Stresa viltīgajos kūleņos
Rakstnieces Annas Gavaldas grāmatā Būt kopā – un viss Filibērs, ārkārtīgi inteliģents, gudrs trīsdesmitgadnieks, stomīdamies un mulstot, tomēr varonīgi atklāj draudzenei savu neveiksmju iemeslu: "Es nekad neesmu spējis nolikt eksāmenu. Es kļūstu pārāk nervozs. Katrreiz zaudēju miegu, redzi, matus, pat zobus! Un visas savas spējas. Lasu tēmas, zinu atbildes, bet nespēju uzrakstīt ne rindas. Es kļūstu pārakmeņojies baltas lapas priekšā." Stress kā asfalta rullis pārbraucis Filibēra dzīvei, bet tas dedzina un plosa ne tikai literārus tēlus.
Spēcīgais hormons
Psiholoģe Astrīda Stanka skaidro, ka stresa situācijā virsnieru dziedzeris sāk aktīvi ražot adrenalīnu – stresa hormonu. Šis hormons ir atbildīgs par fiziskajām sajūtām spriedzes brīžos. Tas palīdz mobilizēt spēkus konkrēta mērķa sasniegšanai, izraisa asinsspiediena celšanos, muskuļu saspringumu, gremošanas sistēmas traucējumus, svīšanu un vēl lērumu citu sajūtu. Stresa hormons ir absolūti nepieciešams arī tāpēc, lai ķermenis pats sevi izšķirošās situācijās pasargātu no sāpēm. No olbaltumvielām saražotais adrenalīns pilda zālēm līdzīgas funkcijas – augstas klases sportists sacensību laikā, gūstot savainojumu, nejūt sāpes tūlīt, bet gan ar laika nobīdi – kad organismam ļauts atslābt. Līdzīgi notiek ar cilvēku traumas brīdī – ievainojums un tā izraisītās sajūtas nav sinhronas, adrenalīns nostrādā kā barjera. Starp citu, arī pati, krītot no divriteņa, dedzināšanu pamatīgi sadauzītajā celī sajutu tikai pēc tam, kad nostājos uz kājām, pacēlu apgāzušos braucamo, notrausu gružus no apģērba, līdz beidzot pamanīju izplēsto robu džinsu biksēs un divlatu monētas lieluma brūci. Acis deva ziņu smadzenēm, un celis šajā mirklī iesmeldzās. Tā kā stresa hormons, grozies, kā gribi, mums nav nekāds ienaidnieks, ja vien protam ar to sadzīvot.
Dīvainībām apvīta spriedze
Dziedātāja Kailija Minoga algo grupiņu cilvēku, kas viņai atgādina, ka ir jāpaēd, jo stresa dēļ viņa nejūt izsalkumu, tāpēc vienkārši aizmirst uzņemt barību un pat padzerties. Trauslā māksliniece, apzinoties šo stresa izraisīto aizmāršību, piepulcē palīgus, kas uzrauga viņas dienas režīmu un novērš iespēju stresam radīt veselības traucējumus.
Savukārt citiem stress izpaužas neapzinātās kustībās. Internetā viens no skatītākajiem ir video rullītis, kurā Krievijas mazpilsētas meitēns stāv vokālā ansambļa pirmajā rindā un uzstāšanās laikā drudžaini kasās, tad savelk uz augšu zeķes, vairākkārt izurbina degunu, ķeras pie svārku malas, ko burza un rausta, – viss notiek kā paātrinātā filmā, mazā dziedātāja ir kā marionete stresa varā. Manuprāt, var minēt arī Latvijā pazīstamus cilvēkus, kurus nodod stresa klātbūtne, piemēram, esmu pamanījusi, ka viens sabiedrisko attiecību speciālists starp pirkstiem milzu tempā virpina rakstāmos, bet kāds politiķis pārmaiņus brauka bārdu un kasa pakausi. Starp citu, Lielbritānijas bārdas nēsātāju apvienības biedri gan apgalvo, ka bārdainie vīrieši esot mazāk pakļauti stresam nekā skūtie. Gludo vaigu īpašnieki spēkojas pretī un apgalvo, ka vīriem ar bārdu varbūt arī esot mazāk stresa, toties ir vairāk kompleksu. Psihologi atzīst, ka pati skūšanās procedūra tomēr ir stresu rosinoša – pat aparāta dūkšana var nokaitināt gan vīrieti, gan nelaikā pamodinātos ģimenes locekļus. Savukārt bārdaiņiem nav jālec ārā no gultas ar domu, ka tūlīt atkal jādodas skūties, tāpēc viņi var uzsākt dienu mierīgāk.
