Rīga, 2.nov., LETA. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neiroloģijas klīnikā paplašinātās Insulta vienības telpas, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Izremontētajās palātās atradīsies desmit gultas, līdz ar to šī būs lielākā Insulta vienība valstī.

Sīle norādīja, ka gadā PSKUS Neiroloģijas klīnikā ārstējas vairāk nekā 1000 pacientu ar smadzeņu infarktu. "Šodien insults ir ārstējama slimība, tas nav nāves spriedums, tikai jārīkojas ātri, jābūt zināšanām, cilvēkresursiem, attiecīgam aprīkojumam un atbalsta sistēmai. Pacients, kurš ir izgājis no slimnīcas un ar autobusu aizbraucis uz savu pilsētu, ir ieguvums visai sabiedrībai. Ceļš uz sekmīgu insulta ārstēšanu ir kā starts vieglatlētikā - lai uzvarētu, izšķirošs ir starts, jo distancē atgūt nokavēto un panākt līderi ar sliktu startu nav iespējams," skaidro Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers.

Viņš norādīja, ka Latvijā ik gadu ar insultu saslimst aptuveni 10 000 cilvēku, bet ik dienu no insulta mirst vidēji septiņi cilvēki, turklāt Eiropas Insulta alianses prognozes paredz insulta gadījumu skaita pieaugumu par 34% Eiropas Savienībā, kas nozīmē arī izmaksu pieaugumu. Šī iemesla dēļ ātra rīcība nepieciešama ne tikai cilvēkam, kuru skāris insults, bet arī visai veselības sistēmai kopumā.

Pēc Millera paustā, ieguldot profilaksē, kā arī akūtā insulta ārstēšanā, perspektīvā tiek samazinātas izmaksas, kas nepieciešamas rehabilitācijas periodā. "Stradiņa slimnīca Latvijā uzrāda viszemākos smadzeņu infarkta mirstības rādītājus 30 dienu laikā pēc saslimšanas, kas ir 11,9%, un ir salīdzināmi ar vidējiem Eiropas rādītājiem. Tam pamatā ir komandas darbs stacionārā, rūpīgi izstrādāta ārstēšanas taktika, kā arī savlaicīgi uzsākta rehabilitācija un sekundārā profilakse," uzsver Millers.

Jau ziņots, ka trešdien Neiroloģijas klīnikas speciālisti organizēja Insulta dienu, kuru apmeklēja vairāk nekā simts interesentu. Ikvienam bija iespēja veikt testus insulta riska faktoru noteikšanai, kā arī klātienē uzdot jautājumus klīnikas ārstiem.

Neiroloģijas nodaļas vadītāja Evija Miglāne uzsver, ka tikai 200 pacienti no visiem stacionārā nonākušajiem slimnīcā ierodas savlaicīgi. "Šiem pacientiem mēs spējam palīdzēt, veicot smadzeņu asinsrites atjaunošanu jeb reperfūzijas terapiju. Tas dod lielu iespēju atveseļoties no insulta bez sekām. Ierodoties slimnīcā mazāk kā stundu pēc simptomu sākuma, iespēja, ka nopietnu seku nebūs samazinās par pusi. Ja stacionēšana aizkavējas līdz 4-5 stundām, ārstēšana vēl ir iespējama, bet bez sekām insults var atstāt tikai vairs vienu no 15-20 saslimušajiem. Jo ilgāk nosprostots asinsvads, jo vairāk iet bojā neironu, jo grūtāka rehabilitācija," norāda Miglāne.

Insulta dienas apmeklētājiem bija iespēja noklausīties Miglānes lekciju par insultu, tā atpazīšanu, ārstēšanu un novēršanu, kā arī Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra ārstes Līvas Jasotes lekciju par rehabilitāciju pēc insulta, saņemt speciālistu skaidrojumu par simptomu atpazīšanas testu "ĀTRI", un noskatīties Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotās video īsfilmas par insulta simptomu atpazīšanu.