Stradiņa slimnīca: Ar Transplantācijas centra reorganizāciju veikti pirmie soļi transplantācijas procesa attīstīšanai Latvijā

Rīga, 7.febr., LETA. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Latvijas Transplantācijas centra reorganizācijas procesā veikti pirmie lielie soļi, lai veicinātu dažādu orgānu transplantācijas procesu attīstību Latvijā, uzskata slimnīcas vadība.

Kā aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga, slimnīcas vadības skatījumā, Transplantācijas centram, kas ir PSKUS struktūrvienība, ir "laiks attīstīties un iet uz priekšu", lai būtu iespējams slēgt arī starptautiskus sadarbības līgumus un panākt Eiropas kolēģus transplantācijas procesa nodrošināšanā, strādājot tikpat ražīgi kā viņi.

Lai tas varētu notikt, slimnīcas vadība lēmusi par dažādiem reorganizatoriskiem pasākumiem, lai virzītu centru tālāk. Piemēram, līdz šim transplantācijas pacienti atradās vienā slimnīcas nodaļā no procesa sākuma līdz pat beigām. Taču tagad pacienti pēc operācijas turpinās atlabšanas procesu attiecīgā profila slimnīcas ārstniecības nodaļās. Nieru transplantācijas pacienti nonāk nefroloģijas nodaļā, bet sirds transplantācijas pacienti - kardioloģijas nodaļā. Tāda ir arī Eiropas kolēģu prakse, kas ir atzīta par strādājošu un kvalitatīvu mehānismu, kam tagad seko arī Stradiņa slimnīca, apgalvoja Veinberga.

Līdz šim Transplantācijas centra kolēģi publiski pauduši kritiku šim procesa, tomēr slimnīcas pārstāve apgalvoja, ka līdz šim paustais par centra likvidāciju neatbilstot patiesībai, jo centrā notiekot "normāls attīstības process".

Veinberga izteicās, ka ir saprotams kolēģu satraukums, jo viņi ir laba komanda, iestrādājušies visi kopā, pieraduši pie konkrētas un noteiktas kārtības, tostarp arī zināmām ērtībām, proti, savas nodaļas. "Pārmaiņas vienmēr cilvēkus biedē, jo tās nes līdzi daudz jautājumu, daudz "nezināmo". Nenoliedzam, ka kādā brīdī, iespējams, ir pietrūcis dialogs starp Slimnīcas vadību un Transplantācijas centra darbiniekiem, tomēr šajā gadījumā Slimnīcas vēlme un redzējums ir - Transplantācijas centra darba attīstība, jaunu transplantācijas programmu atvēršana, mūsdienu prasībām un kvalitātes standartiem atbilstoša pacientu veselības aprūpe," skaidroja Veinberga.

Slimnīca uzskata, ka izmaiņas nav traucējušas nodaļas darbu un slimnīcas transplantācijas speciālisti sekmīgi turpina veikt operācijas. Turklāt ārstniecības kvalitātes uzraudzībai slimnīcā darbojas ārstniecības kvalitātes kontroles komisija, kuras uzdevums ir vērtēt procesa pārmaiņu norisi un nodrošināt tā nepārtrauktību.

Skaidrojot veikto pārmaiņu nepieciešamību, slimnīcas vadība uzsver, ka Latvija ir viena no nedaudzām Eiropas Savienības valstīm, kura nav pievienojusies nevienam no starptautiskajiem orgānu transplantācijas tīkliem, no kuriem ģeogrāfiski tuvākie ir "Scanditransplant" un "Eurotransplant". Igaunija iesaistījusies pirmajā no minētajiem tīkliem, bet Lietuva, neskatoties uz savu salīdzinoši lielāku pieredzi orgānu transplantācijas jomā, ir līdzīgā situācijā kā Latvija, piebilda Veinberga.

Pēc viņas paustā, sākto pārmaiņu procesa mērķis ir pakāpeniski sasniegt organizatoriskās struktūras un tehnoloģiskā nodrošinājuma atbilstību prasībām, lai Latvija būtu gatava pievienoties kādam no minētajiem tīkliem. Slimnīcas vadība ir pārliecināta, ka procesa sakārtotība atbilstoši prasībām palīdzēs uzlabot transplantācijas pacientu ārstniecības kvalitāti, kā arī paša procesa caurskatāmību un efektivitāti.

Kā skaidroja Veinberga, orgāna transplantācija pēc būtības ir pacienta orgāna aizvietošana ar donora orgānu gadījumā, kad citi ārstēšanas veidi ir kļuvuši neefektīvi un ir iestājusies orgāna mazspējas gala stadija, tieši apdraudot dzīvību. Transplantācija ir tikai viens posms šāda pacienta ārstēšanas procesā un iznākumu noteiks tas, cik saskaņoti un efektīvi darbosies viss process, sākot no orgāna ārstēšanas un novērtēšanas pirms transplantācijas, pašas orgāna transplantācijas un beidzot ar ārstēšanu un uzraudzību pēc transplantācijas.

Šis process, kā skaidroja slimnīcā, nav iespējams, ja nenotiek donora identifikācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām, orgānu funkcionalitātes saglabāšana, savlaicīga izņemšana un nogādāšana uz transplantācijas vietu. "Tajā brīdī, kad ir identificēts pieejams donora orgāns, notiek nepersonificēta potenciālā recipienta izvēle no iepriekš reģistrētas rindas, kurā iekļauti pacienti pēc šim mērķim sasaukta ārstu konsīlija slēdziena," skaidroja Veinberga.

Turklāt, pēc viņas teiktā, šim procesam ir laika ierobežojums donora orgāna funkcionalitātes saglabāšanai, tādēļ tas ir jānodrošina diennakts režīmā, kas prasa ne tikai organizatorisku sakārtotību, bet arī pietiekamu cilvēkresursu un citu resursu nodrošinājumu.

Kā ziņots, līdz šim norisinājusies Transplantācijas centra reorganizācija, kurā bija iecerēts mainīt Stradiņa slimnīcas Transplantācijas centra darbību. Slimnīcas vadība gan šo procesu nesauc par reorganizāciju, bet gan par "Transplantācijas centra attīstību".

Transplantācijas centra reorganizācija un transplantācijas procesa pārskatīšana satrauca tajā strādājošos ārstos, kuri bažījoties par plānoto izmaiņu ietekmi uz transplantācijas procesu. "Līdz šim viss mūsu darbs bija pamatots ar to, ka paši skatāmies pacientus pirms operējam, vaktējam pēc operācijām. Tas dod rezultātus. Jebkura reorganizācija apdraud aktivitāti," Latvijas Televīzijai iepriekš paziņoja Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis.

Tāpat arī centra ārste Laima Salaka izteicās, ka slimnīcas iecerēto izmaiņu rezultātā varētu notikt transplantoloģijas piebremzēšana un attiecīgās nodaļas slēgšana. Salaka uzskata, ka pēc reorganizācijas ārstēšana un darba organizēšana būs grūta.