Astmas lēkme – pēkšņa un pirmo reizi

"Nesen pie mums Bērnu slimnīcā nokļuva jau paliela meitene, kurai pēkšņi bija kļuvis grūti elpot, – ne viņa pati, ne viņas mamma nesaprata, kas ar meiteni notiek un kāpēc ir sēcoša izelpa. Pirmo reizi mūžā meitenei bija astmas lēkme," uz slimības dabu norāda I. Cīrule.

Auksts, mitrs laiks, vīrusu infekcijas, alerģiskas reakcijas izraisoša stipra smarža vai smaka, cigarešu dūmi, veļas pulveri un citi sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi, uzturā lietoti citrusaugļi – šos un vēl daudzus citus iemeslus ārsti min kā astmas lēkmju provocētājus. Tā kā elpceļi ir ļoti jutīgi, tie ar lēkmi reaģē uz visdažādākajiem kairinātājiem.

Astmas lēkme izpaužas ar apgrūtinātu elpošanu, klepu un sēkšanu, mēdz būt arī smaguma sajūta krūtīs un čīkstoša izelpa, slimnieks var ieņemt piespiedu pozu. "Ja pēkšņi ir grūti paelpot un tas notiek pirmo reizi, tātad mājās nav inhalatora lēkmes pārtraukšanai vai astmas simptomu atvieglošanai (šie inhalatori paplašina bronhus, ļaujot vieglāk elpot), pacientam nepieciešama tūlītēja palīdzība. Tas nozīmē, ka jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un jābrauc uz slimnīcu. Bērna vecākiem jārīkojas zibenīgi. Īpaši, ja lēkme notiek vakarā vai naktī, kad ģimenes ārsts nav pieejams," brīdina I. Cīrule. "Tāpat jārīkojas arī gadījumā, ja iepriekš minētās nopietnās elpošanas problēmas pēkšņi radušās pieaugušajam."

Nokļūstot slimnīcā un veicot atbilstošus izmeklējumus, ārsti noteiks diagnozi, taču – kā pašiem laikus atpazīt astmas priekšvēstnešus? Vecāku pieredze liecina, ka ne vienmēr ģimenes ārsts spējis novērtēt, kad bērnam akūtas elpceļu infekcijas izraisītais klepus jau kļuvis pārāk mokošs un ilgstošs, liecinot par iespējamiem astmas simptomiem. Ir arī situācijas, kad, piemēram, mazajam, kurš apmeklē bērnudārzu, kur viņam nākas saskarties ar masīvām infekcijām, pēc slimošanas bronhos un bieži vien arī degunā (tātad kombinācijā ar hroniskām iesnām) attīstījies iekaisums, ko nav iespējams izārstēt ar parastajiem pretklepus sīrupiem. Toties ļoti labi varētu palīdzēt astmas medikamenti, neraugoties uz to, ka netiks noteikta astmas diagnoze.

Ir svarīgi gan zināt astmas pazīmes, gan vērsties pēc palīdzības pie speciālista – vai nu pie pulmonologa (plaušu slimību speciālista), vai alergologa.

Vidēji Latvijā ar astmu slimo 8% bērnu. Salīdzinājumam – Īrijā ir 33% bērnu astmatiķu. Ja vienam no vecākiem ir astma, bērnam risks saslimt ir līdz 50%, ja abiem – līdz 80%.

Trauksmes zvani

Astmai var būt dažādas smaguma pakāpes. Tā, piemēram, viegla bronhiālā astma var izpausties tikai ar sausa, kairinoša klepus lēkmēm (jo bronhos ir specifisks alerģisks iekaisums, kas tad arī izraisa sauso klepu), un bieži vien cilvēks gadiem ilgi nemaz nezina savu diagnozi. Astmai var būt arī dažādas simptomu izpausmes, kas pat nav saistītas ar klepošanu un izpaužas atkarībā no tā, vai bērns (pieaugušais) ir miera stāvoklī vai fiziskās slodzes laikā. Tādēļ, kā norāda I. Cīrule, to, ko pamanījuši vecāki, ģimenes ārsts var arī neredzēt.