Uz ceļa braucamās daļas nokļuvis gājējs
Stresa hormonu ietekmi pa īstam varam novērtēt, kad pēc ilga vai sevišķi saspringta notikuma atslābināmies. Kad adrenalīna daudzums samazinās, uzklūp visi snaudušie vīrusi, parādās vājums, apātija. Var teikt – kad kaķis Rīgā, peles danco pa galdu. Tāpēc jāzina, ka organisms nespēj ražot aizsargvielas no nekā, izejmateriālam nepieciešama ar barību uzņemamā fenilalanīna aminoskābe. Sevišķi daudz tās ir avokado, banānos, zemesriekstos, siļķēs, sierā, mandelēs, ķirbju un sezama sēkliņās. Ievērojot atbilstošu diētu, var palīdzēt sev justies daudz labāk, pie viena sagādājot bāzi stresa hormonam, lai tas būtu labi pabarots. Tomēr tad, kad adrenalīns atkal tiek saražots, nav tik vienkārši to ievirzīt tikai vēlamajā gultnē.
Zinātnieki ievērojuši bēdīgu likumsakarību – bērniem, kuru tēvi cieš no stresa, desmit reižu biežāk rodas emocionāla rakstura problēmas, viņi nevar kontrolēt savu uzvedību. Tas nozīmē, ka vecāki negribot nodod atvasēm dāvanu, kas atgriežas ar nepaklausību, tračiem un kārtējo stresa devu.
Astrīda Stanka ik dienas sastopas ar sūdzībām par nemieru, trauksmi, uzmācīgām bailēm: "Nezināmais liek saspringt, bailes ir stresu visvairāk rosinošās emocijas. Ja tās ir fonā katrai domai vai rīcībai, nelīdzēs padomi mēģināt pārslēgt organismu mierīgākā režīmā, izmetot stresu ar avīžu plēšanu sīkos gabaliņos, ar speciālu stresa vai tenisa bumbiņu spaidīšanu plaukstā vai boksa maisa dauzīšanu. Ja paši iedzenam sevi stresā, iztēlojoties negatīvu turpmāko notikumu scenāriju, lai gan konkrētajā brīdī viss ir puslīdz labi, tad esam kā uz ceļa braucamās daļas nokļuvis gājējs, kuru katru mirkli no kājām var notriekt auto."
Pesimistu sabiedrotais
Tiem, kuriem ir nosliece uz pesimismu, galva džinkst no bēdīgām domām – es slikti izskatos, man nekas nesanāk, neko nepaveikšu, neviens mani nemīl. Bet negatīvās domas var sabojāt pat visskaistākos notikumus, laupīt tiem jebkuru jēgu. Piemēram, kāzas, kam vajadzētu būt īstiem svētkiem. Līgava baidās, ka izskatīsies slikti, ka kaut kas noies greizi, sāk uzvilkties, jo līgavainis mazliet kavējas. Topošā sieva jau prāto, ka viņš nebūs pasūtījis tādu pušķi, kādu viņa gribējusi. No spriedzes uz ādas uzmetas nātrene, viņa tiešām izskatās ne gluži tik labi, kā vajadzētu. Arī apkārtējie jūt, ka kaut kas nav kārtībā, un no patiesa prieka vairs ne vēsts. Turklāt ceļojumā stresa mocīts cilvēks tā vietā, lai baudītu, nemitīgi nervozē, jo kafija maksā pārāk dārgi, skats no viesnīcas istabiņas nav uz jūru, pludmalē smiltis pārāk karstas, mūzika restorānā ir par skaļu. Kad sāk pārņemt stress, nospiest uz bremzēm ir grūti. Tomēr, pašķetinot atpakaļ notikumus un saprotot, kāda doma šo ķēdes reakciju izraisījusi, var izrādīties, ka pie visa vainīga tieksme pārlieku dramatizēt situāciju. Grūtā brīdī svarīgi atcerēties – ja vari ko mainīt, vajag rīkoties. Ja tas nav iespējams, tad pieņem situāciju, kāda tā ir.
