Kantar" pētījumu [1], atbalsta 77% Latvijas iedzīvotāju. “Pieņemot šādu lēmumu, valsts ar savu rīcību parādītu, ka tā mudina iedzīvotājus sportot,” tautas sporta pārstāvju priekšlikumu komentē Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs.
Tautas sporta pārstāvji tikšanās laikā izklāstīs arī citus priekšlikumus aktīva dzīvesveida veicināšanai, kas nekavējoši iekļaujami likumdošanā: mainīt terminoloģiju, pārdēvējot tautas sportu par veselības sportu un nosakot tautas sportu par veselību veicinošu nozari kā tas ir daudzviet Eiropā.
Tautas sporta nozares pārstāvji aicinās Veselības ministriju sadarboties fiziski aktīva dzīvesveida popularizēšanā, koncentrējot uzmanību uz ilgtermiņa aktivitāšu īstenošanu un cilvēku iesaisti fiziskajās aktivitātēs ar nozares pārstāvju palīdzību. Jautājums ir aktualizēts, jo Latvijā ir zems fiziski aktīvo iedzīvotāju skaits, tikai 9% iedzīvotāju regulāri nodarbojas ar sportu [2] , bet veselīgo dzīves gadu skaits mūsu valstī ir zemākais visā Eiropas Savienībā - tikai 53,8 gadi [3]. ES vidēji šis rādītājs bija 63,6 gadi, bet Zviedrijā veselīgo dzīves gadu skaits ir teju par divdesmit gadiem lielāks - 72 gadi.
Atsevišķas fizisko aktivitāšu popularizēšanas kampaņas un ministriju aktivitātes īstenotas jau gadiem, bet bez savstarpējas sinerģijas, tās nedod pietiekamu rezultātu. Tautas sporta pārstāvji tādēļ rosinās diskutēt par visaptverošu, starpinstitucionālu pieeju un iepazīstinās ar Somijas valdības piemēru – programmu “Sāc kustēties, Somija” (Get Finland Moving Programme). Somijā iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai premjerministra vadībā izveidota starpinstitūciju darba grupa, izstrādāts rīcības plāns ar izmērāmiem un sasniedzamiem rādītājiem kā arī visas tajā iesaistītās ministrijas sniedz atskaites par progresu plāna īstenošanā.
Tautas sporta pārstāvji norāda, ka, lai panāktu ilgtermiņa efektu, profilaktiskiem pasākumiem kā, piemēram, veselības sportam, nepieciešams caurskatāms un paredzams ilgtermiņa finansējums.
Uz tikšanos ar veselības ministru dosies Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs, biedrības “Latvijas Tautas sporta asociācija” valdes locekle un ģenerālsekretāre Gaļina Gorbatenkova, Latvijas Kalnu divriteņu federācijas prezidents, Igo Japiņa Sporta aģentūras valdes loceklis Igo Japiņš, Rimi Rīgas maratons organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords, taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” organizators Rimants Liepiņš, Latvijas Kalnu divriteņu federācijas pārstāve Mudrīte Grundule.
[1] Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2023. gada 13. līdz 15. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
[2] Īpašais Eirobarometrs SP525: Sports un fiziskās aktivitātes: Regulāri ar sportu Latvijā 2022. gadā nodarbojas vien 9% iedzīvotāju, bet reti vai nekad – 61% iedzīvotāju. https://data.europa.eu/data/datasets/s2668_97_3_sp525_eng?locale=lv
[3] Eurostat: Veselīgie dzīves gadi Latvijā 2021. gadā bija 53,8 gadi (vīriešiem – 52,2 gadi, bet sievietēm – 55,4 gadi), kas ir pirmspensijas vecums un arī ir viszemākais rādītājs no visām ES dalībvalstīm. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/sociala-ieklausanas/15185-sociala
https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/hlth_hlye/default/table?lang=en
