Medicīna attīstās, kļūst aizvien sarežģītāka un sadalās pa specialitātēm un apakšnozarēm. Aizvien biežāk novērojam situācijas, kad katrs speciālists ārstē tikai savu lietu – ortopēds kājas, lors kaklu un degunu utt., aizmirstot, ka cilvēka ķermenis ir vienota sistēma, kuru nevar pa sadalīt daļām, tās izārstēt un atkal salikt kopā kā automobili vai veļas mašīnu.
Tādēļ arī saruna par divām it kā pilnīgi atšķirīgām lietām: stomatoloģiju  un ģimenes ārstiem. Uz to žurnāls Medicine aicināja medicīnas zinātņu doktori, profesori,  Latvijas Stomatoloģijas institūta ortodontijas nodaļas vadītāju Ilgu Urtāni.

Medicīna attīstās, kļūst aizvien sarežģītāka un sadalās pa specialitātēm un apakšnozarēm. Aizvien biežāk novērojam situācijas, kad katrs speciālists ārstē tikai savu lietu – ortopēds kājas, lors kaklu un degunu utt., aizmirstot, ka cilvēka ķermenis ir vienota sistēma, kuru nevar pa sadalīt daļām, tās izārstēt un atkal salikt kopā kā automobili vai veļas mašīnu.
Tādēļ arī saruna par divām it kā pilnīgi atšķirīgām lietām: stomatoloģiju  un ģimenes ārstiem. Uz to žurnāls Medicine aicināja medicīnas zinātņu doktori, profesori,  Latvijas Stomatoloģijas institūta ortodontijas nodaļas vadītāju Ilgu Urtāni.

Kas ģimenes ārstiem būtu jāzina par stomatoloģiju?

Patīkami, ka mums veidojas tāda saruna. Vairākus gadus mēs esam grēkojuši, nesadarbojoties ar ģimenes ārstiem. Nu ir laiks atcerēties profesora Rudzīša laikus: "Zobārstniecība nav atrauta no medicīnas." Zobi, žokļi un mutes dobums kopumā ir ļoti svarīga cilvēka ķermeņa sastāvdaļa. Tā nevar neietekmēt organismu kopumā – un tāpat arī organisms kopumā nevar neietekmēt šo sistēmu, tās saslimšanas un problēmas.

Kādu laiku, sekojot amerikāņu tendencēm, zobārstniecība Eiropā un arī Latvijā attīstījās kā lokāla specialitāte, ar lokālu problēmu izpratni. Bet tagad, par laimi, gan Eiropā, gan Amerikā zinātne vairāk ir pievērsusies tam, kā sasaistīt vispārējās saslimšanas ar zobu un mutes slimībām, un otrādi. Šai jomā Latvijā būtu vajadzīgi atsevišķi pētījumi. Taču no klīniskā viedokļa, katra zoba vai mutes slimība – tā ir cilvēka nopietna saslimšana. Galvenokārt tāpēc, ka mutē veidojas agresīva infekcija – pa asinsvadiem tā izplatās uz sirdi, uz nierēm, citiem orgāniem. Ja cilvēkam ir pazemināta imunitāte, tas var izsaukt dažāda veida komplikācijas.

Un otrādi: ja cilvēka organisms funkcionē nepietiekami, vielmaiņa nav pareiza – īpaši kalcija, fosfora un vitamīnu vielmaiņa – tad, protams, arī zobi nevar attīstīties. Tad cieš arī lokālā imunitāte, un zobi un mute ir pakļauti saslimšanām.

Ortodontija – nozare, kas nodarbojas ar žokļu un zobu dažādām iedzimtām attīstībasanomālijām un to regulēšanu – ir īpaši saistīta gan ar embrioloģiju, gan ar žokļu un zobu attīstību pirmajos dzīves gados. Uz pēdējo savukārt ļoti liela ietekme ir bērna elpošanai. Mūsu katedrā ir uzsākti zinātniski pētījumi tieši par elpošanas ietekmi uz zobu–žokļu sistēmu, kas apliecina – nepareiza elpošana, elpošanas slimības, hroniskas vai alerģiskas iesnas, adenoīdi u.c. var izraisīt nepareizu žokļu attīstību un zobu augšanu, kā rezultātā veidojas izteiktas deformācijas. Tas ir piemērs tam, kā vispārēja saslimšana var ietekmēt zobu un žokļu stāvokli.

Kādos punktos vēl saskaras stomatologa un ģimenes ārsta kompetences?

Protams, ļoti liela nozīme ir uzturam. No tā atkarīga kaulu sistēmas veidošanās bērniem. Ja kaulu struktūra ir nepilnvērtīga, tad žokļi ir pakļauti lielākām deformācijām. Ja tādas deformācijas ģimenes ārsti novēro, tad bērnu ļoti laicīgi jānorīko pie ortodonta vai vismaz pie zobārsta, lai tie novērtētu zobu–žokļu sistēmu un noteiktu nepieciešamo ārstēšanu. Dažas zobu un žokļu deformācijas var sekmīgi ārstēt agri, citu deformāciju un anomāliju ārstēšanā nepieciešams nogaidīt līdz zināmam augšanas periodam.

Vēl pastāv tāda ļoti smaga iedzimta anomālija kā lūpu, aukslēju un sejas šķeltne. Taču šos bērniņus jau no dzemdību nama atsūta uz Stomatoloģijas institūtu, kur mēs jau 20 gadu garumā cenšamies viņus rehabilitēt tā, lai viņi būtu sociāli akceptējami.