"Piemēram, vecāki var ievērot, ka, bērnam saskrienoties, satrakojoties, sasmejoties vai saraudoties, tātad tikai fiziskas slodzes vai emociju izpausmju laikā, viņš sāk sēcoši elpot un izelpā parādās pīkstieni, it kā krūtīs atrastos svilpīte. Atnākot pie ģimenes ārsta, kur bērns godīgi un mierīgi sēž, protams, nekā tāda nav un minētās sūdzības var tikt nenovērtētas. Tomēr sēcoša un pīkstoša elpa noteikti ir trauksmes zvans," skaidro I. Cīrule. "Tāpat kā periodisks klepus, kas parādās neilgi pēc slodzes, kad bērns satrakojies vai saskrējies. Vēl viens trauksmes zvans – ja bieži slimojošs bērns izvēlas būt mazkustīgs. Bērns jau nepratīs pastāstīt, ka viņam fiziskas slodzes laikā ir spiedoša un smaguma sajūta krūtīs, ka ir grūti elpot, tādēļ viņš, spēlējot futbolu, labāk ir vārtsargs, nevis uzbrucējs. Bērns labāk sēdēs pie datora, kaut ko zīmēs, lasīs grāmatiņu, nevis kopā ar citiem pagalmā skries sunīšos." Ārste iesaka būt uzmanīgiem tiem vecākiem, kuru atvasīte bieži slimo un ir ļoti pasīva, turklāt slodzes laikā parādās sēkšana. Jo visvairāk nediagnosticētā ir fiziskās slodzes noteiktā astma.

Par astmu var liecināt arī nakts klepus, kad naktī parādās sīcoša elpošana un ir lēkmjveida klepus. Vai rīta klepus, kad katru rītu pēc piecelšanās bērnam (pieaugušajam) ir ciet deguns, iesnas un jāšņaukājas, kā arī jāklepo. "Rīta iesnas un klepus visbiežāk ir visiem tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret mājas putekļu ērcītēm. Izejot ārā svaigā gaisā un aizejot pie ārsta, nekādu pazīmju vairs nav, taču, kā pienāk rīts, atkal ir klepus un ciet deguns. Šādos gadījumos noteikti ieteicams veikt arī alerģiju diagnostiku," norāda speciāliste.

Svarīgie jautājumi

Lai atvieglotu astmas diagnostiku, nepieciešamas atbildes uz šādiem jautājumiem:
* Vai pacientam ir bijusi un vai atkārtojušās čīkstošas elpas epizodes?
* Vai ir traucējošs klepus naktīs?
* Vai ir klepus vai čīkstoša elpa pēc slodzes?
* Vai ir čīkstoša elpa, smaguma sajūta krūtīs vai klepus pēc alergēna vai kairinošas vielas ieelpošanas?
* Vai saaukstēšanās gadījumā izveseļošanās ieilgst (vairāk nekā 10 dienas) un pievienojas dziļo elpceļu problēmas?
* Vai simptomi uzlabojas pēc astmas zāļu lietošanas?

Diagnostikā liela nozīme ir spirogrāfijai jeb plaušu funkciju rādītāju mērījumiem, kas ne tikai palīdz apstiprināt diagnozi, bet arī nosaka slimības smagumu. Diemžēl plaušu funkciju pareizi iespējams izmērīt pacientiem no sešu gadu vecuma. "Elpošanas tests vislabāk padodas bērniem, kuri jau ir skolēnu vecumā. Pat ļoti daudzi pieaugušie nespēj to kārtīgi izpildīt, jo cilvēki neprot pareizi elpot. Taču ar pieaugušo var vismaz vienoties, bet mazs bērns nesapratīs, kad jāieelpo, kad jāaiztur elpa un kad atkal jāelpo," skaidro I. Cīrule.

