Stomatīts jeb mutes dobuma gļotādas iekaisums var krietni apgrūtināt cilvēka spēju ēst, runāt un gulēt. Šī slimība var rasties jebkurā vietā mutes dobumā, ieskaitot vaigu, smaganu, mēles, lūpu un aukslēju iekšpusi.

Cēloņi

Stomatītu var izraisīt ļoti dažādi cēloņi – gan baktērijas, gan vīrusi un sēnīte. Tāpat slimību var provocēt dažādas pārmaiņas ķermenī: pubertāte, grūtniecība vai klimaktērijs, stress, hormonāli traucējumi, vitamīnu trūkums, kā arī kuņģa un zarnu slimības, akūtas infekciju slimības, cukura diabēts, asins slimības, saaukstēšanās, ādas slimības, un pat jaunu zāļu lietošana – gadījumā, ja organisms ir pārāk jutīgs, piemēram, pret antibiotikām, jodu, bromu, furacilīnu un citiem medikamentiem. Ļoti biežos gadījumos stomatītu var izraisīt arī slikta mutes dobuma higiēna vai neārstēti zobi.

Augšminētie cēloņi samazina mutes dobuma gļotādas spēju pretoties nelabvēlīgajai iedarbībai, ko izraisa asas zobu malas, zobakmens, neārstēti zobi, nelabvēlīgi mikroorganismi, nekvalitatīvas, nolietotas vai arī no dažādiem metāliem gatavotas protēzes, pastāvīgs mutes gļotādas kairinājums, ko izraisa pārāk karsti, asi ēdieni, arī tabakas dūmi un medikamenti.

Simptomi

Kopumā galvenie stomatīta simptomi ir balti dzeltenīgas čūlas, sarkani izsitumi vai pūslīši, pietūkums, kā arī dedzinoša sajūta mutē. Parādās diskomforts vai pat sāpes ēdot, dzerot un runājot, samazinās miega ilgums un kvalitāte. Smagākos gadījumos var paaugstināties ķermeņa temperatūra, kā arī pietūkt limfmezgli. Stomatītam ir dažādi paveidi, kuru pamatā ir dažādi cēloņi.

Akūtam katarālam gingivostomatītam raksturīgas sāpes un dedzināšanas sajūta mutes dobuma gļotādā, smaganu asiņošana, pietūkums, garšas sajūtas traucējumi, pastiprināta siekalu izdalīšanās vai arī sausuma sajūta mutē. Lūpas var būt sausas, saplaisājušas, mēlei pelēcīgs aplikums, mutes dobuma gļotāda apsārtusi un nedaudz pietūkuši. Slimība var ilgt līdz divām nedēļām. Katarāls somatīts var būt arī čūlainā stomatīta sākumstadija; tas sākas ar smaganu katarālu iekaisumu.

Medikamentozā stomatīta gadījumā mutes dobuma gļotādā rodas stipra dedzināšanas sajūta, tā gļotāda pietūkst, kļūst koši sarkana. Uz gļotādas parādās pūslīši, čūliņas, dzeltenīgas plēves, kā arī var būt paaugstināta temperatūra.

Akūts aftozais jeb herpētiskais stomatīts ir viena no biežāk sastopamām mazu bērnu mutes gļotādas slimībām, kuras ierosinātājs ir herpes vīruss. Tā simptomi ir augsta temperatūra, pastiprināta siekalu izdalīšanās, sāpes un dedzinoša sajūta mutes dobuma gļotādā. Smaganas ir izteikti sarkanas, pietūkušas, mutes gļotāda apsārtusi un tūskaina, mēlei pelēcīgs aplikums. Herpētiskais stomatīts var parādīties arī akūtu infekciju slimību gadījumā gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Ārstēšana

Profilakses nolūkos ir būtiski rūpēties par savu veselību un ievērot personīgo higiēnu, tai skaitā rūpīgi tīrīt zobus vismaz divas reizes dienā, tos diegot, kā arī regulāri apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu.

Stomatīta gadījumā noteikti jāgriežas pie zobārstu; slimība tiek ārstēta individuāli pēc ārsta norādījumiem, un galvenokārt ir simptomātiska: tiek izrakstīti medikamenti simptomu atvieglošanai (temperatūra, sāpes), kā arī antibakteriālie, pretvīrusu un pretsēnīšu medikamenti.

Ārstēšanas pamatā ir organisma atbildes reakcijas stiprināšana ar pastiprinātām vitamīnu devām un pilnvērtīgu uzturu. Pilnīgi izārstēt stomatītu iespējams tikai tad, ja novērsts tā cēlonis.