Statistika: COVID-19 dēļ 2020. gadā ievērojams kritums veselībai būtisku medicīnisko izmeklējumu skaita ziņā
Uzņēmums DATAMED, apkopojot statistiku par sabiedrības veselībai būtisku medicīnisko izmeklējumu secinājis, ka to skaits Latvijā 2020. gadā ievērojami samazinājies. Piemēram, 2020. gadā kopumā salīdzinājumā ar 2019. gadu veikto rentgena izmeklējumu skaits krities par aptuveni 21%.
DATAMED, kas apkopo informāciju par vairumu Latvijā veiktajiem diagnostiskiem izmeklējumiem, secinājis, ka virknē sabiedrības veselībai būtisku izmeklējumu veikšanā 2020. gadā bija novērojams būtisks kritums. Samazinājies ne tikai veikto rentgenu (-21 %), bet arī PET izmeklējumu (-10 %), mamogrāfiju (-14 %) un angiogrāfiju skaits (-5 %).
Uzņēmumā skaidro, ka īpaši liels kritums bijis novērojams gada otrajā un ceturtajā ceturksnī. Vienlaikus gada trešajā ceturksnī veikto izmeklējumu skaits atguvis iepriekšējo apjomu un tāds tas saglabājas arī šobrīd, neskatoties uz pandēmijas pastiprināšanos un ierobežojumiem, kas jau ir spēkā no decembra.
"Lai arī atbilstoši uzņēmumā ienākošo izmeklējumu datiem redzam, ka kopējais medicīnisko izmeklējumu skaits 2020. gadā ir pieaudzis, tomēr šis pieaugums ir skaidrojams tikai un vienīgi ar masīvo COVID-19 veikto analīžu apjomu. Visu citu būtisko izmeklējumu kopskaits ir vai nu krities, vai palicis faktiski nemainīgs salīdzinājumā ar 2019. gadu. Dati parāda, ka COVID-19 pandēmijai ir tieša ietekme uz veselības aprūpes sistēmu. Mēs skaidri redzam, ka virknē sabiedrības veselībai svarīgu jomu (vēzis, traumas, asinsvadu problēmas u.c.) kopējā veselības aprūpes veiktspēja pagājušajā gadā ir ievērojami kritusies, lai arī iepriekšējos trīs gados (līdz 2019. gadam) bija vērojams pastāvīgs kapacitāšu un veikto izmeklējumu skaita pieaugums," norāda DATAMED valdes loceklis Normunds Ančupāns.
Vienlaikus dati parāda, ka 2020. gada trešajā un 2021. gada pirmajā ceturksnī izmeklējumu skaits atkal pakāpeniski pieaudzis un ir pamats uzskatīt, ka veselības aprūpes sistēma adaptējusies jaunajiem izaicinājumiem un iedzīvotāji atsāk izmantot medicīnas pakalpojumus iepriekšējā apmērā.
N. Ančupāns secina, ka pēdējā gada laikā cilvēki, visticamāk, ir mazāk slimojuši ar ierastajām sezonālajām saslimšanām (vīrusiem, iesnām, gripu), kas lielā mērā noticis distancēšanās un masku lietošanas dēļ. Taču vienlaikus hroniskās, sirds un asinsvadu, onkoloģiskās un citas saslimšanas saglabājušās iepriekšējo gadu līmenī, un, acīmredzot, daudz kas tiek ielaists ierobežojumu vai cilvēku nedrošības dēļ, jo iedzīvotāji nevēlas iet pie ārsta, ja nav akūta, kritiska vajadzība.
"Šai situācijai diemžēl var būt neatgriezeniska ietekme uz kopējo sabiedrības veselību un tādēļ ir kritiski svarīgi iespējami tuvākajā laikā mazināt COVID-19 radīto spiedienu uz veselības aprūpes iestādēm gan Rīgā, gan arī reģionos," turpina N.Ančupāns.
Analīzē izmantoti dati par uzņēmuma sistēmā iesūtīto izmeklējumu skaitu no vairāk nekā 80 veselības aprūpes iestādēm Latvijā, kas, atbilstoši uzņēmuma aplēsēm, veido ap 70% no kopumā valstī veiktajiem izmeklējumiem.