Tādēļ, ja jānosaka diagnoze pacientam, kurš nav sasniedzis sešu gadu vecumu, ārsts balstās uz bērna vecāku stāstījumu un sniegtajām atbildēm, uz saklausītajiem raksturīgajiem trokšņiem bērna plaušās, uz rentgenizmeklējuma un alerģiju testa rezultātiem. Secinājumus arī izdara, vadoties pēc terapijas rezultātiem – cik efektīvi bijuši bērnam parakstītie medikamenti astmas ārstēšanai.

Lieto divu veidu inhalatorus

Pirmās palīdzības līdzeklis visiem tiem astmas pacientiem, kuriem rodas bronhu spazmas pēc fiziskas slodzes vai spēcīgu emociju laikā, vai ir rīta klepus, ir bronhus paplašinošs inhalators. "Tam vienmēr jābūt mājās, arī bērnudārzā, ja bērns astmatiķis to apmeklē," uzsver daktere, piebilstot, ka šis atvieglojošais inhalators domāts tikai seku (spazmu) novēršanai, bet astmas pacientam raksturīgā hroniskā, alerģiskā iekaisuma ārstēšanai lieto inhalējamus kortikosteroīdus.

Vecākus bieži vien māc neizpratne – vai tiešām viņu bērnam jāārstējas ar tik nopietniem medikamentiem? Arī pieaugušie nereti neizprot, kādēļ viņiem būtu jālieto šādi preparāti. "Mūsdienās ir pieejama arī efektīva nehormonāla astmas terapija – leikotriēnu receptoru antagonisti, pieaugušajam ar ļoti vieglas formas astmu varbūt pietiek, ja viņš lieto inhalatoru bronhu spazmu novēršanai un sakārto savu dzīvi, lai astma pārietu. Turklāt mūsdienīgie medikamenti ir maksimāli droši un neizraisa veselībai bīstamas blaknes kā agrāk," mierina pulmonoloģe alergoloģe.

Antibiotikas astmas ārstēšanā izraksta vien gadījumos, ja pievienojusies strutaina infekcija (piemēram, pacientam ir arī plaušu karsonis vai deguna blakusdobumu strutains iekaisums) vai ir mikoplazmu u. c. infekcija, kas dod astmai līdzīgu ainu, tajā skaitā smacējošu klepu. Smēķētāju bronhīta (mēdz jaukt ar astmu) uzliesmojumu ārstēšanai gan bieži lieto antibiotikas.

Zāles jālieto regulāri

"Svarīgs nosacījums – lietot ārsta noteikto terapiju, lai slimība netiktu ielaista, lai bronhi nedeformētos iekaisuma dēļ un pēc tam nebūtu neatgriezeniskas izmaiņas elpceļos. Terapija nodrošina to, ka nezūd bronhu elasticitāte, nenotiek to deformācija un struktūras izmaiņas. Arī pieaugušajam, ja viņš neārstē iekaisumu, bronhi pārmainās, uzpūšas, veidojas emfizēmas un deformācijas," ārstēšanās nozīmīgumu skaidro I. Cīrule. "Regulāri lietojot medikamentus, bērnam mazināsies smaguma sajūta krūškurvī, nakts klepus un svelpjošie trokšņi. Daudz retāk arī vajadzēs izmantot bronhus paplašinošo līdzekli. Tā kā bērniem lielākoties ir alerģiskā astma (daudz retāk – vīrusu vai bakteriālas izcelsmes) un, viņiem izaugot, ar laiku stabilizējas gan organisma imunitāte un līdz ar to viņš pārstāj tik daudz slimot, gan pāriet alerģija, ārstnieciskie preparāti vairs nebūs jālieto."

Vidēji smagas vai smagas astmas gadījumā zāles nelielā devā var nākties lietot visu mūžu.

Gadiem ilgušu klepu ārstē tāpat kā astmu – ar inhalējamiem kortikosteroīdiem, kas ļoti labi palīdz. Diemžēl, pārtraucot terapiju, klepus visbiežāk atjaunojas. Lai tā nenotiktu, zāles var nākties lietot ilgstoši un regulāri.

Informāciju sagatavoja "Aptiekāra žurnāls"