Raksta autors: Jānis Kvēps, sporta ārsts

Daudzi mūsu sabiedrībā nemaz nedzīvo tik veselīgi, kā cenšas iestāstīt. Lai gan medijos var lasīt, ka it kā esot jāsatraucas par plastmasas kaitīgumu, par kūpinājumu kaitīgumu, ka jācenšas dzīvot veselīgāk un vēl daudz ko citu. Šajā sakarā gribētos teikt, ka satraukums, kas valda par plastmasu un citām kaitīgām lietām, radīts ar mērķi novērst mūsu uzmanību no patiesajām problēmām. No it kā kaitīgās plastmasas neviens nav nomiris, bet cik cilvēku ir pametuši Latviju bezdarba un ienākumu trūkuma dēļ?

Pusgadsimts hokeja ārsta darbā

21. janvārī apritēja 50 gadi, kopš esmu sporta ārsts hokejā. Tas ir pusgadsimts, kura laikā esmu redzējis ne tikai, kā mainās sportistu uzturs, treniņu metodes un veselība, bet arī visas sabiedrības attieksme pret sportu un veselību kopumā. Sportistiem, protams, treniņi ir ārkārtīgi svarīgi, bet nākamā būtiskā lieta ir uzturs – tam ir jābūt sabalansētam, pilnvērtīgam, vitamīniem bagātam, lai organismam būtu nepieciešamā enerģija, jo ikdienas slodze ir ļoti liela. Hokejists trenējas sešas dienas nedēļā, gatavojoties sezonai, dienā ir pat divi treniņi – no rīta un vakarā.

Padomju laikā sportisti ēda to, ko citi veikalos nevarēja dabūt

Ja runājam par sportistu uzturu, tad jāsaka, ka agrāk, kad hokejisti lielākoties uzturējās sporta bāzēs, viņus uzraudzīja ārsts, kurš arī noteica ēdienkarti. Tas bija daudz efektīvāk. Lai gan padomju laikos daudz ko veikalos nevarēja dabūt, sportistu ēdienkartē bija lietas,  ko ierindas pilsonis nespēja pat iedomāties – dažādas zivis, gaļa, vienmēr svaigi produkti. Šobrīd sportisti lielākoties dzīvo mājās, kopā ar ģimenēm, tāpēc uztura ziņā ik pa laikam gadās sagrēkot un apēst arī kaut ko neveselīgu.

Aktīvi trenējoties, sportisti patērē daudz ūdens, kas organismam ir ļoti nepieciešams. No baumām par to, ka pudeļu ūdens ir kaitīgs, jo plastmasas pudelēs ir bisfenols vai kādas citas vielas, nebaidāmies un neuztraucamies. Ticiet man, 90-tajos gados, braucot uz spēlēm Krievijā, Saratovā, dzērām arī krāna ūdeni, lai arī mums stāstīja, ka ūdenī ir mēra nūjiņas. Nevienam gan nekas slikts nenotika, bieži vien šādas ziņas ir tikai baumas un pārspīlējumi.

Satraukumu sabiedrībā rada ražotāji, kuriem tas ir izdevīgi

Kopš Latvijā parādījās pirmās kompānijas, kas piegādā ūdeni pudelēs, to arī lietojam. Ūdenim ir ļoti liela nozīme. Runājot par plastmasas iepakojumiem, jāsaka, ka ražotājiem, kuri piegādā ūdeni jau divdesmit gadus, noteikti var uzticēties. Neesmu vēl dzirdējis nevienu gadījumu, kad kāds būtu saindējies, pērkot ūdeni no uzticama ražotāja. Tas kaitīgums ir pārspīlēts. Atceros - vēl pavisam nesen rakstīja, ka kūpinājumi esot kaitīgi, izraisot dažādas slimības u.tml. Kūpinājumi latviešiem uzturā  ir bijuši no neatminamiem laikiem, receptes nodotas no paaudzes paaudzē. Es domāju, ka satraukumu sabiedrībā rada tās firmas, kurām tas ir izdevīgi. Tas viss rodas konkurences ietekmē. Un tāpēc, ka ēdam kūpinājumus vai dzeram ūdeni no plastmasas pudeles, mums nav sarucis mūža ilgums, neesam palikuši arī mazāk veselīgi. Patiesībā Latvijas iedzīvotāju mūža ilgums tikai pieaug.

Ja mums būtu vairāk brīvdienu, mēs būtu veselīgāki

Mūsu sabiedrībā ir virkne jautājumu, par kuriem būtu vērts satraukties daudz vairāk nekā par plastmasas pudelēm. Vidējais latvietis satraucas par to, kā nopelnīt, kā izdzīvot, arī darba stundas nepaliek īsākas. Ja kādreiz, dzīvojot padomju iekārtā, daudzos darbos un amatos cilvēki nenostrādājās, daži pat laida muļķi, tagad darbs ir kļuvis daudz intensīvāks un saspringtāks. Arī brīvdienu nav kļuvis vairāk. Tas viss tiešā veidā ietekmē mūsu veselību. Uzskatu, ja mums būtu vairāk brīvdienu, mēs būtu veselīgāki, protams, pie nosacījuma, ja mēs tās izmantotu lietderīgi.

Vai veselību var nopirkt par naudu?

Es teiktu, ka ir daļa sabiedrības, kas muļķo lasītājus, stāstot par savu aktīvo dzīvesveidu, veselīgo uzturu u.tml. Arī mūsu visai pieticīgie sasniegumi sportā liecina, ka nemaz tik aktīvi neesam, kā mums gribētos. Ko mēs izcīnījām pēdējās olimpiskajās spēlēs? Agrāk rezultāti bija labāki. Mūsu sportiskie sasniegumi un veselīgais dzīvesveids bieži atduras pret naudas trūkumu. Daudzi man oponēs un teiks, ka, lai pastaigātos gar jūru vai pa mežu, naudu nevajag. Bet līdz  jūrai un mežam ir kaut kā jātiek. Ne visi dzīvo Jūrmalā.

Salīdzinot mūsdienu sportistus un tos, kuri bija slavas zenītā pirms 30 vai 40 gadiem, protams, jāsaka, ka līmenis ir audzis. Aug treneru zināšanas, spēlētāju tehniskā sagatavotība u.c. aspekti, taču tas nenozīmē, ka spēlētāji ir labāki, jo cilvēks jau ir tāds pats kā toreiz.

Sportā trūkst entuziasma

Jāatzīst, ka agrāk bija vairāk entuziasma ne tikai profesionālajā sportā, bet arī sabiedrībā kopumā. Jau no mazotnes bērni daudz vairāk laika pavadīja ārā, spēlējot sporta spēles, skrienot u.tml., turpretī mūsdienās aizvien vairāk kavējas pie datorspēlēm.

Atgriežoties pie profesionālā sporta sasniegumiem un finansējuma šajā sektorā, diemžēl jāsaka, ka mēs varam demonstrēt sasniegumus pārsvarā tikai individuālajos sporta veidos – skeletonā, bobslejā, pludmales volejbolā u.tml. Lai nokomplektētu, izveidotu un uzturētu veselu  komandu, piemēram, volejbolā vai futbolā, mūsu cilvēku un finansu resursu  diemžēl vairs nepietiek.