Vērtīgās sarunas
No raižpilnām domām nav iespējams aizbēgt, jo tas nozīmētu mukt pašam no sevis. Arī dūres vicināt nav jēgas. Tomēr to var darīt simboliski, it kā izvēdinot prātu. Var doties paskriet, izbraukt ar riteni, uz baseinu nopeldēties – sportojot organismā norisinās ķīmiskas reakcijas, kas neitralizē trauksmes režīmā radušās vielas. To vietā izstrādājas endorfīni jeb tā saucamie laimes hormoni, kas uzlabo pašsajūtu. Psiholoģiskās spriedzes mazināšanai der jebkurš sporta veids, ja vien tā pamatā nav sacenšanās. Jo vēlme uzvarēt visbiežāk izraisa pamatīgu stresu, kas summējas klāt jau esošajam saspringumam. Ņemot vērā, ka stresu pārdzīvo arī aktīvi sporta spēļu līdzjutēji, top skaidrs, kāpēc pēc sāpīgiem zaudējumiem notiek grautiņi un kautiņi – fani cenšas izlādēt stresu, kā nu prot, un ar to, kas ir pa ceļam. Tie, kuri nesaskata sportošanā racionālo graudu un pozitīvu iedvesmu, var ķerties pie emociju revīzijas, izkratot sirdi labam draugam vai profesionālim. Bieži vien pēc vaļsirdīgas sarunas pārņem atvieglojums, un spriedze atkāpjas. Ir labs paņēmiens, kā satraukumu mazināt ar elpošanas vingrinājumiem – jāiztaisno mugura, mierīgi un dziļi jāieelpo tā, ka izplešas krūškurvis, tad tikpat lēni jāizelpo. Daļa sieviešu atzīstas, ka stresu mēdz mazināt, ēdot kūkas vai citus saldumus. Tomēr, ja sportiskās aktivitātes neiet pie sirds, veselībai nekaitīgāka būs kinofilmas, teātra izrādes, koncerta vai izstādes baudīšana, kas ļauj vismaz uz pāris stundām aizmirst ikdienas rūpes un atbrīvoties. Arī puzles likšana, vienkārši pastaiga dabā ir glābiņš no spriedzes. Lai efekts būtu nomierinošs, ir tikai viens nosacījums – šai nodarbei tiešām jāpatīk, citādi papildu stress garantēts.
Tavā priekšā ir aktieris
Stresa ietekmē dažkārt izpūšam no mušas ziloni. Ar vēsu prātu paraugoties uz problēmu, bieži vien ir vieglāk saskatīt tās risinājumu. Ilgstošs stress burtiski apēd enerģiju, un kontaktējoties ne tikai ar labvēlīgiem cilvēkiem, veicot darba pienākumus, tas patiešām var pamatīgi ietekmēt veselību. Astrīda Stanka kā ļoti svarīgu tieši farmaceitam uzsver māku neiesaistīties konfliktos, neļaujot sevi izprovocēt negatīvām reakcijām. Psiholoģe saka: "Klientam vienmēr taisnība. Ja pretī stāv saērcināts pircējs, tad viņam ir problēmas, bet tajās nedrīkst ievilkt sevi. Tuvojoties eksplozīvai situācijai, jāmēģina to uztvert kā pacietības un savaldības treniņu. Iedomājies, ka tavā priekšā ir aktieris, kas meklē vislabākā aptiekāra titula kandidātus, kas speciāli provocē ķildu, bet tev ar godu jānoturas, vienlaikus paveicot savus tiešos pienākumus. Tavs mērķis ir atrast pareizāko izturēšanās variantu, nomierinošākos vārdus un visiejūtīgāko toni. Tas nav viegli, tomēr, saņemot sevi rokās, vismaz tu nekļūsi par pēdējo pilienu šā cilvēka problēmu kausā."
Godīgas atbildes
Astrīda Stanka iesaka eksprestestu – izvērtēt savas sajūtas un pie septiņiem atzinumiem pielikt plusa vai mīnusa zīmes.
1. Pastāvīgi jūtu iekšēju nemieru.
2. Bieži vien ir grūti koncentrēties.
3. Ir sajūta, ka trūkst spēka, brīžiem dienas vidū nāk miegs.
4. Reizēm bez jebkāda iemesla iesāpas galva, ir sajūta, ka deniņos spiež.
5. Ātri apvainojos, uzvelkos, varu pacelt balsi.
6. Saspringtos mirkļos jūtu, ka mazliet trīc rokas.
7. Dažkārt sirds dauzās kā negudra.
Ja vismaz pie trijiem no šiem apgalvojumiem ir plusiņi, tad ķermenī uzkrājusies liela spriedze. Zinot, kādi varētu būt tās iemesli, derētu uzsākt atbrīvošanās procedūru, vispirms rūpīgi izvērtējot negatīvo domu īpatsvaru. Tās aizstājot ar rīcības programmu, kāds ir pieņemamākais variants, lai uzveiktu stresu, apdraudējums veselībai tiks novērsts vai vismaz mazināts.
Autores secinājums. Patiešām nav iespējams, ka pēkšņi – hop – paliekam mierīgi tikai tāpēc, ka tā gribētos. Tomēr varam pārslēgt sevi uz kādu mehānisku, fizisku darbību, kas ļauj izlādēt milzīgo saspringumu. Un apzināties, ka īslaicīgai spriedzei ķermenis ir gatavs, bet ilglaicīgi tai uzkrāties neļaus pozitīvās domāšanas un rīcības plāns, kas nu jau ir mūsu rīcībā. Un vēl – pievērst jaukiem sīkumiem lielāku vērību, lieki neuzkurināt sevi. Gandrīz vienmēr veiksmes lutekļi ir cilvēki, kuri uz visu raugās ar optimisma pilnām acīm un saka – slikti rādās, labi būs!
Raksts publicēts sadarbībā ar