Ģimenes ārstiem varētu organizēt izglītojošus lekciju kursus vai ciklus, kas palīdzētu mums sadarboties. Piemēram, pie smagākām sakodiena, sejas–žokļa deformācijām un anomālijām ir nepieciešami arī sarežģītāki izmeklējumi – datortomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse. Tad mums ir vajadzīga sadarbība ar ģimenes ārstiem – vajadzīgs, lai viņi saprastu, kāpēc šie izmeklējumi nepieciešami, un nosūtītu savus pacientus uz tiem.

Žokļu un zobu attīstību var ietekmēt arī it kā nevainīgas traumas. Bieži bērniņš nokrīt, paraud – un visi par to aizmirst. Taču varbūt tai reizē ir iestājusies tāda neatgriezeniska parādība kā apakšžokļa locītavas galviņas lūzums. Par to sūdzību vēlāk var arī nebūt. Nolūzusī galviņas daļa resorbējas un pazūd, bet pēc tam iestājas ļoti nopietni apakšžokļa augšanas traucējumi, izveidojas smaga asimetrija, jo nolūzusī daļa ir visa apakšžokļa aktīvās augšanas zona. Diemžēl ar tādiem gadījumiem sastopamies bieži, un ir tie ļoti grūti ārstējami.

Var būt arī tā, ka bērns ir kritis un sasitis piena zobus... tie ir mazliet pakustējušies, pēc tam izkrituši, un tam nav pievērsta īpaša uzmanība. Taču ir iespējams, ka tikuši traumēti pastāvīgo zobu aizmetņi. Tad var iestāties dažādas komplikācijas, kas ir jānovērš agrā vecumā. Tāpēc pēc katras traumas sejas un žokļu rajonā pacientam tomēr būtu nepieciešama speciālista konsultācija

Vai Stomatoloģijas institūts pieņem pacientus tikai ar ģimenes ārsta norīkojumu?

Nē. Šī ir specializēta zobārstniecības iestāde. Mums ir specializēta sejas un žokļu ķirurģija, specializēti ortodontijas speciālisti, periodontologi, endodontisti, zobu protēzisti... Īpaši specializēta mums ir bērnu zobārstniecība. Tāpēc, ja atgadījusies kāda nelaime vai saslimšana, tad bērnus līdz 18 gadu vecumam, pastāvot atbilstoši noslēgtiem līgumiem ar slimokasēm, var vest pie mums un saņemt palīdzību bez maksas, resp., to apmaksās slimokases. Diemžēl slimokases līgumus slēdz nepietiekamā apjomā, un tieši lauku slimokases – Daugavas, Kurzemes, Latvijas vidienes un Pierīgas – uz bērnu zobārstniecību slēdz minimālā apjoma līgumus, tāpēc maksāt nākas bērnu vecākiem. Rīgas bērniem kvotas, ja arī nav pietiekamas, tomēr ir ievērojami lielākas. Tāpēc Rīgas bērniem mēs varam sniegt palīdzību neatliekamo traumu gadījumā. Pieaugušajiem tas diemžēl ir par maksu, izņemot divas problēmas: lūpas–aukslēju šķeltni un smagas žokļa anomālijas un deformācijas. Tās, saskaņā ar noslēgtajiem slimokasu līgumiem, tiek ārstētas bez maksas bērniem līdz 21 gada vecumam.

Kādas iespējas ģimenes ārstiem ir izglītoties Stomatoloģijas institūta organizētajos kursos?

Tieši ģimenes ārstiem organizētu kursu pašlaik diemžēl nav. Šajā jautājumā mums varbūt vajadzētu vienoties ar ģimenes ārstu asociācijām, kā vislabāk informēt ģimenes ārstus par biežākajiem neskaidrību gadījumiem. Piemēram, par narkozes pielietojumu bērnu zobārstniecībā. Gan vecāki, gan ģimenes ārsti bieži iebilst pret narkozi, apgalvojot, ka nepieciešamo esot iespējams izdarīt arī bez tās. Diemžēl tā nav – bērns raud un neļaujas ārstam. Ar vispārējās narkozes palīdzību ārstē arī bērnus invalīdus un bērnus ar psihiskām novirzēm.

Arī neatliekamās ķirurģijas jautājumos, kad ir sastrutojuši zobi, izveidojušies abscesi, ģimenes ārstiem būtu jāzina, kā rīkoties. It īpaši laukos. Varētu informēt par žokļu deformācijām – ja pie ģimenes ārsta griežas cilvēks ar skaidri saskatāmu deformāciju sejā, tāds būtu nosūtāms pie speciālistiem. Sevišķi būtiskas ir mutes onkoloģiskās saslimšanas. Tās it kā ir ļoti redzamas, taču mēs nereti sastopamies arī ar stipri ielaistiem gadījumiem, kad ir skarta seja vai lūpas, taču tam nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.

Hroniskas infekcijas, infarkti, transplantācijas, predispozīcijas uz sirds slimībām – tā ir atsevišķa problēma. Manuprāt, pat būtu izstrādājams attiecīgs protokols par šo pacientu stomatoloģisko ārstēšanu. Streptokoku infekcija – tas ir viens no faktoriem, kas var izraisīt sirds asinsvadu saslimšanas, locītavu reimatismu utt. Tagad mācību gads jau beidzas, taču vasaras mēnešos mēs varētu šo sadarbības iniciatīvu apdomāt, saskaņot ar ģimenes ārstu asociācijām, Stradiņa slimnīcu un citiem veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem – un pacensties sarīkot šādus kursus ģimenes ārstiem.

Ar prof. Ilgu Urtāni sarunājās Inguna Rubene